29. augustā Madonas kultūras namā uz tradicionālo pedagogu konferenci pulcējās novada skolotāju saime, lai iepazītos ar 2018./2019. mācību gada aktualitātēm.
Konferences pirmajā daļā notika darbs mācību priekšmetu metodiskajās apvienībās un divās grupās, kurās skolotāji atbilstoši savām interesēm varēja piedalīties pieaugušo izglītības iestādes „Radošuma pils" nodarbībās „Mācību satura plānošana skolas līmenī kompetenču pieejas kontekstā" vai „Pašizziņas un pašvadības caurviju prasmes aktualizēšana audzinātāja darbā".
– Skolotājs, domājot par jauno mācību gadu, durvis ver ar divējādām domām. Vispirms viņš domā par to, kā satiksies ar bērniem, kā veidos savu pirmo stundu – no tā atkarīgs, kā bērni un viņš pats jutīsies visa gada garumā. Tas ir izaicinājums, – savā uzrunā sacīja Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa, kuras uzdevums bija dalīties pieredzē par to, kādas darba formas tiek izmantotas viņas vadītajā skolā, lai mācību satura apguvē īstenotu kompetenču pieeju.
Prasmes un kompetences var iegūt dažādi, tāpēc viena no darba formām Ērgļu vidusskolā ir tematiskā mācīšanās.
– Pedagogam jāaizdomājas, kādu viņš savu skolēnu grib redzēt ne tikai 1. septembrī, bet arī mācību gada vidū vai beigās. Atbildīgs, radošs, mērķtiecīgs, centīgs, darbīgs – ar šiem vārdiem īstenībā tiek noformulēts sasniedzamais rezultāts, jo tādu pašu savu bērnu grib redzēt arī vecāki. Kompetentam jābūt arī pedagogam, bet, lai būtu kompetents, ir jāmācās, skolotājam jāsaņem atbalsts, – uzsvēra I. Šaudiņa.
Galvenās atziņas, kuras tika izteiktas šajā darba grupā, tika formulētas vienprātīgi – zināšanas ir mācību saturs, prasmes un praktiska darbība, tāpat ļoti svarīga ir arī pozitīva attieksme, un tieši attieksmi ir visgrūtāk mainīt. Mūsdienu skolēnam galarezultātā jāprot darboties netradicionālās situācijās, jābūt radošam, atbildīgam par sasniegto un jāmāk sadarboties. No pedagoga darba būs atkarīgs, kā šis bērns vēlāk dzīvos sabiedrībā, iekļaujoties tajā un arī pats veidojot šo sabiedrību. Lai visā skolas līmenī radītu tādus skolēnus, kas vēlāk to veiksmīgi pratīs darīt, ļoti svarīga ir koleģiālā sadarbība. Gan bērnam, gan pedagogam vajag gandarījuma izjūtu, pabeidzot kādu procesu, un vislabāk tas izdodas, ja uztic atbildību – tā ir vislabākā pašvadība.
– Es zinu, ka skolotāji spēj veikt brīnumus! Katrs pedagogs ir personība un nav šaurā rāmī iedzenams, – uz šādas uzmundrinošas nots savu stāstījumu pabeidza
I. Šaudiņa.
Siguldas valsts ģimnāzijas direktore Inese Zlaugotne vadīja nodarbību, kuras laikā iepazīstināja pedagogus ar pašvadības mācīšanos, skolēnu un skolotāju vērtībām, ieradumiem un tikumiem, kā arī 21. gadsimta prasmēm, kas nozīmē, ka vispirms bērnam labi jāiemāca darboties patstāvīgi, pēc tam darboties pārī un, visbeidzot, grupā.
Otrajā daļā pedagogi pulcējās uz tikšanos Madonas kultūras nama lielajā zālē. Uzrunājot pedagogus, Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne sacīja: – Norises dabā, mūsu laika plānotāji un izjūtas mums saka priekšā, ka pēc dažām dienām sāksies mūsu kopīgais, jaunais darba cēliens. Izglītības joma ir visaptveroša, tā atbalsojas sabiedrībā, valstī un pašvaldībā. Kāds būsi, jaunais mācību gads? Lielā mērā tas būs atkarīgs no tā, kādu mēs spēsim to radīt paši gan ar mums dotajām iespējām, gan mūsu izpratni. Izglītoties nozīmē doties uz priekšu, mainīties un pilnveidoties. Mēs arī virzāmies uz priekšu. Lai gan sanāk daudz šaubīties un pieļaut kļūdas, tas nozīmē vien to, ka esam ieinteresēti izglītības jomas attīstībā. Skolotāji, bērni un vecāki, infrastruktūra un finansējums – tie ir gan mūsu, gan iesaistītie resursi, lai noritētu izglītošanās process. Jēgpilnam procesam ir nepieciešams saturs, tādēļ arī šajā mācību gadā tiks turpināta jau uzsāktā kompetenču pieejā balstītā izglītības iestāžu mācību satura izstrādne un pedagogu mācību kompetenču pilnveide.
