Turpinot Madonas novada fonda starpvalstu sadarbības projekta „Tradīciju un inovāciju mijiedarbība mūsdienu amatniecībā" īstenošanu, amatnieki no Madonas, Ērgļiem, Lubānas un Varakļāniem trīs dienas, no 25. līdz 28. oktobrim, pavadīja Igaunijā, Raplas apgabalā, iepazīstot igauņu amatnieku prasmes, tradīcijas un kultūru.
Kohilas amatniecības centrs un mūzikas un mākslas skola savu mājvietu raduši Kohilas muižā, ēkā jūtama visu mākslu sinerģija. Kohila vairāk specializējusies paklāju aušanā, te top arī viņiem raksturīgās dekoratīvās tamborētās bļodas. Varējām vērot, kā no polietilēna maisiņiem top paklāji, tā samazinot atkritumu daudzumu un attīstot domu par zaļu vidi mums apkārt.
Netālu divās nelielās ēkās izvietojušās mazas darbnīcas, kurās sanāk kopā domubiedri, lai nepiespiestā gaisotnē radītu mākslas darbus un saturīgi pavadītu brīvo laiku. Vienu ēku uztur pašvaldība, te izvietots arī sociālais centrs. Cienījamā vecuma kundzes gan atzina, ka te pārsvarā nākot pensijas vecuma cilvēki, retāk – jauni cilvēki. Otrajā ēkā biedrības „Kovanäpsel" biedri un to ģimenes locekļi ieguldījuši 800 stundas brīvprātīgā darba, lai izremontētu telpas savas darbības vietas izveidei – gan mācībām, gan tirdzniecībai. Viņi darbojas arī kā Kohilas tūrisma informācijas centrs. Igauņiem ir ļoti laba ideja amatnieku centriņos savus tepat tapušos rokdarbus piedāvāt pārdošanai. Arī Raplas centrā ir pat divi specializētie veikaliņi, kas ir privātpersonu iniciatīva, kur piedāvā amatnieku un vietējo mazo uzņēmumu ražojumus, ar lepnumu uzsverot: „Te viss ir tikai Raplas apriņķī tapis un pašu rokām darināts!" Mūsu amatnieki to novērtēja, atzīstot, ka paši varētu darīt tāpat. Netālu no Raplas apmeklējot senās vējdzirnavās ierīkotu smēdi, arī bija iespēja iegādāties tepat kaltos izstrādājumus.
Īpaši pārdomātas bija meistarklases Märjamaa amatniecības centrā, kur varējām iemēģināt roku porcelāna trauku izrotāšanā, ar īpašām uzlīmēm katram veidojot savu rakstu, un smalkajā izšūšanā uz filca. Igauņu amatnieki savos darinājumos iedzīvina etnogrāfiskos rakstus, sapludinot tradicionālo un inovatīvo. No setu zemes nākušās etnogrāfiskās lielās sudraba saktas tiek aizstātas ar tādas pašas formas filcējumu izšūšanu, kas ir ļoti iecienīts rokdarbu veids Kihnu salā.
Īpašs bija labdarības pasākums Märjamaa. LEADER projekta ietvaros amatnieku biedrība ir saņēmusi naudu jauna amatniecības centra būvniecībai. Lai savāktu nepieciešamo 10% līdzfinansējumu, biedrība rīko labdarības pasākumus, kuros vāc līdzekļus gan kā ziedojumus, gan izsoļu veidā piedāvājot savus darbus. Šī ideja mums visiem šķita īpaša un ieviešanas vērta. Devām arī savu artavu šī jaunā amatniecības centra tapšanā.
Beidzamajā dienā apmeklējām Kabalas vilnas dzirnavas, kur varējām vērot, kā vilna kļūst par dziju ar senajām metodēm.
Mūsu amatnieki atzina, ka šādi starpvalstu projekti ir ļoti noderīgi, jo ne tikai iepazīstam kaimiņu amata prasmes un tradīcijas, bet arī gūstam jaunas idejas saviem darbiem un amatniecības centru attīstībai.
06.11.2018.