Īsi pirms valsts svētkiem – 16. novembra vakarā – Madonas kultūras namā svinīgā pasākumā tika pasniegti Madonas novada pašvaldības apbalvojumi.
Šogad apbalvojumiem tika izvirzīti 88 cilvēki. Pēc iesniegumu izvērtēšanas pašvaldības apbalvojumu piešķiršanas komisijā novada dome apbalvojumiem apstiprināja 54 cilvēkus, kuri devuši īpašu ieguldījumu Madonas novada labā, piešķirot 32 Pateicības rakstus, 19 Atzinības un trīs Goda diplomus un goda zīmes.
Kā uzsvēra svinīgā pasākuma vadītāji Danute Vēze un Aigars Noviks, šis mirklis, stāvot uz valsts svinību kulminācijas sliekšņa, ir sevišķi svarīgs. – Simt gadi. Vai valstij tas ir daudz? Noteikti nē. Valstij tas ir tikai tāds piliens jūrā. Tikai sākums, lai veidotu stiprus valsts kultūras, inteliģences un identitātes pamatus. Taču mums katram tas ir daudz, jo mums simt gados ir jāpaspēj paveikt tik ļoti daudz, lai mēs varētu kļūt par pilnvērtīgu valsts sastāvdaļu. Šovakar par šādiem cilvēkiem arī runāsim.
Klātesošos sveica Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, vispirms nesot sveicienus no Valsts prezidenta, madonieša Raimonda Vējoņa un nolasot apsveikumu novada iedzīvotājiem: „Simts gadus mūsu tēvzemei un brīvībai ir viens vārds – Latvija. Celsim to kopā ik dienas ar prieku, radošu drosmi, ar lepnumu un no visas sirds!"
– Savukārt es šovakar, sveicot jūs Madonas novada pašvaldības vārdā, ar pilnu pārliecību saku, ka mūsu novads un pilsēta nebūtu tāda, kāda tā ir šodien, ja nebūtu jūsu katra ieguldījuma. Jūs esat ne tikai darītāji, jūs esat arī iedvesmotāji, motivētāji un piemērs. Piemērs citiem cilvēkiem pat vairāk, nekā to paši apjaušat. Jūs esat piemērs arī man, un īpaši tie, ar kuriem esmu bijis kopā savās ikdienas gaitās, – piemērs, iedvesma, padomdevējs, un es par to katram no jums saku personīgu paldies. Es gribu teikt paldies arī tiem, kuri izvirzīja šos cilvēkus apbalvojumiem. Es no sirds priecājos, ka šajos laikos, kad ir tik daudz negatīvisma apkārt, mūsu vidū ir cilvēki, kuri spēj novērtēt līdzcilvēku, spēj pateikt paldies un spēj uzrakstīt labus vārdus par viņiem. Tas ir mūsu spēks. Turēsimies pie tā, un mēs visi kopā varēsim paveikt daudz Madonas novada un pilsētas labā! – novēlēja Agris Lungevičs.
Uzsverot novadnieku nozīmīgo devumu un ieguldījumu Latvijas valsts pilnveidošanā, attīstībā un arī Latvijas vēstures veidošanā, šogad apbalvošanas ceremonija tika uzsākta ar Madonas novada pašvaldības augstākā apbalvojuma – Goda diploma un goda zīmes – pasniegšanu.
Kā pirmajam apbalvojumu novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs pasniedza simtgadniekam, kas dzimis vienā gadā ar Latviju un audzis līdz ar to, – madonietim Kārlim Dumbrājam. Viņš savulaik mācījies un apguvis elektriķa profesiju. Piedalījies pirmās brīvvalsts varenās celtnes Ķeguma HES būvniecībā, montējot spēkstacijas ģeneratorus. Cīnījies par mūsu zemi latviešu leģionā, karojot Kurzemes katlā. Pēc kara izsūtīts uz Piemaskavas karagūstekņu nometni. Pēc atgriešanās no lēģera 10 gadu strādājis Jaungulbenes mehanizācijas skolā, 1958. gadā atnācis uz Madonu un visu savu atlikušo darba dzīvi – 33 gadus – aizvadījis 6. CBR. Bijis aktīvs pašdarbnieks, kopā ar sievu 30 gadu nodejoti Madonas kultūras nama vecākās paaudzes deju kolektīvā „Atvasara", pēc tam dziedājis senioru korī „Mantojums" – piedalījies 11 Dziesmu un deju svētkos Rīgā. 2012. gadā pēc AS „Latvenergo" iniciatīvas uzņemta filma „Kā tapa Ķeguma spēkstacija", balstoties uz Kārļa Dumbrāja atmiņām. 2014. gadā par izcilu Tēvzemes mīlestību un aktīvu darbošanos sabiedriskajā dzīvē apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Atskatoties uz saviem simt gadiem un tajos piedzīvoto, Kārlis Dumbrājs no sirds saka: „Esmu laimīgs, ka esmu latvietis!"
