Burtnieku novadā, aptuveni 20 kilometru attālumā no Valmieras, atrodas zirgaudzētava, kurā saimnieko Ilona un Jānis Juraši.
Diena šeit sākas ļoti agri, jo darāmā ir daudz. Ienākot zirgaudzētavas pagalmā, uzreiz rodas izjūta, ka te strādā centīgi un darbu mīloši cilvēki. Visa apkārtne ir tīra un sakopta, sētā valda rosība un darbīga kņada. Pašlaik vienā no staļļiem notiek remonts – tiek ieklāta jaunā grīda. Mūs laipni sagaida Ilona un tūlīt aicina doties apskatīt savu lepnumu – brašos un staltos rumakus. Pavisam zirgaudzētavas saimnieku aprūpē ir 220 zirgi – ērzeļi, ķēves un kumeļi. Audzētava ir plaša un tīra, arī par tās iemītniekiem rūpējas labi. Saimniece mums atļauj skaistuļus paglaudīt un arī nofotografēt. Ilona pastāsta, kādi ir zirgu mīļākie našķi. Viņiem lielā cieņā ir auzas un citi graudaugi, āboli un burkāni. Uzzinām arī par zirgu neparasto vārdu izcelsmi. Izrādās, ka kumeļam tiek dots tāds vārds, kas sākas ar viņa tēva vārda pirmo burtu. Piemēram, visiem ērzeļa Aramata bērniem vārdi sākas ar burtu A.
Zirdziņi ir ļoti sabiedriski un komunikabli, viņiem patīk pievērst sev uzmanību, saņemt kādu glāstu un šķiet pavisam interesanti nopētīt, viņuprāt, savādo kompāniju, kas piepeši ieradusies staļļos. No zirgu īpašnieces uzzinām, ka Burtnieku zirgaudzētava ir vecākā zirgaudzētava Latvijā, kas bez pārtraukuma darbojusies pēdējos 70 gadus. Zirgi ganās ainaviskajās dabas lieguma pļavās Burtnieku ezera krastos un tā apkārtnē. Te dzimuši un izaudzināti daudzi pasaulē slavu iemantojuši zirgi, starp viņiem arī olimpisko spēļu medaļnieki. Iegūti daudzi godalgoto vietu diplomi un medaļas. Jāpiebilst, ka darbs, kas jāiegulda, lai tiktu līdz tik augstiem rezultātiem, ir ļoti smags un laikietilpīgs. Jābūt apņēmīgam, pacietīgam un jāmīl zirgi. Bez šīm īpašībām esošam cilvēkam pie cēlajiem dzīvniekiem nav, ko meklēt.
Ar zirgu audzēšanas senajām tradīcijām iespējams iepazīties blakus esošajā 19. gs. celtajā Briedes krogā, kur ierīkots zirglietu muzejs, kurā mums atļauj ieiet un tur visu apskatīt. Muzejā atrodas daudz dažādu grāmatu un žurnālu par zirgiem, arī enciklopēdijas un fotoalbumi, kuros ievietotas fotogrāfijas ar Burtnieku brašuļiem. Tā ir visplašākā zirgkopības grāmatu bibliotēka Baltijas valstīs.
Ēkā atrodas arī neliels birojs, kurā tiek kārtotas saimnieciskās lietas. Tur glabājas zirgu pases, medaļas no sacensībām. Tajā pašā ēkā ierīkota arī manēža, kur regulāri notiek treniņi, lai zirgus sagatavotu sacensībām un iemācītu viņiem graciozu gaitu, teicamu un cēlu rikšošanu, kā arī labas prasmes šķēršļu pārvarēšanā. Zirgaudzētavas saimnieki ieguldījuši lielas pūles, lai paši saviem spēkiem uzceltu manēžu un nodrošinātu tajā piemērotus apstākļus zirgu trenēšanai. Tāpat bez citu palīdzības viņi staļļu iekšpagalmā izveidojuši nelielu, apaļu namiņu. Tas ir tā saucamais karuselis, kurā zirgi trenējas skaisti soļot un arī rikšot.
Daudzi no zirgaudzētavā mītošajiem rumakiem ir pārdoti uz Krieviju un Baltkrieviju, bet uzturēsies Latvijā līdz 2,5 gadu vecumam.
Zirgaudzētavas saimnieki piedāvā apmeklētājiem laikus pieteikties ekskursijai zirgaudzētavas apskatei grupām un individuāli, svinīgajos pasākumos (kāzās, izlaidumos un citos) ir iespējami braucieni ar pajūgu vai vizināšana ar to, izjādes manēžā vai zirgaudzētavas teritorijā, fotosesijas ar zirgiem, jūsu zirgu apmācība un trenēšana, jātnieku apmācība, zirgu pansija, kā arī vasaras piedzīvojumu nometnes ar zirgiem. Ceļotāju grupas var pieteikties ekskursijā zirgaudzētavas apskatei un izmēģināt vai pilnveidot savas jāšanas prasmes āra apstākļos vai manēžā, kā arī vasarā vizināties pajūgā vai ziemā ar kamanām.
Ja jums radās interese par Burtnieku zirgaudzētavu un vēlaties uz turieni aizbraukt, sazinieties ar zirgaudzētavas saimniekiem, izmantojot sociālo tīklu vietni Facebook vai telefoniski (kontakti atrodami gan Facebook, gan internetā).
05.12.2018.