Sestdien, 20. oktobrī, Madonas kultūras namā jau trešo reizi skatītājus pulcēja „Neparasti parastie madonieši".
Šoreiz skatītāji iepazina četras jaukas personības: kūku meistari – koklētāju, multimediju mākslinieku – radošu personību, sociālo darbinieci – tautastērpu darinātāju, pirtnieku – garīgo dziednieku, par kuriem bija sagatavoti īpaši videostāsti, kuros visspilgtāk bija atspoguļots sirds piepildījums noteiktā darba sfērā un hobijā.
Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens, atklājot pasākumu, uzsvēra, ka madoniešiem ir savs īpašais pasākums, kurā godināt līdzgājējus neparasti parastos, īpašos madoniešus. Pats svarīgākais ir, ka viņi visi ir sirsnīgi un atvērti cilvēki. Un tikai ar mīlestību var panākt tik daudz, kā paveikuši ir šie četri ar Madonu saistītie cilvēki.
– Katra torte, kūka, pīrāgs Lauras rokās ir sevišķs veltījums konkrētam gadījumam, sniedzot baudījumu gan acīm, gan dvēselei, – ar Mārtiņa Egliena vārdiem uz skatuves tika aicināta Laura Nikolovska. Plašākai sabiedrībai viņa ir zināma kā gardu kūku cepēja, bet tikai retais zina, kāds ceļš viņu līdz tam aizveda. Tāpat ne visi zina, ka Laura spēlē koncertkokli kokļu ansamblī „Rasa". Pēc mācībām Rīgā Laura atgriezās Madonā, jo saprata, ka lielpilsēta nav domāta viņai. Kā skatītājiem pastāstīja Laura Nikolovska, ja zina durvis, pa kurām ir vēlēšanās ieiet, tās ļoti viegli atveras. „Cep, cep" šobrīd vēl ir tikai vaļasprieks, bet jau pavisam drīz tas kļūs par darbu. Interesants fakts, ko klātesošajiem pastāstīja aktieris, bija par Lauras kūkas recepti, kura ir iekļauta Simtgades kūku grāmatā. Protams, visiem gribējās zināt, kā tā tur iekļuvusi. Laura Nikolovska sacīja: – Jau pirms trim gadiem tika sākts darbs pie grāmatas „100 kūkas un viena svecīte". Bija izsludināts konkurss, lai atrastu labākās receptes, es paspēju pieteikties atkārtotajā konkursā, jo pirmajā reizē netika atrastas visas 100 kūku receptes.
Vecvectēvs Ernests pirms simt gadiem Madonā bijis pazīstams kūku un maizes cepējs. Par pamatu kalpo viņa recepte, kurai Laura ir pievienojusi mūsdienu garšu, un kūka tika iekļauta grāmatā. Bet vairāk nekā divdesmit gadu Laura spēlē kokli. Laura Nikolovska atklāja, ka laikā, kad viņa sāka spēlēt kokli, šis mūzikas instruments pasaulē bija eksotika un tā spēlēšana ļāva apceļot tuvākas un tālākas valstis.
Savukārt otrs neparasti parastais madonietis ir bijušais uzņēmējs Vilnis Lejnieks. Aktieris Mārtiņš Egliens iepazīstinot teica: – Vilnis šobrīd piepildījumu ir radis dabas spēkā, pirtniecībā un garīgā dziedniecībā, kas spēj mainīt cilvēka apziņu, tikai jāieklausās. Vispirms sevī, tad dabā un tikai tad apkārtējos. Patiesībā viss ir galvā.
Bet par pirti pastāstīja Vilnis Lejnieks: – Primāri cilvēks uz pirti dodas, lai nomazgātu ķermeni. Bet ir viens noteikums, ka, esot pirtī, cilvēkam ir jājūtas labi, saskaņā ar savu izvēli. Arī pirtniekam jābūt ļoti empātiskam, jāsajūt otrs cilvēks. Pēršanās ar slotām ir nozīmīgs process, katrs slotas pieskāriens ķermenim dod papildu vibrācijas.
