Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Reklāma — × 150 px

Diskutē par māju apsaimniekošanu

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 10.09.2018.

Diskutē par māju apsaimniekošanu
Burtu lielums

(Sākums 7. septembra numurā)

Turpinot ieskatu notikušajās diskusijās par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu Madonas pilsētā, jāatzīst, ka neatbildētu jautājumu uz aktualizētajām problēmām un minētajām nebūšanām gan tikšanās laikā ar iedzīvotājiem Madonas kultūras namā, gan apspriežot Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības iesniegumu novada pašvaldības uzņēmējdarbības un vides jautājumu komitejā, kā arī domes sēdē, joprojām ir vairāk nekā pārliecības, ka tās tuvākajā laikā tiks atrisinātas.

Gribas ticēt, ka šodien, kad Madonas novada pašvaldībā notiks domes priekšsēdētāja vietnieka Ivara Miķelsona rīkotā tikšanās ar pašvaldību uzņēmumu – SIA „Madonas namsaimnieks", SIA „Madonas siltums" un AS „Madonas ūdens" – vadītājiem un citiem interesentiem, vismaz tik plaši izskanējušām problēmām tiks pielikts punkts.

Vispirms tas attiecas uz situāciju Madonā, Saules ielā 55, kur kādā dzīvoklī, biedrības valdes priekšsēdētājas Jeuženijas Adamovičas vārdiem runājot, ir veikts nelikumīgs pieslēgums pie kopīpašuma karstā ūdens cauruļvada, radot iespēju šī dzīvokļa vannasistabas grīdas apsildei, kā arī uzstādot tā saucamo čūsku lielāku, nekā projektā paredzēts un ir citos dzīvokļos; tāpat trīs uz centralizētā siltā ūdens cauruļvada uzliktie krāni ūdeni ļauj lietot nekontrolēti, apejot individuālos skaitītājus, bet šajā mājā, kā esam iepriekš informējuši, ir liels gan ūdens starpības koeficients, gan siltumenerģijas patēriņš siltumapgādes sistēmā, nodrošinot karsto ūdeni, kas labi redzams ir vasarā, kad par to jāmaksā papildus siltā ūdens patēriņam katrā dzīvoklī (šajā mājā tie ir 9, 13, 15 un vairāk eiro mēnesī). Vasarā tas tiek sadalīts uz dzīvokļu skaitu, bet apkures sezonā – uz apsildes kvadrātmetriem.
Deputātiem, no kuriem tikai daži dzīvo vai ir dzīvojuši daudzdzīvokļu mājā Madonā, varbūt ir grūti saprast, kāpēc tādas emocijas un tik ilgi ap to var ņemties. Taču madonieši daudzdzīvokļu mājās par visu maksā ar uzviju un – ko visgrūtāk ir pārdzīvot – maksā arī citu vietā – par uzlabotu komfortu kaimiņu dzīvokļos un tiem, kuri regulāri (pat 11 reizes gadā) nedeklarē ūdens patēriņu, vai tiem, kuri vienkārši ņem un nomaina skaitītājus, jo tas dažkārt sanāk pat lētāk nekā samaksāt par reālo ūdens patēriņu dzīvoklī. Neviens jau aktu par ūdens patēriņa rādījumiem „vecajos skaitītājos", izrādās, neprasa. Taču tie, manuprāt, būtu jāfiksē, piedaloties apsaimniekotāja pārstāvim vai mājas vecākajam, lai izvairītos no konfliktsituācijām un pārmetumiem.
Diskusijas laikā karstā ūdens cirkulācijas caurule, ko tautā sauc par čūsku, tika nodēvēta arī par sildelementu vannasistabā, dvieļu žāvētāju utt. Speciālisti gan apgalvo, ka dvieļu žāvētājus drīkst izbūvēt tikai pie apkures sistēmas, tātad radiatoriem, nevis pie karstā ūdens cirkulācijas caurules. Turklāt daudzdzīvokļu mājā tikai tad, ja tam piekrīt dzīvokļu īpašnieku kopība, jo tas skar koplietošanas elementus.
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns tam, ka gada laikā nekas šajā mājā nav darīts, ko kā pārmetumu visās diskusijās īpaši akcentēja J. Adamoviča, nepiekrita.
– Apgalvojums, ka mājā Saules ielā 55 nekas nav darīts, ir sabiedrības maldināšana, jo, pirmkārt, mēs paši atklājām šo pieslēgumu siltā ūdens stāvvadam, par ko tika sastādīts akts. Es neesmu tiesīgs apgalvot, ka tas ir nelegāls pieslēgums, tas fiksēts netika. Es tikai varu apgalvot, ka pieslēgums bija. Tas tika likvidēts pagājušajā gadā, un to parādīja nākamie apsekojumi. Attiecībā uz tā saucamo čūsku notika kopsapulce. Daudz tika piesaukts likumu, bet Namsaimnieks var kādas darbības veikt tikai pēc dzīvokļu īpašumu kopības uzdevuma. Mums tāda uzdevuma no šīs mājas nav bijis, bet to, ko dzīvokļu īpašnieki šajā sapulcē nolēma, – ir vienkārši jālegalizē šis pieslēgums un jāuztaisa projekts. Tā „čūska" atbilst mūsdienu prasībām. Likums paredz uzlabot savus dzīves apstākļus, un, ņemot vērā, ka tas ir 1. stāvs, ar tualeti apvienotajā vannasistabā temperatūrai ir jābūt ne mazākai kā 25 grādi. Arī krāni, kas uzlikti uz stāvvada, tiks noņemti un uzlikti termoregulatori utt., bet arī šie „čūskai" uzliktie krāni, manā skatījumā, nekādu ļaunumu nenodara, – pauda Osvalds Lucāns.
