Latvija atbalsta vienotu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas jeb pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ, ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts, un tiks nodrošināta vienota pieeja visā ES. Šāda informācija nāk no Ekonomikas ministrijas (EM).
Ministru kabinets (MK) apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā ES.
Kā norādīja ministrijā, šāds lēmums būtu optimāls, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi, par ko liecina arī EM aptaujāto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.
Savukārt Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tā atcelšana tiktu noteikta kā ES dalībvalstu nacionālā līmeņa jautājums. Saskaņā ar EM pausto viedokli, var pastāvēt iespējamība, ka katra dalībvalsts noteiktu savu datumu pāriešanai vai nepāriešanai uz vasaras laiku, un šāda pieeja radītu nelabvēlīgu vidi loģistikas, sakaru, transporta un citu jomu uzņēmējiem, palielinot tiem administratīvo slogu. Turklāt tas varētu radīt situāciju, ka Latvija ir atšķirīgās laika joslās ar pārējām Baltijas valstīm vai Somiju, kā arī palielināt laika starpību starp tuvākajām ES kaimiņvalstīm un galvenajām Latvijas sadarbības valstīm.
Latvija uzskata, ka pirms lēmumu pieņemšanas EK ir jāveic pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums par izmaksām, kā arī citiem ietekmējošiem faktoriem, kas var rasties, mainot laika grozīšanas kārtību ES.
Sagatavoto Latvijas nacionālo pozīciju par pāreju uz vasaras laiku EM iesniegs EK.
Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Tā notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti par stundu atpakaļ.
Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.
Kopš 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.
– Par šāda lēmuma pieņemšanu biju dzirdējis jau iepriekš, katrā ziņā es piekrītu šādam lēmumam. Mans dienas režīms no tā nemainās, darbs sākas tikai pēcpusdienā, no rītiem guļu ilgi. Nejūtu nekādu atšķirību – stunda uz priekšu vai atpakaļ. Man pierast un pielāgoties pulksteņu grozīšanai nekad nav nācies grūti, tas mani neiespaido, tomēr piekrītu tam, ka no šādas grozīšanas jāatsakās, – viedokli pauž Arturs no Madonas.
Tieši tāpat uzskata arī madonietis Ģirts. – Man netraucē pielāgoties laika izmaiņām, kas rodas pulksteņu grozīšanas dēļ, bet esmu par to, lai Latvija paliek tikai vasaras laikā. Pulksteņu grozīšana nav vajadzīga, lai arī problēmas pielāgoties tas nesagādā.
Savukārt Oksana no Madonas domā pavisam citādi. – Par to, ka Latvija ir gatava atteikties no pārejas uz ziemas laiku, vēl nebiju dzirdējusi, bet pilnībā piekrītu šādam lēmumam. Ir grūti pielāgoties pulksteņa grozīšanai šurpu turpu, tiek izjaukts mans dienas ritms, un tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc atbalstu palikšanu vasaras laikā. Neko grozīt nevajag, ja reiz viens laiks, tad viens.
21.08.2018.