Viņa uzsvēra, ka izglītības saturs neradīsies pats no sevis, mēs esam aicināti aktīvi līdzdarboties: – Zinām, cik dažādi ir mūsu izglītojamie, tāpat esam runājuši par vajadzībām un izaicinājumiem viņus mācot, sapņojuši par ideālo skolēnu. Ideālais skolēns nevar rasties bez ideālā skolotāja. Man tas nozīmē skolotāju-personību. Jaunais saturs par to liek domāt un rīkoties, attīstīt sadarbības pedagoģiju. Kādam no mums tas nav nekas svešs, kādam citam tā ir savas komforta zonas pamešana. Katrā no mums ir milzīgs līdzdalības potenciāls, tādēļ aicinu ikvienu būt šī jaunā satura veidotājiem, tad mums izdosies iedzīvināt ideju, ka kompetenču pieejā balstīta izglītība ir atslēga uz skolēnu panākumiem gan mācībās, gan profesijas apguvē.
S. Seržāne sacīja, ka jaunais mācību gads ir gaidītais Latvijas simtgades laiks. Kā savas valsts patriotei un pilsonei tas viņai šķiet skaisti un izredzēti, bet kā izglītības jomas profesionālei tas liekot domāt, kā veidot jauniešu izpratni par Latvijas valsts vērtībām. Viena no iespējām esot mācību un audzināšanas procesu veidot kā vienotu veselumu.
– Ar pārliecību varu teikt, ka audzināšana ir līdzvērtīga mācību darbam, un ar to ikviens no mums saskaras, vadot stundas. Mācības un audzināšana viens no otra nav atdalāmas. Šī vasara mums ir dāsni devusi saules enerģiju, man šķiet, ka 21. gadsimtā tas liek mirdzēt ikvienai izglītības iestādei ar savu enerģētiku, ar savu pamanāmību.
Izglītības nodaļas vadītāja Dzelzavas pamatskolas direktorei Indrai Zukurei pasniedza Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu par nozīmīgu ieguldījumu vispārējā izglītībā un profesionālo administratīvo darbību Dzelzavas pamatskolas attīstības nodrošināšanā.
– Lai gan izglītības iestāžu skaits Madonas novadā samazinās, gribētos, lai to loma nepazūd, lai tā pieaug. Ne velti pie šīm mācību iestādēm plīvo Latvijas karogs, tāpēc gribu teikt, ka ikviena mācību iestāde ir ļoti liela un nopietna, nozīmīga Latvijas vērtība. Arī izglītība ir mūsu vērtība, nākotne un mūsu labklājība, tādēļ šobrīd, uzsākot jauno mācību gadu, gribu apliecināt, ka mūsu izglītības iestādes ir gatavas darbam. Paldies pārvalžu vadītājiem, izglītības iestāžu vadītājiem, skolotājiem un vecākiem, kas nesavtīgi strādājuši un palīdzējuši, lai sekmīgi uzsāktu jauno mācību cēlienu, lai mēs varētu audzināt domājošus un vēsturiska optimisma apgarotus jauniešus, kas tiešām mīlētu un strādātu savā zemē un valstī. Lai mēs paši apzinātos daudzpusīgas izglītības un zināšanu spēku. Lai mūsu darbs ir dāvana Latvijai tās simtgadē! – novēlēja Solvita Seržāne.
