Cesvaines sviesta un siera rūpnīca savu simtgadi atzīmēs 2021. gadā, taču jau šogad, Latvijas simtgadē, piena pārstrādes uzņēmumam ir stabila vieta Latvijas puscieto sieru ražotāju vidū.
Uzņēmumā, īstenojot vairākus projektus ar ES fondu atbalstu, tieši siera ražošana ir attīstījusies visvairāk, kas ir AS "Cesvaines piens" pamatprodukcija. Puscietie, cietie un fasētie sieri ir produkcija, kas novērtēta gan Latvijā, gan arī iekaro eksporta tirgu. 90% no iepirktā piena daudzuma tiek pārstrādāts sierā, bet 10% – pārsvarā sviestā un biezpienā.
Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursā kategorijā "Sieri" starptautiskajā pārtikas izstādē "Riga Food 2018" 1. vieta un zelta medaļa, kā arī Atzinības raksts tika pasniegts "Cesvaines piena" Ementāles sieram (meistars Raimonds Līcītis), bet kategorijā "Goudas tipa sieri" – 2. vieta un "Riga Food 2018" medaļa tika pasniegta par Holandes sieru (meistare Sandra Jargane).
AS "Cesvaines piens" ražošanas vadītājas pienākumi salīdzinoši nesen uzticēti Sintijai Relei, kas iepriekš strādāja Lazdonas piena pārstrādes uzņēmumā. Jaunā speciāliste, kas ir apguvusi pārtikas tehnologa profesiju, atklāj, ka, strādājot tik lielā uzņēmumā, ir daudz jāmācās un atbildīgi jāapgūst. Viņa novērtē izaugsmi, kā uzņēmums "Cesvaines piens" attīstījis siera daudzveidību. Starp produkcijas veidiem ir Bio Krievijas un Bio Holandes siers, kazas piena siers, arī puscietā siera veidu kļuvis daudz vairāk – Holandes Gold, Krievijas Gold, Maasdam Gold, Čederas tipa siers, Mimolette, Alpu siers, Klēts siers, siers ar zaļumiem, ar kaltētiem tomātiem un ķiplokiem, siers ar amoliņu, siers ar čili, siers ar kaņepēm. Jaunākie veidi ir cietais siers Granolino, Ementāles siers. Vadoties pēc pircēju vēlmēm, ir siers ar samazinātu tauku procentu (10%).
Visi sieri ir nogatavinātie sieri, ja runājam par treknumu – siers ir no vidēji liesa līdz treknam. Kazas piena siers ir ekskluzīvs puscietais siers, bet tiek ražots tikai sezonā (no maija līdz oktobrim), izejvielu – kazas pienu – pārstrādei piegādā no Blomes un Taurenes.
No bioloģiskā piena – Bio produkcija
Arī AS "Cesvaines piens" pārstrādā bioloģisko saimniecību pienu. – Ja uzņēmums ik dienu pārstrādā vidēji 85 t piena dienā, no šī daudzuma trešā daļa ir bioloģiskais piens. Bioloģisko pienu katru dienu pārstrādā pirmo. No šī piena top Bio producija – 11 veidu, sākot no Bio pilnpiena un vājpiena biezpiena dažādos iepakojumos, līdz sieram – Bio Holandes, Bio Krievijas Bio Gold, Bio Maasdam u. c., – pastāstīja Sintija Rele.
Bioloģiskā piena piegāde uzņēmumam "Cesvaines piens" notiek, sadarbojoties ar bioloģiskā piena iepircējiem – "Māršava", "Piebalga", "Drusti".
Kā atzina AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone, lai gan pamatā siers nonāk vietējā tirgū, šajos gados ir atrastas arī eksporta iespējas. Siers tiek eksportēts uz 10 valstīm: Somiju, Poliju, ASV, Ukrainu, Čehiju, Ungāriju, Lietuvu, Igauniju, Moldāviju, Izraēlu. Paraugi sūtīti arī uz Austrāliju un Arābu Emirātiem. Ķīnai ir interese par siera veidu "Red Čeder".
Ārzemēs īpaši ir pieprasīts Maasdam tipa siers, arī Bio sieri, un, ja ir pieprasījums, ir arī stimuls ražot.
Svarīgs ir mārketings
Varbūt jau daudzi ir pamanījuši jauno AS "Cesvaines piens" siera pasniegšanas veidu – siers ir fasēts šķēlītēs, arī kubiņos, kā arī ar uzrakstu "Siera gabaliņš", turklāt uzmanību piesaista jaunās etiķetes. – Tas ir mārketings. Siers ir ne tikai sveramais, arī fasētais. To fasē gan Cesvainē, gan sadarbībā ar AS "Siera nams". Piemēram, sieru kubiņos var uzreiz izmantot siera platēs. Uzmanību piesaistošas ir etiķetes Bio produkcijai, – skaidroja valdes priekšsēdētāja.
Siera ražošana ir saknēs
Siera ražošanai svarīgs ir piens, bet, kā uzsvēra Dzintra Simsone, sausā vasara ir bijis grūts pārbaudījums lopkopībai un fermu saimnieki to vēl izjutīs visu ziemu, īpaši pavasarī, kad var samazināties piena daudzumi. – Pārstrādē jau izjūtam piena samazinājumu, ceram, ka tomēr zemnieki izvilks līdz pavasara ganību laikam. Daudzi jau tagad bēdājas, ka nepietiks barības. Tiem, kam ir lielas zemes platības, problēmas nav tik lielas, kā tiem, kam mazas zemes. Cesvainē vienmēr ir ražots siers, tas jau ir saknēs un ražotnes sienās, aurā. Siers ir kopdarbs, daudziem siera meistariem te ir pirmās darbavietas. Mums ir daudz siera meistaru – Raimonds Līcītis, Sandra Jargane, Ruslans Koroļčuks, arī palīgi – Ināra Mežule, Ļena Špundere. Svarīgākais ir tas, ka siers nebeidzas pie "katla". Beidzas tad, kad iziet no plaukta, un arī tad katrai siera šķirnei ir sava niansīte. Sieram ir jāizdodas, jo tehnoloģijas ir apgūtas. Ļoti ir izmainījusies izejviela, un tas ir piens, piena sastāvs, kas nosaka produkcijas kvalitāti. Agrāk reklamējām Vidzemes skaistās pļavas, bet tas tiešām tā ir – zāle, ko govs ēd, Vidzemes pusē ir zaļāka, – raksturoja Dzintra Simsone.
– Grūtākais ir sagaidīt rezultātu tam darbam, kas ir ielikts. Rezultāts nav tūlīt un tagad, ātrākais – pēc diviem mēnešiem. Siers ir tāds produkts, kur svarīgs nogatavināšanas process, – piebilda Sintija Rele.
Attīstību veicina projekti
Katru gadu uzņēmumā tiek īstenoti projekti ieguldījumiem materiālajos aktīvos – ražošanas pilnveidošanai ar ES fondu atbalstu. – Mums ir jauna noliktava, kas ir jau gandrīz īstenots projekts. Jau pāris gadu darbojas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kas arī ir ļoti svarīgi. Vēl vienu projektu noslēgsim siera ražošanā – mainot siera formas. "Starā" jau bija rakstīts, ka top biezpiena ražošana ar probiotiķiem, vēl rit tikai pirmais posms, jo projekts ilgs līdz 2019. gada 1. novembrim, – papildināja Dzintra Simsone.
16.11.2018.