22. februārī, tiekoties ar reģionālās preses pārstāvjiem Ministru kabinetā, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe vispirms ieskicēja aktuālāko darbu sarakstu 100 dienu (kas apritēs 14. aprīlī) plānam.
– Ministru kabinets mums uzdevis nākt klajā ar iezīmēto skolu attīstības tīkla modeli, – žurnālistiem teica T. Koķe, – Latvijas valsts kontekstā izanalizēt, cik skolu mums ir, kāda izglītība šajās skolās tiek piedāvāta, kāda ir izglītības pieejamība katrā reģionā un cik efektīvi no finanšu resursu viedokļa skolas strādā. Man kā ministrei primārais ir izglītības kvalitātes jautājums, bet visi nosauktie ar to ir cieši saistīti.
Izglītības satura un eksaminācijas centra informācija par eksāmenu rezultātiem rāda, ka bieži vien ļoti mazās skolās skolēnu izglītības kvalitāte nav tāda, kādu to vēlamies. Par „ļoti mazām skolām" ministre uzskata pamatskolas, kurās ir zem 30 skolēniem, un vidusskolas, kurās jābūt 12 klasēm, bet tajās ir ap 70 skolēnu.
– Ir izveidota darba grupa, un 1. aprīlī mums jānāk ar ziņojumu, kur nosauksim optimālo finansējumu uz skolēnu, lai skolas varētu efektīvi strādāt un piedāvāt kvalitatīvu izglītību, – informēja T. Koķe.
– Otrs uzdevums administratīvi teritoriālās reformas kontekstā ir izveidot piedāvājumu, kā reorganizējamas pašreiz funkcionējošās rajonu izglītības pārvaldes. Trešais uzdevums – formulēt pilotprojekta kritērijus trijās Latvijas pašvaldībās ar decentralizēti piešķirtu mērķdotāciju pedagogu algām. Pieeja pašvaldību izvēlē paredzama tāda, ka vienu pašvaldību ministrija izvēlēsies no tām, kas pēc jaunās reformas sakrīt ar novada robežām, otra pašvaldība varētu būt ar labu infrastruktūru un lauku teritoriju, bet trešā – kur ne infrastruktūra, ne iedzīvotāju skaits nav ar optimistisku tendenci.
T. Koķe pastāstīja, ka regulāri notiek tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu, lai pārrunātu ar izglītības attīstību saistītos jautājumus jaunveidojamo novadu kontekstā.
Saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu nozaru ministrijām līdz šāgada 1. maijam jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai valdībā priekšlikumi grozījumiem vairākos likumos. Saskaņā ar Ministru kabineta lemto Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atbildīga par Izglītības likuma grozījumu izstrādi, ko ministrija veiks kopā ar sociālajiem partneriem, iepriekš diskutējot un kopīgi vienojoties par pieņemamāko risinājumu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.03.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
JURA PRESŅIKOVA foto