Krāsaina, ar rudens ražu bagāta, pārpilna ar mājražotāju un amatnieku pienesumu, stādīšanas prieku rosinoša, muzikāla un jautrām izdarībām godā celta Miķeļdiena – 29. septembris – piepildīja un pieskandināja Madonas Saieta laukumu.
Pagājušajā sestdienā Madonā tradicionālais rudens ražas gadatirgus "Kartupeļu svētki", kas šoruden atzīmēja 20. jubilejas gadskārtu, bija viens no centrālajiem pasākumiem.
Kartupeļu svētki, ko pirms 20 gadiem aizsāka "Ziemeļu nafta" Saules ielā laukumā pie šī uzņēmuma, Madonā ir kļuvuši par labu tradīciju. Beidzamajos gados Kartupeļu svētki notiek Madonas Saieta laukumā, pasākumu organizē Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļa.
Tirgus diena šogad sakrita arī ar Miķeļdienu, kas pēc senlatviešu tradīcijām ir svinamā diena, jo tiek atzīmēta gan kā rudens saulgriežu svētki, gan kā rudens ražas vākšanas noslēguma laiks. Šis ir arī bagātākais gada laiks, kad netrūkst ne ēdienu, ne dzērienu, bet tirgus – ražas pārpilns. Tā arī bija mūsu Kartupeļu svētkos, kur varēja novērtēt un iegādāties to, kas labs izaudzis dārzos, lielākos vai mazākos tīrumos, savākts dravā, pārnests no purva un meža, kas savārīts, sadarīts, sabrūvēts, sakonservēts un iznests no pagrabiem un noliktavām.
– Mēs esam sanākuši, lai slavētu visu vietējo – vietējo kartupeli, vietējo maizi, vietējo desiņu un vietējo dziesmu, – uzsvēra pasākuma vadītājs Imants Pulkstenis.
Kā jau gadatirgū, bija padomāts, lai būtu piedāvājums un izvēle. Kā pastāstīja Madonas novada pašvaldības tūrisma darba organizatore Sanita Soma, Kartupeļu svētkiem bija pieteikušies 220 tirgotāju, tostarp 90 vietējo ražotāju, dārzeņu un augļu audzētāju, 80 amatnieku, 50 – ar augļukoku, košumkrūmu, ziemciešu un stādu, puķu piedāvājumu: – Tirgus aug un mainās. Tas atspoguļo arī to, kā mainās sabiedrības vajadzības, paradumi un pieprasījums. Ir, protams, vajadzība pēc pārtikas, bet arī pēc dāvaniņām, pēc kādām modes tendencēm, kas šoruden varētu būt hortenziju stādi, kas tirgū izcēlās ar krāšņiem ziediem. Stādu sektors šogad izskatījās košs arī ar krizantēmām, ar citiem zaļajiem un ziedošajiem augiem. Tā ir arī izklaide, un bija gan alus, gan dažādu ceptu kartupeļu piedāvājums.
Kā jau Kartupeļu svētkos vislielākā uzmanība, protams, tika veltīta kartupelim, kas tika slavēts, cepts, izmantots atrakcijās.
Kā atzīmēja daži kartupeļu audzētāji, lai arī bija sausa vasara un sākumā bija bažas, vai vispār kas izaugs, šogad ir padevusies gadsimtā labākā kartupeļu raža. Kartupeļu tirgotāju gan bija maz – bija pieteikušies seši, bet atbrauca pieci. – Kuram tad rudenī kartupeļu vajag? Laukos taču katram, kam ir zeme, pašiem savi. Tomēr pircēju netrūka, jo uz tirgu atvestie kartupeļi bija patiešām skaisti un lieli. Cena – 0,25-0,35 eiro/kg.
No kartupeļu tirgotājiem bija ieradušies Valkas novada Vijciema pagasta ZS "Piekalnes" saimnieki, kas kartupeļus audzē 40 ha platībā, kā arī nodarbojas ar graudkopību. Jautāts, kāda šogad padevusies raža, Mārcis Pakalns no "Piekalnēm" atzina: – Sapriecāties nevar, bet ir izaugusi labākā kartupeļu raža, un ir arī rudzu raža. Mēs vairāk braucam uz Kartupeļu svētkiem kā uz izstādi, semināru un tirgošanu, un vienmēr mājās atgriežamies ar domu, ka vajadzēja atvest vairāk kartupeļu, jo visus izpirka. Izglītoju interesentus par šķirnēm, pārrunājam, ko labāk darīt, kādu šķirni audzēt agrīnai ražai. Kādreiz agrākā bija ‘Solists', tagad ‘Paroli', bet savā saimniecībā esam pārliecinājušies par šķirnes ‘Gala' priekšrocību – izaug liela saime, ap 30 kartupeļu cerā, un visi – vienādas formas. Kad biju Polijā uz lauka dienām, saņēmu diplomu "Garšīgākais kartupelis". Piegādājam kartupeļus Ādažu čipsiem, cietes kartupeļus – rūpnīcai "Aloja Starkelsen", esam iestājušies kooperatīvā, kas apgādā veikalu tīklu "top!" un "Mego".
Kartupeļus – šķirnes ‘Vineta', ‘Laura', ‘Adretta', ‘Borodjanskij Rozovij' – varēja iegādāties arī no Nagļu pagasta piemājas saimniecības. – Kartupeļus vajadzēja agri un dziļi iestādīt, tad izaugtu labi arī šajā sausajā vasarā. Tāpēc jau raža ir kā nu kuram izaugusi: vieni saka – ļoti labi tupeņi, citiem – mazi un sīki. Mēs bijām tik gudri, ka agri iestādījām, un tagad nevar sūdzēties, – atklāja saimniece Veneranda Tēraude.
Ticējums, kas bija minēts svētku anotācijā – "Jo siltāka un sausāka Miķeļdiena, jo vēlāk iestāsies ziema un stipra sala nav ko baidīties" – vēl jāpārbauda praksē, bet tirgus diena patiesi bija izdevusies rudenīgi koša un saulaina.
Amatnieku sektors bija ievietots Skolas/Valmieras ielā, augļu un dārzeņu audzētāji bija izvietojušies Tirgus ielā un gar Saieta laukumu, bet stādu tirgotāji – Valmieras ielā.
Aicinājumam iesniegt pašu izgatavotu rudens ražas vai dārzeņu figūru kompozīciju vai savā dārzā izaudzēto diždārzeni vai superaugli, kā vienmēr, atsaucība varēja būt lielāka. Varēja priecāties par Ļaudonas pagasta PII "Brīnumdārzs" kompozīcijām. Toties bija liels balvu fonds, ko dāsni atvēlēja vietējie ražotāji un uzņēmēji. Balvas varēja saņemt gan lieli, gan mazi, kas izcēlās stafetēs, umurkumurā, izklaidēs un aktivitātēs.
02.10.2018.