Ar mērķi uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu Veselības ministrija uzsāk informatīvu kampaņu, aicinot iedzīvotājus laikus rūpēties par savas sirds veselību.
Lai laikus konstatētu sirds un asinsvadu saslimšanas risku, iedzīvotājiem no 40 līdz 65 gadu vecumam ir iespēja pie ģimenes ārsta bez maksas pārbaudīt sirds veselību.
Programma izstrādāta, sadarbojoties ar kardiologiem un ģimenes ārstiem, ņemot vērā sabiedrības veselības rādītājus. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, tāpēc īpaša loma ir jāvelta šo slimību profilaksei.
– Pārbaudes tiek veiktas pēc SCORE metodes, kas ir daudzās Eiropas valstīs pielietota fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšanas metode. Atbalstu šo Veselības ministrijas ieceri un aicinu iedzīvotājus veikt šīs pārbaudes. Ģimenes ārsts aprēķinās sirds un asinsvadu slimību risku, ņemot vērā dzimumu, vecumu, smēķēšanas paradumus, asinsspiedienu, kopējo holesterīna līmeni. Noteikti iedzīvotājiem ir jāizmanto šī iespēja, jo sirds slimnieku tomēr ir daudz. Pacientam pašam ir jāizrāda interese, jāapmeklē ģimenes ārsts, lai pēc iespējas agrākā stadijā varētu atklāt simptomus un pašas slimības un ātrāk uzsākt izmeklējumus, veikt piemērotu ārstēšanu. Ļoti svarīgi ir jau laikus, sākot no 40 gadu vecuma, pastiprināti pievērst uzmanību un rūpēties par sirds veselību, – uzsver Dzelzavas pagasta ģimenes ārste Ilga Kreicuma.
Veselības ministrija informē, ka papildus ikgadējai profilaktiskajai veselības apskatei pie ģimenes ārsta pacientam, kuram ir 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadi, vienu reizi tiks novērtēts sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE metodei, pirms tam veicot sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšanu, kā arī sirds un miega artēriju auskultāciju.
Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ģimenes ārsts organizēs pacientam nepieciešamos papildu izmeklējumus – elektrokardiogrammu, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju. Papildus ir izstrādātas arī detalizētas rekomendācijas pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus – pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta. Cieši sadarbojoties ģimenes ārstam ar citiem speciālistiem, pēc saslimšanas riska noteikšanas ārstiem ir izstrādātas detalizētas vadlīnijas, kā rīkoties tālāk un kur nosūtīt pacientu, lai tiktu uzsākta maksimāli ātra ārstēšana.
03.10.2018.