Vilnim Lejniekam tuva ir arī ezoterika. Tāpat viņš darbojas kā dziednieks un uzskata, ka šīs spējas ir ikvienam, tikai tās nepieciešams attīstīt. Vispirms ir ticība, kam seko prasmes, kas tiek apstiprinātas ar savām sajūtām. Mārtiņš Egliens atzina, ka Vilnis Lejnieks dara svētīgu darbu, jo viss notiek, lai cilvēki justos labi.
Raksturojot nākamo neparasti parasto madonieti, aktieris lasīja: – Pirmajā brīdī svešinieki par šo cilvēku saka, ka viņš ir brīvdomātājs, bet tieši brīvā doma, lēns un pamatīgs darbs, enerģija un pozitīvisms, savs redzējums uz dzīves procesiem un darbs ir devuši savu ieguldījumu kultūras dzīvē un sadzīvē Madonā. Šis cilvēks ir Lauris Krievs.
Ikdienā viņš darbojas biedrībā „Melnais Piens", kas ir arī Laura dzīvesveids. Viņa pārziņā ir arī multimediju studija „Kanna". Lai cik grūti būtu gājis, Lauris Krievs uzsver, ka viss ir panākts tikai neatlaidīgi darbojoties un ar līdzcilvēku atbalstu un ticību. Bet vislabāk Lauri Krievu cilvēki atpazīst pēc projekta „Balto Matu Stāsti". Tie ir videostāsti par Madonas novada cilvēkiem, kuri sabiedrībai nav nemaz tik labi pazīstami, bet viņiem ir savi īpašie stāsti. – Pamata doma ir tā, ka gudrība tomēr ir pašos cilvēkos, ka darbi runā vairāk par pašu cilvēku. Nedrīkst aizmirst, ka ar cilvēku nekas nesākas un nekas arī nebeidzas, – uzsvēra Lauris Krievs.
Savukārt Inese Zālīte, Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta darbiniece, uzskata, ka ir jādzīvo interesanti un aizraujoši, vienkārši ar smaidu. Jādara tas, kas patīk, ar pārliecību, vajag attīstīt sevi un mīlēt no sirds savus bērnus, jo katram bērnam pasaulē ir jāsaņem mīlestība. Inese Zālīte ir neparasti parastā madoniete, jo viņas aizraušanās ir tautastērpi, un kā dzimtas mantojumu viņa vēlas tos nodot savām meitām. Tie ir pēc iespējas vairāk pietuvināti Ineses dzimtajai pusei – Vestienas pagastam. Tieši no mammas mantojumā saņemtais tautastērps ir tas iedvesmas avots, kas šobrīd Inesei liek darināt tērpus meitām. Dziesmu un Deju svētku ietvaros rīkotajā latviešu tautastērpu skatē Inese Zālīte ar savu pašas darināto tērpu – 19. gs. vidus Vestienas pagasta sievas ziemas tērpu – pašdarināto tērpu kategorijā ieguva 1. vietu. Tikpat tuvs sirdij ir arī sociālais darbs un audžuģimenes, jo arī pati ir pieņēmusi ģimenē audžubērniņu. Inese Zālīte sarunā ar Mārtiņu Eglienu uzsvēra, ka vissvarīgākā jebkurā darbā ir neatlaidība un arī uzdrīkstēšanās. Tieši mazajās lietās ir vislielākās vērtības.
Aktieris Mārtiņš Egliens pasākuma noslēgumā piebilda, cik patīkami bija sastapt šos četrus madoniešus ar saviem īpašajiem, aizraujošajiem stāstiem. Viņaprāt, Madonā ir daudz brīnišķīgu neparasti parasto madoniešu, ar kuriem iepazīties citus gadus.
24.10.2018.