8. decembrī „StarSpace" observatorijai Suntažos apritēs desmit gadu jubileja. Tuvplānā ieraudzīt Mēness krāterus, mirstošu zvaigzni, Saturna ledus gredzenus vai klejot pa Visuma plašumiem, meklējot citus noslēpumainus objektus, – tas ikvienam interesentam jau daudzus gadus Ogres novadā ir iespējams.
Annas un Arņa Ginteru radītajā publiskajā observatorijā atrodas viens no jaudīgākajiem teleskopiem Latvijā, un naktīs, kad mākoņi netraucē un debesis ir skaidras, ikvienam ir iespēja pavērties un iemīlēties zvaigznēs.
Kā astronomi senatnē
– Viss sākās ar to, ka teleskopu nopirkām paši sev, – tiekoties „StarSpace" observatorijas telpās, stāsta Anna Gintere. – Lielākais piedzīvojums ir skatīties caur teleskopu uz reāliem objektiem, izjust to, kā to darīja astronomi senatnē. Mūsdienās astronoms pie teleskopa vairs nesēž. Profesionāļi dodas uz savu biroju, pasūta attālināta (piemēram, Čīlē) teleskopa datus, teleskops automātiskā režīmā tos safotografē, pārsūta, un no rīta astronoms sāk darbu kā jebkurš biroja cilvēks. Tas vairs nav tas astronoms, kas dirn visu nakti pie teleskopa, salst līdz nelabumam un skatās debesīs.
Observatorijas sistēma Suntažos sastāv no vairākām daļām, kas speciāli pasūtītas ASV, Vācijā, Austrālijā, bet dažas izgatavotas tepat. Teleskopa 40 cm spoguļa diametrs ļauj saskatīt tuvāko planētu virsmu, krāsas, kā arī tālus un nespodrus objektus – miglājus, zvaigžņu kopas, galaktikas.
Svarīgas ir tumšas debesis
– Šis ir dzimtas īpašums no vīra puses, – vēsta Suntažu observatorijas saimniece, – padomju laikā viņa senči no „Kaltiņu" mājas tika izsūtīti, tornis tika uzcelts kā skābbarības tornis, ko šādiem nolūkiem izmantoja vien pāris reižu. Pēc tam tas tika pārvērsts par atkritumu glabātavu. Kad īpašumu atguvām un visu sakopām, nolēmām tornī veidot personīgo observatoriju. Iepazīstoties ar Latvijas astronomijas attīstības fonda vadītāju Mārtiņu Eihvaldu, guvām ierosmi observatoriju veidot kā publisku un pieejamu arī citiem.
Anna piebilst, ka pirmo observatoriju kopā ar vīru esot uzcēluši Rāmkalnos, bet jau pirmajā ziemā sapratuši, ka nošāvuši greizi:
– Rāmkalnos ir sniega kalns, un tumšajā laikā tur tiek iedegti lielie prožektori, līdz ar to debesīs neko daudz neredz. Kad slēpotāji no kalna dodas prom, kalna saimnieki ieslēdz sniega lielgabalu – nokrišņus, un mēs atkal debesīs skatīties nevaram. Tad nolēmām pārvākties, un, kaut Suntaži no Rīgas ir tālāk, interesenti mūs atrod, uz observatoriju brauc skolēni un ģimenes, turklāt te tiešām ir ļoti tumšas debesis.
Zvaigžņu slimība un ikdiena
Uz vaicājumu, kā Anna „saslima" ar zvaigznēm, saņemu atbildi, ka tā bijusi mīlestība kopš bērnības: – Ar zvaigznēm esmu uz „tu" no piecu gadu vecuma. Tēvs bija savācis labu bibliotēku, viņam pašam tas ļoti interesēja. Vecmāmiņa mani lasīt iemācīja trīs gadu vecumā, un grāmatas par astronomiju bija pirmās, ko burtoju. Tā pamazām „saslimu" ar zinātnisko fantastiku.
Šobrīd Anna Gintere neklātienē studē bakalaura programmu astronomijā Centrālās Lankašīras universitātē Lielbritānijā. – Man ir mediķa un IT speciālista izglītība, ikdienā strādāju IT jomā, – neslēpj observatorijas saimniece. – Abi ar vīru esam strādājoši, mums ir pilna laika darbs Rīgā, plus aitas un putni šeit. Ap „Kaltiņiem" ir bioloģiski daudzveidīgi zālāji, tāpēc turam ganāmpulku, kas to „apkopj".
Grib pamodināt jauniešu interesi
Viens no galvenajiem „StarSpace" observatorijas mērķiem ir astronomijas popularizēšana un sabiedrības izglītošana. – Šo vietu kā publisku izveidojām, galvenokārt domājot par skolēniem, mazāk par pieaugušajiem, kas savu dzīves ceļu jau izvēlējušies, – komentē Anna Gintere. – Ja izdodas jauniešos iemest dzirksteli par Kosmosu un zinātni, esam gandarīti. Svarīgi viņus pavirzīt ķīmijas, fizikas un inženierzinātņu virzienā. Palīdzam skolēniem veidot zinātniski pētnieciskos darbus; ja viņiem ir interese par astronomiju, jaunieši brauc te un par brīvu izmanto teleskopu. Šāda izmēra teleskopi kā mums pasaulē tiek izmantoti arī asteroīdu novērošanas programmās, tātad zinātniskajā darbā.
Observatorijas iekārtojums
Observatorijas 1. stāvā ir iekārtota lekciju telpa. Šeit tiek stāstīts un ekrānā rādīts plašs izziņas materiāls dažāda vecuma grupām, arī bērniem. Savukārt augšējā stāvā, kur atrodas teleskops, tiek rādīti objekti, ko reāli ar aci redzēt nevar. Ja debesis neklāj mākoņi, nav miglas, nelīst lietus un nesnieg sniegs, debesu spīdekļus jaudīgajā teleskopā, kas izvietots uz speciālas platformas deviņu metru augstumā, var lieliski pētīt.
Raugoties zvaigžņu kopās, var redzēt, ka tajās ir ne tikai baltas un vēsi dzeltenas zvaigznes, bet arī zvaigznes sarkanīgi dzeltenos toņos. Izrādās – jo sarkanāka ir zvaigzne, jo vecāka tā ir. Savukārt zilganīgie un vēsie toņi liecina, ka zvaigzne ir salīdzinoši jauna.
Latvijā pieejamie publiskie teleskopi
Teleskops Suntažos ir Latvijā lielākais, kurā ar aci var vērot debesis, jo, piemēram, Baldones observatorijā, kur teleskops ir vēl jaudīgāks, debesu ķermeņus vien fotografē zinātnes vajadzībām. Zvaigžņu vērošanas punkti atrodas arī Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī un Ventspils publiskajā observatorijā, bet kādas ir izgaismoto lielpilsētu – Rīgas un Ventspils – debesis, to jautāt ir lieki.
Līdzās darbam uz vietas Ginteri ņem līdzi mazo izbraukuma teleskopu un dažkārt brauc ar lekcijām uz apkārtnes skolām. Bez tam divreiz gadā Ginteru pāris Suntažos rīko plašus pasākumus astronomijas cienītājiem. – Pie mums brauc pieaicinātie lektori un visi, kam interesē pieteiktās tēmas, – vēsta observatorijas saimnieki. – Nākamā šāda tikšanās paredzēta 2019. gada 13. aprīlī, kad runāsim par dzīvību Visumā.
27.11.2018.