Eiropas Komisija šā gada maijā paziņoja jauno priekšlikumu „Daudzgades finanšu shēma 2021.-2027. gadam".
– Eiropas Savienības daudzgadu budžets tiek sastādīts uz septiņiem gadiem. To apstiprina Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības dalībvalstis, – žurnālistus ar jaunā budžeta tendencēm Reģionālo mediju dienas ietvaros iepazīstināja Andris Kužnieks.
– Jebkura perioda budžetā vispirms ir Eiropas Komisijas priekšlikums, kas tiek izvērtēts, apspriests Eiropas Parlamentā. Eiropas Savienības budžets ir samērīgs, un tas ir apmēram 1% no visu savienības dalībvalstu kopējā nacionālā ienākuma, – uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks. – Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijā visvairāk līdzekļu ir ieguldīts lauksaimniecības un kohēzijas nozarēs. Laika gaitā attīstās arī citas nozares, un mainās izmaksu pozīcijas. Veidojot jauno budžetu, ir ņemtas vērā citas prioritātes – digitalizācija, migrācija, klimata pārmaiņas un demogrāfija. Jaunais budžets paredz lielākas dalībvalstu iemaksas, reformu, kā veidojas Eiropas nauda budžetā. Arī jaunajā budžetā lielu daļu no finansējuma sastāda lauksaimniecība, dabas resursi un vide, kā arī kohēzija un vērtības. Svarīga pozīcija ir arī drošība un aizsardzība, kaimiņattiecības, Eiropas publiskā administrācija un arī migrācija un robežu pārvaldība.
Veidojot jauno budžetu 2021.-2027. gadam, kopumā apmēram ¾ veido Eiropas Savienības dalībvalstu iemaksas. Tās tiek aprēķinātas pēc valstu attīstības līmeņa.
– Ir skatīti arī jauni ieņēmumu avoti, kas palielinātu budžetu. Viens no tiem ir % no Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības. Tāpat budžetu iespējams palielināt ar atkritumu saimniecības, plastmasas iepakojumu nodokli. Ir izstrādāts jauns Eiropas Komisijas priekšlikums arī par jaunu patstāvīgu korpusu aptuveni 10 000 robežsargu sastāvā, kas krīzes situācijās palīdzēs apsargāt Eiropas Savienības ārējās robežas, – pastāstīja Andris Kužnieks.
Nesen sabiedrība dzirdēja par to, ka pavisam drīz vairs netiks piešķirtas subsīdijas un līdzfinansējumi, ko Andris Kužnieks uzskata par mītu. Turpināja Andris Kužnieks: – Finanšu instrumenti (aizdevumi, garantijas, riska kapitāls, ieguldījumu fondi) būs daļa no jaunā finansējuma, ko Latvijā īsteno „Altum", bet tāpat būs pieejami arī līdzfinansējumi un subsīdijas.
Nākamajā periodā uzmanība budžetā tiks pievērsta arī kohēzijas politikai un piecām galvenajām prioritātēm – investīcijas pētniecībā un inovācijās, atbalsts mazajiem uzņēmumiem, atbalsts pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, atbalsts digitālajiem, enerģijas un transporta tīkliem un finansējums sociālajām jomām. Latvijai atbalsts lauksaimniecības jomā jaunā budžeta ietvaros palielināsies.
23.11.2018.