21. decembrī uz noslēguma pasākumu bija aicināti Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa un laikraksta „Stars" kopīgi organizētā konkursa „Eiropas Parlamenta eksperts" dalībnieki.
Ikreiz pasākumā piedalās arī pats konkursa rīkotājs EP deputāts Krišjānis Kariņš, taču šī reize bija izņēmums, jo Krišjānis Kariņš decembrī uzņēmās sarunu par jaunās valdības veidošanu vedēja pienākumus, un piektdien, 21. decembrī, viņam bija tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kuras laikā, kā vēlāk tapa zināms, prezidents deva partijām papildu laiku mēģināt rast kopsaucējus.
– Krišjānis vienmēr ir gribējis satikties ar iedzīvotājiem un braucis uz šīm tikšanās reizēm. Viņš nav politiķis tikai vārdos, viņš ir politiķis pēc būtības, un tos vārdus, kurus viņš saka, arī izpilda. Viņš ir braucis uz vistālākajiem nostūriem Latvijā, lai satiktos ar cilvēkiem. Viņu nav apturējuši ne laikapstākļi, ne darba pienākumi vai kas cits. Tas vienīgais iemesls, kas šoreiz viņu ir aizturējis, ir tas, ka mums jātiek pie valdības. Saeimu esam ievēlējuši, un nu no tiem miltiem un tās mīklas, kāda nu Saeimā ir, ir tas iespējami labākais pīrāgs jāuzcep, lai mums visiem kopā ir stabilitātes izjūta, – sarunas ievadā sacīja EP deputāta Krišjāņa Kariņa palīdze Elīna Bīviņa, nododot personiskus sveicienus no Krišjāņa Kariņa.
Kopā ar Elīnu Bīviņu uz Madonu bija atbraucis viens no „Jaunās Vienotības" jaunajiem politiķiem – partijas valdes loceklis un ārlietu sekretārs, savulaik EP deputātes Ineses Vaideres palīgs Edgars Ikstens, kam klātesošie varēja uzdot sev interesējošus jautājumus.
– Jāteic, ka turbulences situācija ir ne tikai Eiropā un pasaulē – ar „Breksitu", Trampu, migrācijas krīzi, dažādi vēlēšanu rezultāti citās ES dalībvalstīs, līdz ar to ir ārkārtīgi liels populistu izrāviens un nonākšana pie varas, un šis turbulentais laiks ir nonācis arī līdz Latvijai. Bet mēs paši esam atbildīgi, kāds šis rezultāts iznāk, jo patiesībā mēs jau esam tie, kuri veido valsti, un mums pašiem jāsāk ar sevi, nevis valstij jāsāk ar sevi, – klausītājus uz diskusiju aicināja Edgars Ikstens.
Uz jautājumu, vai izdosies izveidot valdību Krišjāņa Kariņa vadībā, partijas pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd Valsts prezidents partijām ir devis laiku sarunām. – „Jaunā Vienotība" bija uzņēmusies tādu kā līderību, lai izietu no strupceļa, kad divi premjera kandidāti bija nosacīti izbrāķēti, viens nobijās, vēl viens pavisam sen bija nobijies, un tādā veidā tie akmeņi tika pārmesti mūsu groziņā, kur Krišjānis Kariņš uzņēmās savest partijas kopā, lai diskutētu, kāds tad ir redzējums, kā mēs strukturējam to sarunu par nākamo valdību. Diemžēl Valsts prezidents Kariņu nav nominējis premjera amatam, un valdības veidošanas sarunas ir iestrēgušas uz Alda Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam, ko savukārt mūsu sarunvedēji nevēlas redzēt šajā amatā. Tomēr pozitīvi ir tas, ka sarunās ir tikts krietni tālāk nekā iepriekšējās reizēs, un šobrīd iespējamajai koalīcijai ir stabilas 50 balsis, tomēr tas ir mazliet par maz, lai varētu teikt, ka šī valdība ir ilgtspējīga.
Vaicāts tika arī, vai Kariņam vajadzēja tik stingri iebilst pret Gobzema kandidatūru iekšlietu ministra amatam, padarot to par sprunguli valdības veidošanas procesā, ja tāpat it kā ir skaidrs, ka viņš neizies caur valsts noslēpuma sietu.
Elīna Bīviņa skaidroja, ka valsts finanšu reputācija ir viena no visaktuālākajām lietām, ko Krišjānis Kariņš saredz, kas ir steidzami jāsakārto.
