Madonas novada pašvaldības dome vairākās sēdēs ir izskatījusi ar pārmaiņām Mārcienas pagasta pārvaldes vadībā saistītus jautājumus.
Veic grozījumus
Vispirms, izvērtējot izsludinātās pieteikšanās uz Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāja amatu rezultātus, deputāti 31. maija domes sēdē ar balsu vairākumu noteica, ka ar šāgada 1. jūliju Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvalžu vadību veic viens vadītājs. Pašvaldības izpilddirektoram tika uzdots līdz kārtējai sēdei jūnijā nodrošināt nepieciešamo grozījumu sagatavošanu Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvalžu amata vienību sarakstos un citos pašvaldības normatīvajos aktos (ja nepieciešams), kā arī līdz sēdei jūlijā izstrādāt koncepciju par pagasta pārvaldes vadītāju pienākumu veikšanu vairāku pagasta pārvalžu ietvaros.
Savukārt 27. jūnija sēdē Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts informēja, ka, iepazīstoties ar citu pašvaldību pieredzi situācijā, kad divas pagastu pārvaldes vada viens vadītājs, ir dažādi veidi, kā to atspoguļot amata vienību sarakstā. – Mēs esam izvēlējušies, ka šo amata vienību varētu iekļaut Bērzaunes pagasta pārvaldes amata vienību sarakstā ar pilnu algu, kā arī, mainot nosaukumu uz Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītājs, noteikt amata algas likmi 1530 eiro mēnesī. Līdzšinējā alga Mārcienas pagasta pārvaldes vadītājai bija 1036 eiro, bet Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājam – 1118 eiro. Pie šādas vadības shēmas, kad pārvalžu vadītāju amati tiek apvienoti, pienākumi un darba apjoms mainās arī Mārcienas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājam, tāpēc aicinu pārskatīt amatalgas likmi arī šai štata vienībai no 690 uz 750 eiro mēnesī, – atzīmēja Āris Vilšķērsts.
Dome atbalstīja šos un vēl dažus citus ar Mārcienas sākumskolas slēgšanu saistītus priekšlikumus, kā arī veica attiecīgus grozījumus amata vienību sarakstos Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvaldēs, bet par pārvaldes vadītāju Bērzaunes un Mārcienas pagastā ar šāgada 1. jūliju iecēla Edgaru Lāci.
Jāizstrādā kritēriji
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons aicināja ļoti cītīgi piestrādāt pie tā, lai sistēmiski sakārtotu un pārskatītu četru atslēgas cilvēku pagastu pārvaldēs atalgojumu, kas neesot mainīts jau gadus deviņus.
– Šajā laikā ir mainījušās funkcijas un bijušas dažādas situācijas, bet šī nevienlīdzība, kad algas par vieniem un tiem pašiem pienākumiem kardināli atšķiras, ir jānovērš. Šiem speciālistiem līdz nākamā gada pašvaldības budžeta sastādīšanai vēl nedaudz jāpaciešas un viņiem jādara zināms, ka darba samaksa tiks pārskatīta, ieviests sociālais taisnīgums un par vienādiem pienākumiem tiks noteiktas līdzvērtīgas algas, – akcentēja Ivars Miķelsons.
Deputāts, Madonas novada domes uzņēmējdarbības un vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs Rihards Saulītis pauda līdzīgu viedokli, uzsverot, ka ir jāizstrādā kritēriji atalgojumam, pie tā nopietni un jau tagad ir jāstrādā.
– Apstākļi, kādos pagastos tika izveidotas īpašumu uzturēšanas nodaļas, ir dažādi. Ceļi, kā uz to ir iets, ir atšķirīgi. Piemēram, pēc nesen ieviestās metodikas Praulienas pagasta īpašumu uzturēšanas nodaļa strādā jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus, kad bankrotēja komunālais uzņēmums, tātad šādā statusā un režīmā mēs jau darbojamies vairāk nekā 20 gadu. Šajā laikā daudz kas mainījies – gan funkcijas, gan amatu nosaukumi, un palielinājies arī darbu apjoms. Principi ir jāizstrādā, lai pagastu pārvaldēs varētu veikt turpmākās reformas. Ar tādu mērķi mēs pagastos jau veidojām un nostiprinājām īpašumu uzturēšanas nodaļas, lai, palielinot nodaļas vadītāja lomu, gadījumos, kad tiktu apvienotas pagastu pārvaldes, uz vietas būtu darbinieks, kurš būtu gatavs strādāt pagastā jau augstākā līmenī. Šis bija pirmais solis pagastu pārvalžu apvienošanas virzienā, un šī reforma būtu jāsāk bez lielām sāpēm. Labs piemērs, kā to var izdarīt bez lielas ažiotāžas, ir pagasta pārvalžu vadītāju amata apvienošana Bērzaunes un Mārcienas pagastā. Nākamreiz tas būtu jādara brīdī, kad kādā pagastā atbrīvosies pārvaldes vadītāja vieta, – atzīmēja Rihards Saulītis.
Ne jau rīt uz pusdienlaiku
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieka Ivara Miķelsona skatījumā katra šāda situācija būtu ļoti skrupulozi jāizvērtē.