Goda diplomu un goda zīmi saņēma arī mūsu novadnieks politiķis un publicists, vairāku grāmatu un scenāriju autors, pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Piedalījies vēsturiskajā balsojumā par Latvijas valsts neatkarības deklarāciju, bijis Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks. Viņš apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Dainis Īvāns joprojām uztur ciešu saikni ar dzimto Madonu, ko viņš arī uzsvēra pēc apbalvojuma saņemšanas:
– Jūtos pagodināts, saņemot apbalvojumu. Laikam jau pienāk zināms gadu skaits, kad liekas ļoti svarīgi, ka tevi novērtē arī dzimtajā pusē. Es šodien braucu no Nacionālā vēstures muzeja, kur tika atklāta grāmata par Latvijas valsts dibinātājiem, un paskatoties, kur dzimuši šie 38 Latvijas valsts dibinātāji 1918. gadā, ar gandarījumu var konstatēt, ka pieci no viņiem ir mūspuses cilvēki, kaut vai praulēnietis Vārsbergs, bērzaunietis Nonācs, sausnējietis Zālītis. Un tajā brīdī es ar lepnumu iedomājos, ka arī es esmu dzimis šajā novadā. Un tas ir ļoti sakritīgi, ka tie pirmie dibinātāji ir ar ļoti bēdīgu likteni, ko izsaka gadaskaitļi 1940., 1941. gads, kas parāda, kādus „laurus" viņi ir plūkuši par Latvijas valsts nodibināšanu. Taču, neraugoties uz represijām, uz to, ka daudzi tika izsūtīti, gudrākie cilvēki aizbrauca trimdā, šajā tumšajā okupācijas laikā izauga jauna paaudze. Šī jaunā paaudze auga arī Madonas laikā. Esmu jau to daudzkārt stāstījis, un varbūt tas izklausās kā joks, bet tā ir patiesība, ka es, mācoties mazākajās klasītēs, domādams, par ko mācīšos, kad izaugšu liels, biju izlēmis, ka mācīšos par Lāčplēsi. Un es tāds nebiju viens, tā ir mana paaudze, mana klase, mani brīnišķīgie skolotāji, kuri it kā nemācīja neko pretvalstisku, tomēr tajā pašā laikā iemācīja mums cilvēcību un Latvijas mīlestību. Skolotāji Bebere, Treicis, Semberga, Āriņa, Bērziņš un citi. Šie cilvēki ir kļuvuši par manu daļu, daļu no manas klases, daļu no visas manas paaudzes – paaudzes, kas, augdama okupācijā, tomēr radīja jaunu inteliģenci, jaunus cilvēkus, kuri bija gatavi cīnīties par Latvijas brīvību, Latvijas neatkarības atjaunošanu. Tāpēc, kad es jautāju, kāpēc esmu piedzimis, atbilde ir – laikam tāpēc, lai uzturētu to mūžīgo Latvijas garu. Mēs neesam nekāda vergu, apspiesto, pazemīgo tauta. Visus gadu simtus mēs esam cīnījušies par savu brīvību, mēs esam zaudējuši, mēs esam bijuši pazemoti, bet mēs nekad neesam padevušies. Un šis beidzamais Atmodas laiks, kas uzbangoja ar ļoti spēcīgu Latvijas Tautas frontes kustību, pierādīja, ka ir ļoti svarīgi, ka kaut kāds Latvijas kodols, kāda lepnība ir saglabājusies. Un, kad mēs iedomājamies par šo laiku, kurā mēs dzīvojam – neatkarīgā brīvā Latvijā, ar milzīgām izvēles iespējām, tas liekas kā ārkārtīgs brīnums, ka esam atkal nonākuši pie savas valsts. Bet šo brīnumu, šo savu valsti, ko esam paši sagādājuši sev ar tādu zināmu Lāčplēša spēku, vajag mīlēt, nemitīgi pēc tās ilgoties, sargāt šo valsti, jo tad tā sargās arī mūs.
Arī publicists un vēsturnieks, leģionārs, politiķis, viens no Trešās atmodas līderiem, 9. un 10. Saeimas deputāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Visvaldis Lācis saņēma Madonas novada pašvaldības augstāko apbalvojumu – Goda diplomu un goda zīmi. Sirmais kungs, neraugoties uz to, ka nākamgad svinēs 95. jubileju, joprojām ir aktīvs – raksta akadēmisko doktora disertāciju, regulāri nodarbojas ar soļošanu, pērn piedalījās Berlīnes maratonā kā vecākais dalībnieks un veica visu 42,195 km garo distanci. Vairāk nekā 40 gadu sauc sevi par vestēnieti, jo kopš 1977. gada dzīvo Vestienā.
– Mans prieks ir jo lielāks, jo jūs šobrīd apsveicat savējo jau no septiņu gadu vecuma. Mana māte Anna Oļukalne dzimusi Praulienas „Ješkās" 1900. gadā. Strādāja par kalponi pie Praulienas muižas barona. Viņa apprecēja manu tēvu limbažnieku, kas bija vecsaimnieks, bet mātei visi radi – mammas māsa dzīvoja Praulienas „Vārpās", vecamtēvam bija zeme pie Zelgauskas, un tā es kā mazs puika jau no sešu septiņu gadu vecuma te pa vasarām dzīvojos. Tikai vienīgais mīnuss, kā man pietrūka, bija basketbols.
Es esmu savējais, un tāpēc man jo lielāks prieks, ka savējie atzīst mani. Tikai ļoti žēl, ka to neredz mana uzticamā dzīvesbiedre Viktorija, kas pirms diviem gadiem aizgāja mūžībā. Vēlreiz paldies visiem.
Turpinājumā Agris Lungevičs pasniedza Pateicības un Atzinības rakstu daudziem novadā pazīstamiem cilvēkiem – medicīnas, kultūras, izglītības darbiniekiem, garīgās jomas pārstāvjiem, uzņēmējiem par viņu nesavtīgo ieguldījumu novada attīstībā. Katram tika veltīti atzinīgi vārdi un apsveicēju ziedi. Svinīgā ceremonija turpinājās teju trīs stundas. Pēc tās novada pašvaldības domes priekšsēdētājs rīkoja svinīgu pieņemšanu.
Apbalvojumu saņēmējus un viesus ar savu sniegumu iepriecināja dziedātāja Rūta Dūduma.
23.11.2018.