11. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem.
Likums definē, kas ir trauksmes cēlējs, kā varēs celt trauksmi, kā arī nosaka pamatprasības trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanai. Likums stāsies spēkā 2019. gada 1. maijā.
– 2013. gadā nevalstiskā organizācija „Delna" ierosināja izveidot likumu par trauksmes celšanu. Darbs pie trauksmes celšanas mehānisma izveides Latvijā aizsākās 2014. gadā. Saeimā apstiprinātā likuma izstrādē piedalījās gan valsts pārvaldes, gan Saeimas, gan sabiedrības pārstāvji, un šā gada 11. oktobrī Saeima to atbalstīja, – informēja Valsts pārvaldes politikas departamenta pārmaiņu vadības nodaļas konsultante Inese Kušķe. – Trauksmes celšanas likums ir ļoti būtisks, simbolisks likums, kurš nevienam neuzliek pienākumus sabiedrībā, bet dod iespēju kaut ko mainīt. Ja, veicot savu darbu, novēro kaut ko aizdomīgu, kādus pārkāpumus darba procesā, atbildīgi rīkojoties un ziņojot, tos ir iespējams novērst. Tā ir galvenā būtība, kāpēc šis likums tika izstrādāts. Trauksmes celšana pēdējo divdesmit gadu laikā pasaulē kļūst arvien aktuālāka. Līdzīgi trauksmes celšanas likumi pēdējos gados pieņemti Beļģijā, Īrijā, Slovākijā, Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā, Lietuvā. Eiropas Komisija arī izstrādājusi Eiropas Savienības trauksmes celšanas direktīvas projektu.
Trauksmes celšanas sistēmā ir vairāki elementi: pats trauksmes cēlējs, iespēja ziņot gan iekšēji darbavietā, gan informējot kompetento valsts institūciju, kā arī sniedzot informāciju publiski, trauksmes celšanas kontaktpunkts. Noteikta loma paredzēta biedrībām un nevalstiskām organizācijām, arī arodbiedrībām, uzmanība tiek pievērsta faktam par represijām, kas var rasties pret trauksmes cēlēju, un nozīmīgs elements sistēmā ir valsts aizsardzība.
Trauksmes cēlējs ir ikviena fiziska persona, kas sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kurš var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes cēlējs sniegto informāciju uzskata par patiesu, un sniegtās ziņas ir saistītas ar darbu.
– Trauksmes celšana nav gadījumi, kad tiek aizstāvētas personīgās intereses. Tā tiek celta godprātīgi, un nav saistīta ar kaitējumu kāda uzņēmuma vai iestādes reputācijai. Trauksmi varēs celt par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, administratīvu pārkāpumu vai citu tiesību normu vai ētikas, kā arī profesionālo normu pārkāpumu neatkarīgi no jomas, kurā tas noticis. Vienlaikus likumā definētas jomas, kurās celt trauksmi ir īpaši nozīmīgi sabiedrības interesēm:
* amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana;
* korupcija;
* krāpšana;
* publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
* izvairīšanās no nodokļu samaksas;
* sabiedrības veselība;
* pārtikas drošība;
* būvniecības drošība;
* vides drošība;
* darba drošība;
* sabiedriskās kārtība;
* cilvēktiesības;
* publiskie iepirkumi;
* finanšu un kapitāla tirgus sektors;
* konkurences tiesību joma.
Trauksmi varēs celt trīs veidos – iekšēji darbavietā, ārēji institūcijā, kurai ir noteikta atbildība un ir pilnvaras, lai pārkāpumu novērstu. Kad iepriekš minētie mehānismi nestrādā, ir iespējams trauksmi celt, sniedzot informāciju publiski. To var darīt situācijās, kad informācija nesatur saturu, kas ir ar likumu aizliegts, – pastāstīja Inese Kušķe.
Likumā nav nosauktas institūcijas, kur varēs celt trauksmi – tā var būt ikviena publiska institūcija, tostarp hierarhiski augstāka iestāde, nozares vadošā iestāde, institūcija, kas īsteno uzraudzību vai kontroli, vai izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra. Ja nav pārliecības, kur vērsties ar sūdzībām, būs trauksmes cēlēju kontaktpunkts, kur palīdzēs noteikt atbilstošo institūciju.
Inese Kušķe informēja par kontaktpunktu: – Tā ir vienīgā institūcija, kas ir izveidota saistībā ar šo likumu. Tai ir paredzēts atbalsta budžets, kuru saņems Valsts kanceleja, lai savos ietvaros tiktu izveidots trauksmes cēlēju kontaktpunkts. Tā pamatpienākumi ir apkopot informāciju par trauksmes celšanas aizsardzības garantijām un izveidot tīmekļa vietni, sniegt atbalstu un konsultācijas personām, kuras vēlas celt trauksmi, kā arī viņu ģimenes locekļiem, ja radušās kādas problēmas. Saņemot trauksmes cēlēja ziņojumu, identificēt kompetento institūciju un desmit dienu laikā pārsūtīt saņemto ziņojumu, veicināt sabiedrības izpratni par trauksmes celšanu. Pienākumos ietilpst arī metodisks atbalsts, ikgadējie pārskati par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību Latvijā, kā arī, ja nepieciešams, atzinumi par nepieciešamību nodrošināt juridisko palīdzību.
Likumā pats būtiskākais ir aizsardzība, pirmkārt, identitātes, tāpēc iesniedzēja personas dati tiks pseidonimizēti. Ir aizliegts trauksmes celšanas dēļ radīt nelabvēlīgas sekas. Aizsardzības garantijas ir arī valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, atbrīvošana no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā, atbrīvošana no juridiskās atbildības, pagaidu aizsardzība civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, atbilstīgs atlīdzinājums par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo, un konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.
13.11.2018.