Konferences dalībniekus ar iedvesmojošiem un uzmundrinošiem vārdiem uzrunāja Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora: – Katrs jauns mācību gads ir atšķirīgs no iepriekšējā, laikam jau citādi nemaz nevar būt, jo izglītošanās ļauj gūt zināšanas, tā ir nemitīga virzīšanās uz priekšu. Mēs dzīvojam ļoti dinamiskā laikā, kad politiskie lēmumi un arī sociālekonomiskā situācija liek mums mainīties, tie ir mūsu jaunie izaicinājumi un pārmaiņas, kas tendētas uz kvalitatīvu izglītošanos, tās nodrošināšanu mūsu bērniem. Arī Madonas novadā tiek sekots līdzi šīm tendencēm, esam gatavi izaicinājumiem. Lai nodrošinātu augsto izglītības kvalitāti, esam spiesti slēgt vairākas mācību iestādes. Arī Mārcienas sākumskola šogad vairs nevērs savas durvis, taču saglabājam iespēju mācīties pirmsskolas izglītības grupiņās turpat Mārcienā. Tāpat reorganizāciju piedzīvojusi neklātienes un vakarskolas nodaļa, kas arī ir slēgta, taču šāda veida izglītošanos iespējams īstenot Madonas vidusskolā. Savukārt Barkavā tiks atvērta otra pirmsskolas izglītības grupiņa. Protams, pašvaldībai jādomā par izglītības infrastruktūru, arī šajā sakarā varu teikt, ka pašvaldība ir vienmēr pretimnākoša, atbalstoša, lai izglītības vidi radītu pēc iespējas pieejamāku un kvalitatīvāku bērniem. Kā piemēru varu minēt to, ka šogad Dzelzavas pamatskolā nomainīja elektroinstalāciju, uzsākot jauno mācību gadu, Vestienas pamatskolā būs centrālapkure. Droši un ar atbildību varam teikt, ka tiek domāts arī par nākamo gadu, jo tieši nākamā gada maijā sāksies pārbūves darbi gan esošajā vidusskolā, gan ģimnāzijas ēkā. Esam gatavi pārmaiņām, esam gatavi atbalstīt jebkuru iniciatīvu, kas uzlabos mūsu izglītības sistēmas pakalpojumu kvalitāti. Madonas novada pašvaldības vārdā gribu novēlēt jaunajiem skolotājiem nenobīties no darba, skolēniem ar prieku nākt uz skolu un skolotājiem, kuriem jau ir ilgstoša darba pieredze, radīt motivāciju tam, kāpēc viņi dodas uz skolu. Pirmkārt jau jārada sev ticība, ka jūs varat, reizē dāvināt arī bērniem šo ticību, ka kopā mēs varam mainīt pasauli.
Vērtīgas atklāsmes un padomus savā lekcijā „Pārmaiņu domāšanas stratēģija" klātesošajiem sniedza personāla vadības speciālists Aleksis Daume. Lekcija ar savu pozitīvisma un humora devu izpelnījās klausītāju aplausus, tāpēc jācer, ka par domāšanas stratēģijas maiņas nozīmīgumu un lomu ne tikai pašu, bet arī skolēnu un viņu vecāku dzīvē lika aizdomāties katram klātesošajam pedagogam.
Konferences nobeigumā ziedus saņēma divi jaunie novada pedago-
gi – Sanda Paškeviča un Jānis Trūps, kuri pēc Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas absolvēšanas uzsāks darba gaitas Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. Tika sveikti arī tie pedagogi, kuri papildinājuši savas profesionālās zināšanas, iegūstot izglītību kādā citā specialitātē: Iluta Kārkliņa (Bērzaunes pamatskola), Ligita Irbe (Madonas Valsts ģimnāzija), Laura Strode-Brakovska (Madonas pilsētas vidusskola), Diāna Zaprauska (Lazdonas pamatskola) Ilze Tomsone (Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skola).
Paralēli darbam augstskolu absolvējušas arī piecas pirmsskolas skolotājas: Inese Bērziņa un Inese Janovska (Madonas PII „Saulīte"), Laura Breča un Lāsma Pirksta-Sirmā (Madonas PII „Priedīte"), Elīna Pelše (Aronas pagasta „Sprīdītis").
Izglītības nodaļas vadītājas vietniece Sarmīte Jansone pauda prieku un gandarījumu par to, ka tradicionālajā konferencē iespējams sveikt gan jaunos pedagogus, gan pedagogus, kuri paralēli darbam ir absolvējuši izglītības iestādes. S. Jansone izteica pedagogiem novēlējumu pirms jaunā mācību gada uzsākšanas ar kolumbiešu rakstnieka Markesa vārdiem: – „Bērnam es uzdāvinātu spārnus, bet ļautu pašam iemācīties lidot." Tas, uz ko mēs visu laiku virzāmies, ir nedomāt skolēna vietā, neuzspiest savu viedokli, bet mācīties kopā ar viņiem, iemācīt bērniem mācīties, domāt, meklēt un izvirzīt savus mērķus, palīdzēt viņiem dažādos veidos, atbalstot, mudinot, motivējot, lai mūsu skolēni patiešām būtu domājoši.
31.08.2018.