Kā katru gadu 11. novembrī Latvija iemirdzas spožāk sveču un lāpu liesmās, jo tiek atzīmēta Lāčplēša diena, kad tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, svētdienas vakarā Madonā, Saieta laukumā, notika svinīgs pasākums, kurā piedalījās arī 25. kājnieku bataljona zemessargi.
Šogad Saieta laukumā pulcējās bērni un jaunieši, pedagogi un iedzīvotāji, lai Latvijas kontūrā aizdegtu sveces un izgaismotu mūsu zemi. Pēc svinīgās uzrunas un karoga ievietošanas Latvijas kontūrā sanākušie, iededzot lāpas, devās lāpu gājienā uz Liseskalna kapiem, lai pie pieminekļa, kas veltīts Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem, vienotos klusuma brīdī un izpildītu Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!".
Spītējot vējam, sanākušos sildīja Intara Zommera izpildītās patriotiskās dziesmas, kas ikvienam raisīja pozitīvas emocijas un vienotības izjūtu.
Iepriekšējos gados Lāčplēša dienu ar dzeju, atmiņu stāstiem un dziesmām organizēja Madonas pilsētas skolas, šogad jaunieši ieradās, lai godinātu karavīrus, kuri cīnījās, lai mūsu valsts būtu brīva.
Allaž Lāčplēša dienā uz piemiņas pasākumiem Poruka ielā iedzīvotājus aicinājusi Beāte Ozoliņa, un arī šogad tur tika degtas svecītes, un pasākuma dalībnieki sildījās pie ugunskura.
Saieta laukumā atceres pasākumā pulcējušos Madonas novada iedzīvotājus un viesus uzrunāja Zigfrīds Gora un Beāte Ozoliņa.
Kā uzrunā sacīja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora, pirms 99 gadiem, tieši 11. novembrī, Latvijas armija uzvarēja skaitliski spēcīgāko un labāk bruņoto Bermonta armiju. Tajā brīdī izšķīrās – būt vai nebūt Latvijai. Un tieši tā bija diena, kad Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs varēja plīvot droši.
11. novembrī Madonā sākas Latvijas simtgades nedēļa, un Saieta laukumā grezni stāv valstij nozīmīgi simboli – Latvijas kontūra, kurā Zigfrīds Gora svinīgi ievietoja valsts karogu, kura vēsture ir meklējama jau 13. gadsimtā, un tas ir viens no senākajiem Eiropas karogiem.
– Vēsture liecina, ka tautas pastāvēšanu nosaka tās griba dzīvot, nacionālā vienotība un spēja un prasme aizstāvēt sevi un savu tautu, – akcentēja Zigfrīds Gora.
– No 1918. līdz 1920. gadam latvieši pierādīja, ka vēlas savu valsti, bet tas nebūtu iespējams, ja nebūtu Latvijas armijas. Tieši 11. novembris 1919. gadā bija tā diena, kad iedzīvotāji noticēja, ka var un grib uzvarēt un dzīvot brīvā valstī. Latviešu spēku un vienotību pierāda fakts, ka neliela armija un vāji bruņots karaspēks var uzvarēt lielāku un pieredzējušāku karaspēku, – uzsvēra Zigfrīds Gora. – Mobilizēšanās grūtā brīdī ir tieši mūsu tautas spēja ticēt, ka būsim brīva valsts, koncentrēties uz vērtībām, kas ikvienam ir svarīgas. Latviešu karavīrs gan Pirmajā pasaules karā, gan Brīvības cīņās pierādīja, ka ir sīksts, drošsirdīgs, morāli spēcīgs, lai varētu uzvarēt cīņās. 11. novembris ir diena, kad jāpiemin karavīri, kuri savu dzīvību ir atdevuši par brīvību. Šajā dienā mūsu pienākums ir pieminēt un atcerēties šos karavīrus, kas ticēja brīvai valstij un bija gatavi ziedot pašu dārgāko – dzīvību. Lai svētīta šo karavīru piemiņa!
Madonas novada pašvaldības vārdā Zigfrīds Gora vēlēja ikvienam būt tikpat pārliecinātam par savu brīvību un ticēt, ka Latvija būs brīva mūžīgi.
Madonā atceres dienas pasākumus 11. novembrī ir iedibinājusi Grāmatu draugu biedrības vadītāja Beāte Ozoliņa, kas jau ilgus gadus Poruka ielā aicina pilsētas iedzīvotājus un viesus aizdegt svecītes par karavīriem, kuri izcīnīja brīvu valsti.
– Nē, mums to nepiedos ne mirušie, ne dzīvie, ne arī tie, kas pēc gadu simtiem dzims, ja svētā uguns tā, ko kūra senči brīvie, par dzimteni, par tautu mūsos liesmot rims. Nē, mums to nepiedos, ka sagrūst tēvu mājas, ka aizaug tīrumi, ka dižozoli mirst, ka, svešu mēli lokot, brāļi sarunājas, ka paši palīdzam mēs savas saknes cirst. Nē, mums to nepiedos ne mirušie, ne dzīvie, ne arī tie, kas vēl pēc tūkstoš gadiem dzims, – uzrunājot pasākuma apmeklētājus, kāda autora vārdus citēja Beāte Ozoliņa un vēlēja – lai gaiša Latvijas zeme!
Pirms sanākušie tika aicināti pievienoties lāpu gājienam un caur pilsētu mērot ceļu uz Latvijas atbrīvošanās cīņās kritušo karavīru piemiņas vietu Liseskalna kapos, Zigfrīds Gora citēja tā laika pagaidu valdības Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vārdus: – Mūsu karavīri gāja cīņās ar pašaizliedzību, spēcināti no ticības un pārliecības, ka viņiem ir skaidrs un gaišs mērķis, ka viņi cīnās par taisnu un svētu lietu. Mums bija pārliecība un ticība pašiem un saviem spēkiem, tēvzemes mīlestība, cenšanās ziedot visu, pat savu dzīvību, par savas tēvijas gaišāku, laimīgāku nākotni!
Liseskalna kapsētā pasākuma apmeklētājus, lāpu gājiena dalībniekus uzrunāja, uz klusuma brīdi, pieminot brīvības cīnītājus, un ziedus pie pieminekļa nolikt aicināja Zigfrīds Gora, savukārt Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Rolands Pētersons atgādināja, ka Lāčplēša dienas dalībnieku lāpās deg īpaša gaisma, jo caur to tiek godināti cilvēki, kas ir cīnījušies, lai šobrīd ikviens no mums varētu dzīvot brīvā Latvijā, runāt savā valodā un dziedāt valsts himnu. Lai būtu savs karogs, brāļi un māsas, lai zinām, ka mūsu tauta ir stipra. Un ir jālepojas ar mūsu tēvu tēviem, jo viņu ticība bija liela un tika gūta uzvara pār naidnieku.
13.11.2018.