– Tas ir viens no pirmajiem jaunās valdības darbiem, un iekšlietu ministram šajā procesā ir ļoti liela atbildība, viņam ir jābūt gatavam rīkoties uzreiz. Cilvēks, kura reputāciju apšauba viņa bijušie kolēģi, proti, visa Latvijas advokatūra, kas ir tiesiskas sistēmas sastāvdaļa, šādu amatu, mūsuprāt, nevar pildīt. Iekšlietu ministra darbs, ja tā var izteikties, nav ķert bandītus. Viņa darbs ir daudz detalizētāks un smalkāks, –
uzsvēra Elīna Bīviņa.
Auditorijas dalībniekus interesēja arī komentārs par eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izteikumu, ka „Krišjānim Kariņam jāaudzē muskuļi". No vienas puses, kā atzina Edgars Ikstens, iespējams, te ir domāta spēja nelocīties politisko spēku priekšā, no otras puses – Krišjānis Kariņš nav gājis cauri priekšvēlēšanu un vēlēšanu laika sietam, kas zināmā mērā ir tā trenažieru zāle. Deputāta palīdze piebilda, ka, uzņemoties sarunu vedēja lomu, ir jābūt gan savai stingrai nostājai, gan spējai iziet uz zināmiem kompromisiem. – Krišjānim Kariņam ir EP pieredze, kur tiešām jāspēj iziet uz kompromisiem, kur stāsts vairs nav par piecām partijām, bet gan par 27 valstīm. No vienas puses – tā ir kompromisu un diplomātijas māksla, no otras puses – ļoti precīza sava mērķa redzēšana.
Pasākuma apmeklētāji viennozīmīgi piekrita, ka tikmēr, kamēr visi nedomās valstiskā līmenī, bet tikai paši par sevi un savām ambīcijām, tik ilgi tas arī turpināsies, jo mums šobrīd ir tikai politiskā atbildība, ne juridiskā. To liecina tiesas prāvas, kas turpinās jau gadiem ilgi. Un, ja mums ir tiesiska valsts, tad tai tādai arī jābūt, un likumam visiem ir jābūt vienam.
„Latvija ir izdevusies valsts!"
Barkaviete Rita Moroza pauda, ka sabiedrībā diemžēl dominē galvenokārt negatīva informācija: „No rīta ieslēdz televizoru – jau kaut kas noticis, vakarā – atkal. Un vēl tās daudzās reklāmas, kuras pārtrauc pat valsts svētku raidījumu. Vismaz valsts svētkos izturieties pret saviem cilvēkiem cieņpilni."
Atbildot uz šo repliku, Edgars Ikstens atgādināja, ka „Jaunās Vienotības" sauklis pirms šīm vēlēšanām bija „Latvija ir izdevusies valsts". – Bet mums visu laiku mēģina pateikt „Latvija ir izgāzusies"- tas nav izdevies un šitais nav izdevies, un tā joprojām. Bet bieži vien mediju politikā valda princips „Slikta ziņa – laba ziņa". Latvieši jau nemēdz priecāties. Nu varbūt Dziesmu svētkos, vēl kādos svētkos. Bet ikdienā? Vai mēs paši priecājamies kaut vai par skaistiem laikapstākļiem? Nē, vasarā, lūk, par karstu, ziemā atkal – auksti, ielas nav notīrītas utt. Mēs jau paši šo negatīvismu veicinām.
Edgars Ikstens, atbildot uz jautājumu par Francijas „dzelteno vestu" nemieriem, nedaudz pieskārās arī Eiropas problēmām kopumā.
Pēc diskusijas tika demonstrēta filma ar Krišjāņa Kariņa komentāriem par to, kā strādā Eiropas Parlaments un kāpēc svarīgi piedalīties EP vēlēšanās, kas notiks šāgada maijā.
Divu vietā – trīs
Kā jau solīts, tikšanās noslēgumā jau tradicionāli starp konkursantiem, kas bija ieradušies uz tikšanos, tika izlozēti tie, kuriem būs iespēja apmeklēt Briseli un Eiropas Parlamentu. Šoreiz pie ceļojuma uz Briseli tika Vineta Mikoviča no Liezēres un Ojārs Saulons no Sauleskalna. Taču ar to pārsteigumi vēl nebeidzās – Elīna Bīviņa paziņoja, ka Krišjānis Kariņš braucienu uz Briseli dāvina vēl vienam konkursa dalībniekam, un šoreiz izlozē veicās barkavietei Ritai Morozai. Brauciens paredzēts pavasarī, kas, kā zināms, Briselē iestājas daudz ātrāk nekā pie mums, Latvijā. Līdz ar to brauciena dalībniekiem būs iespēja to izdzīvot pat divreiz.
Visi konkursa dalībnieki saņēma Krišjāņa Kariņa sarūpētās dāvaniņas ar Eiropas Parlamenta simboliku. Irēna Dzene, Iveta Raimo un Ritvars Mālkalns tās var saņemt „Stara" redakcijā.
02.01.2019.