– Mārcienas un Bērzaunes pagastā tā varējām darīt arī tāpēc, ka abas pārvaldes atrodas netālu. Pagasta pārvaldes vadītājam nav nekādu problēmu pat vienas dienas laikā pabūt abās vietās. Veicot pārmaiņas, vērā jāņem gan teritoriālā platība, gan pašvaldību iestāžu un uzņēmumu, tāpat iedzīvotāju skaits. Es nekādā gadījumā neaicināšu izpildvaru aktīvi virzīt un veikt šādas reformas, kā saka, jau rīt ap pusdienlaiku. Reformas ir jāveic, bet katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Modeļi varētu būt dažādi, kad, piemēram, pagastu ar lielu teritoriju, kurā nav pašvaldību iestāžu un uzņēmumu, pārvaldes vadību varbūt arī varētu apvienot īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītājs. Tāpat var būt pagasti, kur administrēšana notiktu līdzīgi kā Bērzaunē un Mārcienā. Taču, kā jau teicu, visos gadījumos pieejai ir jābūt izsvērtai un pragmatiskai, – uzskata Ivars Miķelsons.
Madonas novada pašvaldības izpilddirektors Āris Vilšķērsts pastāstīja, ka, iepazīstoties ar kolēģu pieredzi Kuldīgas novadā, uzzinājis, ka tur process noticis gan uz vienu, gan otru pusi. Sākumā tur tikuši apvienoti vairāki pagasti un bijuši divi pārvaldnieki, kuri vadījuši apvienotās pārvaldes. Taču tagad ir tikai viens šāds pārvaldes vadītājs, bet divos iepriekš apvienotajos pagastos katrā atkal ir savs pārvaldnieks, jo iedzīvotāji ļoti aktīvi iestājās pret veiktajām pārmaiņām. Tā ka, veicot reformas, pēc Ā. Vilšķērsta domām, ir jārēķinās ar dažādiem faktoriem, pirms tiek pieņemts lēmums vienā vai otrā virzienā.
Iespējams apvienot
Savukārt Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Lācis, kas šajā amatā Mārcienas pagastā trīs mēnešus nostrādāja arī kā pienākumu izpildītājs, ir pārliecinājies, ka šos amatus ir iespējams apvienot un uzticētos pienākumus veikt.
– Bet ir ļoti patīkami dzirdēt deputātu domas, ka pirms reformu veikšanas katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Pagastu pārvalžu apvienošanu nevar virzīt lavīnveidīgi, jo darba slodze un darba intensitāte šādā gadījumā diezgan pamatīgi pieaug, turklāt jāņem vērā, ka Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvaldes šķir vien piecu minūšu brauciens. Nenosakot konkrētus pieņemšanas laikus, uz tikšanos ar iedzīvotājiem es varu ierasties īsā laikā. Atklāts jautājums ir par to, vai tas pēc apvienošanas būs iespējams arī citos pagastos, un tas arī būtu jāizvērtē, – uzsvēra Edgars Lācis.
– Ieceļot Edgaru Lāci par Bērzaunes un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītāju, mēs esam pieņēmuši zīmīgu lēmumu, jo tas Madonas novadā ir pirmais šāds gadījums. Dažās pašvaldībās šie procesi tiek virzīti vairāk no spēka pozīcijām, bet mums tā rīkoties nevajadzētu. Arī es aicinu katru gadījumu izvērtēt individuāli. Nedrīkst veikt reformu reformas dēļ, bet tikai tad, kad tāda situācija ir nobriedusi un izveidojusies gan no pārvaldes, gan iedzīvotāju puses, kā tas bija Mārcienas un Bērzaunes pagastā. Uzrunājot un tiekoties ar iedzīvotājiem, kā arī pašiem savstarpēji izdiskutējot un atrodot personālijas, kas šo darbu varētu veikt, mēs noteikti esam ieguvēji, samazinot birokrātisko un nostiprinot saimniecisko daļu, – atzīmēja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora.
Procesu nevajadzētu sasteigt
Sēdēs, kurās tika izlemts jautājums par to, ka Mārcienas un Bērzaunes pagastā būs viena pārvalde un tika iecelts pārvaldes vadītājs šajos pagastos, Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs nepiedalījās, bet vaicāts, kāds ir viņa viedoklis attiecībā uz iecerēto reformu, apvienojot pagastu pārvalžu vadītāju amatus, atzina, ka šo procesu nevajadzētu sasteigt.
– Tas, ka tagad Mārcienas un Bērzaunes pagasta pārvaldes vadīs viens cilvēks, dos iespēju paskatīties, kā šis modelis strādā, izvērtēt plusus un mīnusus. Varēsim arī izdarīt secinājumus, vai ir nepieciešams ieviest šādu modeli visā Madonas novadā, bet es noteikti neesmu tas, kurš teiks, ka jau rīt viss ir jāmaina un pagastu vadīšana jāapvieno, it īpaši ņemot vērā, ka pārvaldnieki pagastos kopumā strādā veiksmīgi. Protams, vienmēr var vēlēties arī labāk, tāpat sanāk saskarties ar dažādām problēmām, taču, manuprāt, pagasta pārvaldes vadītāja loma pagastā joprojām ir ļoti svarīga. Katrā ziņā es nebūt neesmu gatavs, ka mēs šo modeli mainītu jau „rītdien". Ja veiktā reforma Mārcienas un Bērzaunes pagastā būs veiksmīga, tās ieviešanu citur varēsim apsvērt tad, kad kādu iemeslu dēļ būs vakance uz pagasta pārvaldes vadītāja amatu. Tad varēsim izvērtēt, vai izsludināt pieteikšanos vai amatus apvienot, – akcentēja Agris Lungevičs.
31.08.2018.