Viņš skaidroja, ka tā saucamā čūska konkrētajā dzīvoklī tika nomainīta tāpēc, ka no fiziskās personas tika saņemts šāds pieteikums.
– Mēs saņēmām arī samaksu, bet mēs neesam iejaukušies papildpieslēgumos. Tas, ka uzņēmuma strādnieki to veica bez projekta, – es atzīstu, tas tika izdarīts nepareizi, – sacīja Osvalds Lucāns.
Tas, ka dzīvokļu īpašnieki ir piekrituši pieslēguma legalizācijai, ir jaunums gan biedrības valdes priekšsēdētājai J. Adamovičai, gan mājas vecākajam A. Tāraudam. Pēc viņu teiktā, iedzīvotāji ir lēmuši pavisam par ko citu – lai vainīgie tiktu saukti pie administratīvās atbildības, nelegālais pieslēgums tiktu likvidēts un nebūtu iespējas nekontrolēti lietot ūdeni, tāpat arī apsildīt vannasistabas grīdu, kas vismaz tagad ir novērsts.
Cerams, ka Namsaimnieka vadītāja minētais par pieslēguma legalizāciju ir fiksēts arī mājas dzīvokļu īpašnieku sapulces protokolā, kurā ir ne tikai sapulces vadītāja un protokolista paraksti (šos pienākumus parasti veic Namsaimnieka darbinieki), bet to vismaz ir arī parakstījis mājas vecākais. Citādi var jau kā dzejnieki sadzejot „visu tintes pudelē"…
– Šādi gadījumi tikai vēlreiz pierāda, ka mūsu darbam ir jābūt ļoti skrupulozam. Mums ir jābūt ļoti labiem speciālistiem, kuri prot labi visu fiksēt, nofotografēt, lai pēc tam Namsaimniekam nebūtu jāmaksā kompensācija, tāpēc jau mums ir jāpalielina kapacitāte un jāpaaugstina administrēšanas maksa uzņēmuma apsaimniekotajām mājām, – secināja Osvalds Lucāns.
Viedokļi gan atšķiras par to, kā to var izdarīt – izsūtot paziņojumus dzīvokļu īpašniekiem vai tomēr sasaucot sapulci, kā to šādos gadījumos arī paredzot koplīgums. Tieši par sapulces sasaukšanas nepieciešamību ir pārliecināta J. Adamoviča un vairāki māju vecākie.
Viņa, skaidrojot savu pozīciju, pieļāva, ka, ļoti iespējams, administrēšanas maksa nedaudz arī būtu jāpaaugstina, bet tas ir jādara sapulcē un tās paaugstināšanu par konkrētiem centiem nevar izvirzīt kā ultimātu. Vajadzētu tomēr būt iespējai abām pusēm vienoties par kompromisu, nevis kā tagad – iedzīvotājus nostādīt fakta priekšā – sak', nepiekritīsiet, pēc trim mēnešiem mēs jums vairs apsaimniekošanas pakalpojumu nesniegsim, izvēlieties citu mājas apsaimniekotāju, Madonā esot arī citi apsaimniekotāji, ko var izvēlēties. Taču bāze, darbinieki, telpas, tehnika jau ir tikai pašvaldības uzņēmumam.
Diskusijās tika iztirzāta vēl viena smaga problēma, proti, pirms trim gadiem mājā Saules ielā 49 tika nomainīts jumts, bet ir jau piedzīvoti pirmie plūdi. Aina, ko ieskicēja šīs mājas pārstāvis, demonstrējot arī fotoattēlus, un SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns, diezgan būtiski atšķiras. Acīmredzot risinājums nebūs ne viegls, ne arī ātrs, ja jau ir pat veikta ekspertīze LU laboratorijā, nosakot, vai, mainot jumtu, ir veikta apstrāde ar antiseptiskiem materiāliem, bet no tiem neesot ne miņas.
Tiekoties Madonas kultūras namā, māju vecākie un iedzīvotāji informēja par iesāktajiem un nepabeigtajiem remontdarbiem mājās, kā arī uzdeva dažādus jautājumus – cik ilgā laikā uzņēmumam ir jāatbild uz rakstveidā iesniegtajiem iesniegumiem (ar e-pastu viss esot kārtībā, bet uz rakstītajām vēstulēm ilgi nevarot sagaidīt atbildes); vai māju bilanci iespējams saņemt elektroniskā formātā; kāpēc soda nauda par Namsaimnieka rēķiniem atšķirībā no pārējiem abiem pašvaldības uzņēmumiem tiek rēķināta jau ar 26. datumu, kad pakalpojums pilnībā vēl nemaz nav sniegts, nevis, teiksim, 31. datumu; tāpat interesējās par citām aktualitātēm un saņēma Namsaimnieka vadītāja, kā arī Madonas novada pašvaldības domes pārstāvju skaidrojumus.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāju sapulces noslēgumā Madonas pilsētas kultūras namā J. Adamoviča aicināja balsot par neuzticības izteikšanu SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklim Ovaldam Lucānam ar vairākiem punktiem un prasībām arī attiecībā uz citiem pašvaldības uzņēmumiem, bet par viņas izstrādāto rezolūciju nobalsoja astoņi sapulces dalībnieki. Iespējams, to var skaidrot, ka rezolūcijas teksts netika pavairots un izsniegts katram sapulces dalībniekam, bet nolasīts un ne katram tas bija saprotams.


11.09.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px