Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Reklāma — × 150 px

Izkustinās lielo akmeni, izkustēsies pārējais?

IVETA ŠMUGĀ

Autors • 15.10.2018.

Izkustinās lielo akmeni, izkustēsies pārējais?
Burtu lielums

Nu jau būs pagājis otrs gads, kopš Amerikas latviete Inese Apele izteica vēlmi savu ģimenes īpašumu, Latvijas augstāko – Gaiziņkalna – virsotni dāvināt Latvijai. Tā būtu kā grandioza dāvana valsts simtgadē. Taču šajā laikā progresa dāvinājuma lietās nav un no iecerētā Gaiziņkalna virsotnē Latvijas simtgadē – tikai runas, bet ne darbi.

Kā Madonas reģiona laikraksta "Stars" pārstāve pērn 20. jūlijā biju Gaiziņkalnā kopā ar īpašnieci Inesi Apeli, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem un Madonas novada pašvaldības pārstāvjiem, lai rastu risinājumu un varētu sakārtot 0,99 ha Gaiziņkalna zemes dāvinājuma Latvijas valstij juridisko pusi.
Uzbūrām vīzijas, kas ideālā variantā būs Gaiziņkalna virsotnē – akmeņi no visiem novadiem, Tālavas taurētāja skulptūra, saules pulkstenis, rožu dobe sarkanbaltsarkanās krāsās… Jau simtgades gadā. Taču, izrādās, nekas nekust no vietas, jo dāvinājums Latvijas valstij nav noticis – birokrātiski šķēršļi, abu pušu juristi nevarot vienoties. Runa gan neesot par nevēlēšanos no valsts puses dāvinājumu saņemt, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs esot ieinteresēts Gaiziņkalna virsotni valsts īpašumā iegūt, taču vienlaikus nenotiekot valsts pretimnākšana, lai process neieslīgtu papīros.
Inese Apele izteicās, ka laikam nepaticis viņas jurists, kas esot par daudz amerikānisks, un, izrādās, ir daudz un dažādu juridisko šķēršļu. Viens no tiem – ja vēlies kaut ko dāvināt valstij, tad pašam dāvinātājam ir jāsedz visas ar to saistītās izmaksas, un tās ir visai iespaidīgas.

Vismaz – pamatīgs akmens

Inese Apele nesen, 5. oktobrī, bija atbraukusi uz Madonu kopā ar mākslinieku Ģirtu Burvi. Tikāmies Smeceres silā, kur grants ieguves karjerā tika atlasīts pamatīgs akmens – vairāk nekā 15 tonnu smags, ko ar atbilstīgu smago tehniku varētu izcelt un uzvest Gaiziņkalna virsotnē izvēlētajā vietā, kur jāstāv Tālavas taurētāja skulptūrai. Mākslinieks atzīmēja arī citu novadu simbolizējošus akmeņus.
Tomēr uz Latvijas simtgadi no iecerētās Tālavas taurētāja skulptūras – tikai izsapņots tēls, nekā arī no citām vīzijām, vien Inese Apele kopā ar Ģirtu Burvi ir atradusi lielo akmeni ar simbolisko jostu.
– Arī Inese domā simboliski – ja izkustinās šo akmeni, tad aizies visas pārējās lietas. Gaiziņkalnam Latvijas simtgades gadā vismaz būs izvēlēts šis pamatakmens, –
sarunā sacīja Ģirts Burvis.
Uz jautājumu par akmens koncepciju mākslinieks dalījās savā redzējumā: – Taurētājam bija priede, bet priedi nocirta. Ja taurētājs joprojām taurē, tagad viņam jāstāv uz stingra pamata, un Latvijas laukakmens ir simbols. Kamēr aug jauna priede, domāju, ka laukakmens būs īstais. Tam savā ziņā jāatgādina arī Gaiziņkalna pacēlums, blakus attīstījās doma, ka ir jābūt akmeņiem, kas simbolizētu novadu apvienojumu. Inesei bija priekšlikums, lai akmeņos liek arī ģerboņus. Šis akmens nāk no Madonas novada, kur atrodas arī Gaiziņkalns.
Jautāts, vai jau ir uzsākts kalt Tālavas taurētāja skulptūru, Ģirts Burvis atbildēja tēlaini: – Nedrīkst skriet ratiem pa priekšu. Darbs var būt gatavs, pirmkārt, kad sabiedrība ir vienojusies, kad ir sakārtots zemes dāvinājums.
Inese Apele papildināja: – Vēl gaidu finansējumu no Latvijas un citiem atbalstītājiem un sakārtošu dāvinājumu kopā ar Tālavas taurētāja skulptūru. Dāvinājumu nedošu bez Tālavas taurētāja – tas viss iet kopā. Skulptūrai vāc ziedojumus arī sabiedriskā labuma organizācija – biedrība "Gaiziņkalna dabas parks" (reģ. Nr. 40008059526, SEB banka, SWIFT kods UNLALV2X, konta Nr. LV17UNLA0050016030086).
– Kontaktējos ar daudziem cilvēkiem un organizācijām, bet esmu vīlusies, nesaņemot atsaucību, – sacīja I. Apele.
Tiekoties Inese Apele apstiprināja, ka līgums par Gaiziņkalna dāvināšanu patiešām vēl līdz galam nav nokārtots, un, ja nav simtgades gadā, tagad nav nekādas nozīmes steigai. Dāvinājums valstij būšot ar noteikumu, kādu vēlējies "Lejas Gaiziņu" saimnieks, Ineses vectēvs Jēkabs Gaiziņš, proti, ka Gaiziņu nedrīkst ne pārdot, ne ieķīlāt, iznomāt vai nodot apakšnomā. Tam jāpaliek tautas īpašumā un jābūt pieejamam visiem.


16.10.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px