Dzejnieces, tautas dziesmu teicējas, nacionālpatriotes un mūsu laikmeta leģendas Broņislavas Martuževas fonds „Rakstītāja" sadarbībā ar Lubānas novada pašvaldību līdz gada beigām īsteno projektu „Broņislavas Martuževas dzejas klēts".
Broņislavas Martuževas dzīvesvietas (1974-2012) „Dārziņu" māju pagalmā ir rekonstruēta vai – precīzāk – no jauna uzbūvēta skaista klēts. Tajā iekārtota piemiņas vieta – veltījums dzejnieces un dzimtas vērtību apcirkņiem.
Projekta finansētāji un veicēji
Projektu atbalstījis Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Kopējais klēts pārbūves projektam piešķirtais finansējums ir 20 000 eiro, tai skaitā Lubānas pašvaldības līdzfinansējums – 2000 eiro apmērā. Kopējās projekta izmaksas (neieskaitot klēts iekārtojumu) ir 27 174 eiro. Klēts pārbūves projektu izstrādājis arhitekts Juris Moris, būvdarbus objektā veikusi SIA „Kalna nami". Sadarbībā ar scenogrāfu Ivaru Noviku veidots klēts apcirkņu saturiskais iekārtojums.
Lubāniete un šī fonda pārstāve Ilze Kraukle informē, ka jaunajai guļbūvei ir lubiņu jumts, sienā iestrādāti vecās klēts baļķi, izveidota āra terase.
Vēl nerealizēta iecere
Bijusi doma veidot arī tādu kā slēptuvi jeb bunkuru. Broņislava Martuževa kā Nacionālās pretošanās kustības dalībniece un atbalstītāja piecus gadus (1946-1951) slēpās savas „Lazdiņu" mājas pagrīdē, pēc tam nākamos piecus izcieta apcietinājumu un izsūtīšanu lēģerī. Stilizētajā bunkurā varētu iekāpt un izjust, kā cilvēkam bija iespēja atrasties un dzīvot šādā slēptuvē… Šobrīd ideju par slēptuves izveidi gan apturējuši dabas nosacījumi. Jāpiebilst – lai gan Broņislava Martuževa padomju gados slēpās citā mājā – Lubānas novada „Lazdiņās" -, tur no ēkas palikuši tikai pamati, visapkārt ir mežs, tāpēc klēts uzbūvēta „Dārziņu" īpašumā, kas bija Broņislavas Martuževas beidzamo gadu dzīves mītne (pēdējos mūža gadus dzejniece pavadīja Lubānas sociālās aprūpes centrā).
Ieskats klēts iekšienē
Vērienīgais projekts jāpabeidz līdz gada nogalei, bet jau 26. augustā – uz Broņislavām – dzejas klēts tika skaisti ieskandināta.
Dzejas klētī nav daudz priekšmetu, iekārtojums ir lakonisks, mākslinieka redzējuma caurausts, tāpēc jo vairāk uzrunājošs. Ieejot skatam atklājas gaismas vitrīnas, kurās lasāma informācija par dzejnieces dzīves gājumu. Apskatei izlikta restaurētā Broņislavas Martuževas mātes pūralāde, ko ar Latgales Kultūras programmas atbalstu atjaunoja interjera priekšmetu restaurācijas firma SIA „Intarsija". Redzams finiera čemodāns, ar kādu Broņislava atgriezās no Sibīrijas (50. gadu vidū Latvijā ar tādiem esot staigājuši daudzi). Skatāms Broņislavas mātes austais lielais lakats, kas mātei bija līdzi viņas apcietinājumā. Vēl klētiņā izvietots Broņislavas Martuževas akordeons, kuru restaurējis Gunārs Igaunis. Mūzikas instruments novietots tā, ka katrs, kurš prot spēlēt, var to paņemt un uzspēlēt. Un, protams, grāmatas!
Grāmatu plaukts runā
Izdoti vairāk nekā desmit Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumi, no tiem pirmie divi pēc savstarpējas vienošanās klajā nākuši ar dzejnieces Evas Mārtužas vārdu.
Publicēt darbus ar savu vārdu Broņislavai Martuževai padomju Latvijā nebija iespējams. Visas nodrukātās Martuževas dzejoļu grāmatas nu vienkopus apmeklētājiem skatāmas jaunajā klētiņā.
Klātesošie uz vietas var sadzirdēt arī dzejnieces balsi – audio formātā noklausīties Broņislavas Martuževas dziedātās dziesmas, emocionāli lasītos dzejoļus. Te var noklausīties Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna un daudzu citu autoru kompozīcijas ar dzejnieces vārdiem.
Ar laiku būs iespēja noskatīties filmētos materiālus.
Par līdzās esošo māju
„Dārziņu" mājas ir literatūrpētnieces Annas Eglienas īpašums, dzejas klēts teritoriju fonds „Rakstītāja" nomā.
– „Dārziņu" mājā viss saglabāts tā, kā bija dzejnieces dzīves laikā, –
apstiprina Ilze Kraukle. – Darbistaba (no jauna tajā ielikts tikai grāmatām domāts sienas plaukts), goda istaba, kur ilgus gadus uz gultas bija piekalta dzejnieces māsa Magdalēna un kur Broņislavai Martuževai pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, virtuve, citas telpas. Tā kā šīs istabas liela ekskursantu skaita uzņemšanai ir par mazu, pasākumiem domāta jaunuzbūvētā klēts.
Pasākumi bija un būs
26. augustā, Broņislavas dienā, ar folkloras kopu, kapelu un ansambļu sadziedāšanos, godā ceļot autores atstāto gara mantojumu, dzejas klēts jau tika publiski ieskandināta.
Tiem, kas vēlas apmeklēt Broņislavas Martuževas dzejas klēti šobrīd, jāinteresējas Lubānas tūrisma informācijas un mantojuma centrā. Fonds „Rakstītāja" uz plašākiem pasākumiem publiku aicinās arī rudens mēnešos – septembrī, oktobrī un novembrī. Katrs no tiem būs veltīts vienam Broņislavas Martuževas dzejolim, tā uzsverot dzejnieces spēka avotus – ticību Dievam un Latvijai – un izgaismojot galvenās viņas dzejoļu tematiskās šķautnes. Jāpiekrīt atziņai, ka Broņislavas Martuževas dzeju caurvij kristīga cilvēka tīrais, godīgais dzīves redzējums, pazemība Dieva priekšā un patiesa tēvzemes mīlestība.
Broņislava Martuževa
Dzejniece, nacionālpatriote, laikmeta leģenda, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Dzimusi 1924. gada 8. aprīlī
Domopoles
(tagad Lazdukalna) pagasta Slavītu ciemā, Helēnas un Jāņa Martuževu
ģimenē. Kristīta un iesvētīta Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcā,
šeit brīnumainā veidā tikusi arī dziedināta.
28.09.2018.