AS "Balticovo" jau šobrīd patērētājiem piedāvā ārpus sprostiem dējušu vistu olas. Lai arī pagaidām to pārdošanas apjoms ir tikai 2%, jo cilvēku vairākums vēl joprojām 1. numura olu vietā izvēlas salīdzinoši daudz lētākās 3. numura jeb sprostos audzētu vistu olas, tiek īstenoti jauni projekti vistu labturībai. Arī AS "Balticovo" Madonas struktūrvienībā jau šoruden plāno uzsākt darbu jauna brīvās turēšanas vistu kūts 20 000 putnu, kur vēl rit beidzamie celtniecības darbi.
Lai gan sprostos turēt vistas ir vieglāk, uzņēmums ir gatavs sekot līdzi patērētāju pieprasījumam un diskusijai par olu biznesu, par putnu labturību un izvēlei piedāvā arī "laimīgo vistu" olas.
– Madonas struktūrvienībā joprojām ir četras kūtis ar sprostos turētajām vistām. Četrās mītnēs pavisam atrodas 140 000 putnu, taču tā ir tikai maza daļa, ap 5% no "Balticovo" piederošajām vistām. Tagad plānots ierīkot 1. numura jeb brīvās turēšanas apstākļos dētu olu ražošanu, kā arī veikt citus modernizācijas pasākumus, – pastāstīja Madonas struktūrvienības vadītājs Jānis Upenieks.
Šogad jūnija sākumā AS "Balticovo" Madonas struktūrvienībā jau tika uzsākts projekts – vistu brīvās turēšanas novietnes būvniecība, celtniecības darbus veic SIA "Omis".
– Ja runā par vidi un ekoloģiju, 20 000 brīvās turēšanas putnu prasīs lielāku zemes platību, jo katrai vistai pēc labturības noteikumiem vajadzīgi 4 kvadrātmetri. Tātad būs 8 ha liels nožogots pastaigu laukums, kā arī top ziemas dārzs, kas aizņems trešdaļu no mītnes garuma. Madonas struktūrvienībā tā būs pirmā pieredze, jo vistas vasarā tiks laistas nožogotā teritorijā – ganībās, bet gada aukstajos mēnešos – ziemas dārzā. Patlaban sprostos turēto vistu olas tiek realizētas ar 3. numuru, bet pēc jaunās novietnes nodošanas ekspluatācijā un putnu atvešanas olas būs marķētas ar 1. numuru, – skaidroja Jānis Upenieks.
– Patērētājiem, kuri izvēlas ārpus sprostiem turētu vistu olas, tās jau Latvijā tiek piedāvātas. Šobrīd uzņēmums "Balticovo" sadarbojas ar divām zemnieku saimniecībām, kas tur vistas Straupes un Valmieras pusē, piegādā tā dēvētās "mājas" olas. Brīvās turēšanas vistu olas "Balticovo" realizē Skandināvijas valstīs, arī Čehijā, Lielbritānijā u. c. Tas ir potenciāls sadarbības piedāvājums arī citām zemnieku saimniecībām, kas tur "laimīgās vistas". Brīvās turēšanas vistu olas var uzņēmumā pārstrādāt (šķidro olu masa, vārītas olas u. c. olu produkti), radot pievienoto vērtību. Uzņēmums savukārt sadarbības partneriem var palīdzēt ar savu pieredzi, putniem un veterinārajiem pakalpojumiem, lai izvairītos no bīstamākajām saslimšanām, kas ir putnu gripa un salmoneloze. Iecavā ceļam kūtis 2. numura olu iegūšanai, jo uzņēmums tās eksportē uz Skandināvijas valstīm. "Balticovo" šobrīd eksportē olas uz 20 valstīm, un tas ir 70% visas produkcijas. Pirms pāris gadiem produkciju eksportējām arī uz ASV, kad turienes fermās bija milzīgs putnu gripas uzliesmojums. Bijām iesaistījušies arī piecu gadu sadarbības projektā ar Japānu, kur ir lieli olu patērētāji (vidēji katrs japānis patērē 400 olu gadā). Latvijā lielie tirdzniecības tīkli no 2025. gada plāno atteikties no 3. numura olu tirdzniecības, bet vēl tiks prasīts arī patērētāju viedoklis, jo tā ir gaumes lieta, kādas olas uzturā lietot. Ja cilvēku pirktspēja ļaus, tad nākotnē sprostos turētu vistu olu vairs nebūs, – informēja "Balticovo" komunikāciju un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.
Uzņēmums "Balticovo", kas Madonas struktūrvienībā veido ārpus sprostiem dzīvojošu vistu kūti, jau ir iegādājies un uzstādījis jaunas, automatizētas iekārtas.
Pagaidām tiks saglabātas arī fermas, kur vistas mitinās sprostos. Uzņēmums "Balticovo" Madonas putnu fermu iegādājās pirms dažiem gadiem, un tajā saglabājušās vēl vecās iekārtas un sprosti. Pēc asās kritikas par sprostos turēto vistu labturību Pārtikas un veterinārais dienests Madonas fermu ar tur esošajām četrām kūtīm ir apsekojis vairākkārt, šogad augustā arī Valsts vides dienests devis atzinumu, ka apstākļi atbilst ES direktīvām un MK noteikumiem.
Vai brīvās turēšanas apstākļi atsauksies uz olu pašizmaksu? Šogad sausuma dēļ ir zema graudu raža. Ja parasti no hektāra iegūst ap četrām tonnām graudu, šogad –
ap divām tonnām. Tas noteikti ietekmēs graudu cenu, kas jau tagad ir palielinājusies. – Barības cena ir galvenais komponents olu pašizmaksā, – skaidroja Toms Auškāps. Graudu ražība ietekmēs olu cenu un tā paaugstināsies, bet par cik procentiem – viņš vēl neprognozēja: – Mums tas noteikti sadārdzinās pašizmaksu, bet nevar paredzēt, kā un cik lielu iespaidu tas atstās uz olu cenu veikalos. Barības cena veido aptuveni 60% no olu pašizmaksas, un olu cena, protams, atšķirsies.
14.09.2018.