Domājot par muzeju un muzeju kolekcijās esošo priekšmetu pieejamību sabiedrībai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par atvērtās krātuves izveidi muzejā.
To apliecināja plaši apmeklētais un lielu interesi raisošais Latvijas Muzeju biedrības organizētais pieredzes apmaiņas un profesionālās pilnveides platformas „Rītdienas muzejs" šā gada pirmais pasākums ar vienojošo tēmu „Atvērtais krājums". Pasākums tika organizēts sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, kas kopš 2016. gada apmeklētājiem vēris vaļā Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuvi Sarkaņos. Pasākumā piedalījās 46 muzeju darbinieki no 19 muzejiem (Liepāja, Ventspils, Rīga, Cēsis, Jēkabpils u. c.).
To, ka atvērtā krātuve vairs nav fenomens Latvijā, apliecināja pieaicinātie lektori, kas dalījās pieredzē un aktualizēja problēmjautājumus atvērto krātuvju izveidē un uzturēšanā. Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuves Sarkaņos krājuma glabātāja Inese Sudāre lakoniski, bet prasmīgi ieskicēja svarīgākos jautājumus, kas rodas, domājot par atvērtās krātuves izveidi, telpu iekārtošanas principiem un darbu ar apmeklētājiem. Krātuvē pa tematiskām grupām ir iespēja iepazīties ar dažādiem sadzīves un etnogrāfijas priekšmetiem, ievērojamiem novadniekiem, plānots iekārtot telpas un ekspozīcijas, lai krājumu parādītu sabiedrībai pēc iespējas plašāk. Sarkaņu krātuve ir viens no labajiem piemēriem arvien pieaugošajai tendencei muzeju vajadzībām nodot ēkas, kas zaudējušas savu sākotnējo funkcionalitāti.
Atziņu par muzeju radošumu, sadarbību un atvērtību spilgtināja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Kristīne Skrīvere, stāstot par "Muzeju priekšmetu rādītavu". Šis ir pirmais muzejs Latvijā, kas, sadarbojoties ar radošajām industrijām, izveidojis atsevišķu izglītojošo nodarbību telpu, kas apvienota ar muzeja atvērto krājumu. Tā radītāji ir spējuši veiksmīgi apzināt un prasmīgi izmantot to muzeja kolekcijas daļu, kas piesaistītu plašu auditorijas interesi. Muzejpedagoģiskās programmas, kas tiek realizētas atvērtajā krātuvē, paredzētas dažāda vecuma bērniem, neizslēdzot arī pieaugušo iesaisti.
Limbažu muzeja galvenā speciāliste Diāna Nipāne dalījās ar stāstu par atklātās krātuves izveidi vecajā ugunsdzēsēju depo, pierādot muzeju fleksibilitāti, prasmi pielāgoties jeb "paņemt to, ko citiem nevajag", rast inovatīvu risinājumu un radīt jaunu piedāvājumu.
Viens no aspektiem, kas nodrošina un veicina muzeju pastāvēšanu un attīstību, ir pašvaldības atbalsts. Līdzās labajiem piemēriem un veiksmes stāstiem daudzviet Latvijā muzejs kā institūcija joprojām netiek pienācīgi novērtēts un saglabā sekundāru nozīmi finansējuma piešķiršanā, kā arī reģionālās kultūrpolitikas veidošanā un ekonomiskās vides attīstībā.
Domājot par atvērtās krātuves izveidi muzejos, ir jāsastopas ar vairākiem izaicinājumiem un problēmjautājumiem: muzeja vajadzībām piemērotu telpu iespējas un to iekārtojums; cilvēkresursu trūkums – viens darbinieks, kas pilda vairākus amatus; draudi priekšmetu uzglabāšanai un pārraudzībai – pat nerunājot par atbilstošu vides uzraudzību un kontroli, problēmas rada arī pārdomātā priekšmetu klasifikācija, plauktu sistēmu izvēle un kolekciju apraksti; draudi priekšmetu aizsardzībai – priekšmetu brīva pieejamība rada bažas par saudzīgu attieksmi no apmeklētājiem un prasa stingru uzraudzību.
Tomēr, neraugoties uz draudiem un neatrisinātiem jautājumiem, atvērtais krājums ir viena no tendencēm, kas aktīvi ienāk muzeju vidē. To aktualizē kolekciju komplektēšanas straujā dinamika, kas ir viens no problēmjautājumiem 21. gadsimta muzejā neatkarīgi no tā lieluma, tipa vai profila. Muzeja priekšmetu skaits pieaug, bet lielākais bieds kolekcijai ir laika liecības statuss, proti, kolekcija kļūst par pasīvu priekšmetu kopumu, kas tiek uzglabāts krājuma telpās. Atvērtā krājuma tēma arī pēc pirmā RĪTDIENAS MUZEJA pasākuma nav izsmelta, ir tikai pamats pārdomām par kolekciju komplektēšanas politiku, muzeju piederību radošajām industrijām, jaunu inovāciju ienākšanu un atvērtību sabiedrībai.
19.09.2018.