Piedalīšanās Eiropas Parlamenta sesijās, kurās izskata nozīmīgus jautājumus arī Latvijai, reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tiek dota samērā regulāri. Tāpēc Eiropas Parlamenta biroja Latvijā uzaicinājums doties uz sesiju Strasbūrā šķita žurnālista darba normāla sastāvdaļa.
Tomēr brauciens pārvērtās par emocijām pārbagātu izaicinājumu. Jau ceļa sākumā uz savas ādas izjutām Eiropas neapmierinātības viļņojumu, proti, Frankfurtē, kur pēc lidojuma bija jāpārsēžas vilcienā, vietējo celmlaužu streiks bija paralizējis satiksmi, un tikai pēcpusdienā guvām iespēju Strasbūru sasniegt ar autobusu.
Pastiprina drošības pārbaudes
Nākamā diena – 11. decembris – atnesa vēl lielākus pārsteigumus. Tas, ka, ejot uz mītnes vietu vecpilsētā, policistiem jāatklāj somas saturs, šķita drošībai adekvāts solis. Tāpat pastiprinātās drošības kontroles Eiropas Parlamenta ēkā un izmaiņas tramvaju kustībā – tie neapstājās dažās no pieturām, kas bija aiz „pārbaudes zonas". Bet 11. decembra vakarā notikušais terorakts netālu no Ziemassvētku tirdziņa Strasbūras vecpilsētā gan žurnālistus, gan ikvienu tobrīd Francijas izrotātajā pilsētā esošo cilvēku šokēja un savā ziņā paralizēja. Varasiestādes drošības apsvērumu dēļ tovakar aicināja nedoties ārpus mājas, un, par laimi, pēc pulksten 20 jau bijām nokļuvušas savā pagaidu apmešanās vietā. Apšaudes dēļ bija slēgta liela daļa pilsētas centra, tostarp daļēji slēgta Eiropas Parlamenta ēka. Tramvaju kustība īsi pēc apšaudes tika pārtraukta vispār, tiltus pār kanāliem bloķēja drošībnieku kravas auto.
Terorakta veicējs
Teroraktu otrdienas vakarā Strasbūras centrā Ziemassvētku tirdziņa apkaimē sarīkoja 29 gadus vecais marokāņu izcelsmes Francijas pilsonis Šerifs Šekats. Terorists bija raidījis šāvienus pūlī, kā arī uzbrucis ar nazi. Divi cilvēki gāja bojā uzbrukuma vietā, bet viens neilgi pēc tam nomira slimnīcā. Ievainoti tika vēl 13 cilvēki.
Jau naktī ziņu dienesti sniedza informāciju, ka teroristam ir 27 iepriekšējas apsūdzības, 2016. gadā viņš ierakstīts preventīvajā sarakstā par teroristiska rakstura nosliecēm, ir saistīts ar islāma radikālistiem. Izmeklētāji centās noskaidrot, vai Šekatam kāds uzbrukumu sarīkot ir palīdzējis, uz to iedrošinājis, kā arī vai kāds sniedzis atbalstu divu dienu laikā pēc uzbrukuma, jo tikai ceturtdienas vakarā policijas operācijas gaitā noziedznieks tika pamanīts un Strasbūras Neidorfas rajonā nošauts. Terorists bija atklājis uguni uz policistiem un atbildes ugunī tika nogalināts. Meklēšanas darbos kopumā bija iesaistījušies ap 700 likumsargu.
Bojāgājušo skaits pieaug
Šobrīd zināms, ka bojāgājušo skaits 11. decembrī notikušajā teroraktā pieaudzis līdz pieciem. No dzīves svētdien aizgājis 36 gadus vecais Polijas pilsonis Barto Pedro Orents-Nadzelskis. Brīdī, kad notika uzbrukums, viņš kopā ar draugiem centās nepieļaut, ka terorists iekļūst kādā bārā. Tajā brīdī Orents-Nadzelskis guva nopietnu savainojumu. Turpat tika ievainots arī Itālijas pilsonis Antonio Megalici, kas no dzīves aizgāja piektdien.
Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, nosodot apšaudi, medijos pauda savu vienotību ar cietušajiem: „Strasbūra ir Eiropas miera un demokrātijas simbols. Vērtības, kuras vienmēr aizstāvēsim. Eiropas Komisija iestājas par Franciju."
Par teroru Eiropā
Savu viedokli par Strasbūrā notikušo teroraktu lūdzu izteikt arī ETP grupas Eiropas Parlamentā Latvijas preses un komunikācijas padomnieku Ģirtu Salmgriezi. Ģirta komentētais: – Pirms vairākiem gadiem, kad Eiropas Savienība kā organizācija saņēma Nobela Miera prēmiju, elektroniskā tīmekļa sarunu čalotavās vai drazotavās tika izteiktas gan nievas, gan pausta neizpratne. Jā, bija pašsaprotama tāda vērtība kā „miers". Jā, likās pavisam vienkārši ceļot pa Eiropas kontinentu ar atvērtām robežām un iepriekšējās dienas vakarā ar dažiem klikšķiem internetā nopirkto pēdējā brīža aviopiedāvājumu. Varēja vien gausties, ka Brisele dod pārāk mazu naudu ceļu remontiem, lauksaimnieki ar dārgiem traktoriem varēja atbraukt uz Luksemburgas laukumu un ar piena strūklām skalot un apmazgāt Eiropas Parlamenta logus. Eiropa bija iegrimusi savas labklājības celšanā. Mazliet novārtā bija atstāti drošības un aizsardzības jautājumi. Un bija uzaugušas arī vairākas paaudzes, kuras nebija piedzīvojušas šausminošos karus un Eiropas degšanu un spridzināšanu vardarbīgi nežēlīgās liesmās. Miers bija tāpat kā dienišķais maizes rieciens ik rītu pie brokastu kafijas.
Tomēr, atskatoties Eiropas vēsturē, viss nebūt nav bijis tik vienkārši… Pēc gadsimtiem ilgiem kariem, pēc Eiropas noasiņošanas divos pasaules karos sešu valstu līderi sanāca kopā, lai apvienotos savienībā, kuras primārais mērķis bija nodrošināt mieru un ekonomisko uzplaukumu mūsu kontinentā. Lūkojoties uz šo vēsturisko lēmumu, Eiropas Savienības stāsts savā ziņā līdzinās pasakai. Protams, ar veiksmēm un neveiksmēm, ar grūtībām un šo grūtību pārvarēšanu.
Tagad ir laiks atgriezties pie šīs vēstures sākuma posma, jo drošība ir kļuvusi tik trausla, tik neprognozējama. Nav vairs nepieciešams sacelties valstij pret valsti, armijai pret armiju. Šādi terora briesmu darbi izmaksā lētāk, tiek izārdīta cilvēku ikdiena ātri, nežēlīgi un traģiski. Skaudri.
Domāju, ka liels mulsums pārņem arī daudzus Eiropas līderus, kurus ik pa laikam terors pārsteidz nesagatavotus, kuriem politiski jālavierē un notikušais jāskaidro saviem iedzīvotājiem. Tas nebūt nav nedz viegli, nedz vienkārši. Pie varas durvīm klauvē populistiski spēki, kas lietu kārtību redz tikai divās krāsās – melnā un baltā. Tā ir valoda, kas vieglāk saprotama daļai vēlētāju, jo piedāvā bezmaksas ilūzijas par gaišo nākotni, jo stāsta par ļauno un aptaukojušos Briseli, kas vainīga pie visām likstām, nelaimēm, arī par bezmiega stundām pilnmēness naktīs.
Dienās, kad notika apšaude Ziemassvētku tirdziņā – 3 kilometru attālumā no Eiropas Parlamenta -, atkal tika uzdots jautājums, cik droša un pasargāta ir Eiropa. Eiropas Parlaments, protams, darbu turpināja. Citādāka atbilde teroristiem nevarētu būt. Viņi nevar iznīcināt demokrātiju un Eiropas fundamentālo pamatvērtību – mieru.
18.12.2018.