Madona-Saikava-Barkava-"Bāka"-Rikava-Vecružina-Feimaņi-Aglona. Tāds šogad izvēlēts Madonas katoļu baznīcas draudzes svētceļojuma grupas maršruts, kopā paredzot noiet 158 kilometru tālu ceļu.
Pirmdien, 6. augustā, pēc Svētās mises un garīgā stiprinājuma vārdiem Madonas katoļu baznīcas draudzes 54 svētceļnieki priestera Pāvila Kamolas vadībā devās svētceļojumā Madona-Aglona. 11. augusts Vecružinā ir paredzēts kā Klusuma diena, bet Aglonu grupa plāno sasniegt 13. augustā.
Svētajā misē priesteris Pāvils Kamola pakavējās pie būtiskākā, kas īsti ir svētceļojums: – Tie, kas domā, ka ir tikai mērķis – Aglonas bazilika un piedalīšanās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos 15. augustā, nezina, ka par mērķi svarīgāks ir pats ceļš.
Viņš uzsvēra, ka ceļš ir grūts un tajā var pagurt – gan dažreiz no karstuma, gan dažreiz no lietus, gan no tulznām, un bazilikas skaistums daudzus nepārliecina: – Taču, ja sirds būs iekšā šajā ceļā, varēs piedzīvot tik daudz, ka nevarēs neiet šajā ceļā. Ja tie, kas kāpuši kalnos, jūtas "kalnu ievainoti", arī svētceļojums "ievaino" ar skaistumu, "ievaino" ar Mīlestības piedzīvojumu, "ievaino" ar Dievu un pārveido mūs. Jo vairāk sirds bauda, jo vairāk redzam, ko spējam kopā ar Dievu. Piedzīvojums kopā ar Dievu atstāj pēdas, tikšanās nes cilvēka dzīvē augļus, iespaido. Tāpēc ir jāiet, padomājot, kāpēc to daru, un svētceļojuma laikā Dievs var ielikt savu žēlastību. Varbūt to vēlāk varēs sajust ģimenē, darbavietā vai kādos konkrētos apstākļos. Priesteris atgādināja, ka tā ir dāvana, kas dota tiem, kuri ir iegājuši svētceļojuma telpā un pārveidošanās kalnā. Turklāt atmosfēru grupā neveido priesteris, bet katrs grupas dalībnieks atsevišķi un visi kopā, kāpjot simboliskā kalnā, kas ir process, arī ar krīzēm saistīts. Tāpēc ir jāizslēdz kurnēšana, negatīvisms, bet ir jāpaļaujas uz žēlastībām.
"Svētceļojums nav mēģinājums izvairīties no ikdienas īstenības, ne īpašs pašmocības veids, lai izpelnītos Dieva labvēlību, ne kristīgais tūrisms. Tas vienkārši ir koncentrēts Dievam nošķirts laiks, kad cilvēks iziet no savas ikdienas gluži fiziskā nozīmē. Tas ir viens no veidiem, kā izpaužas aicinājums būt kopā ar Kristu un vēlēšanās Viņu apliecināt."
"Svētceļojums nav pastaiga. Tas ir sava veida krusta ceļš. Svētceļojumā cilvēks atrodas krusta viduspunktā, jo tas, pirmkārt, ir katram pašam individuāli veicamais ceļš pretim Dievam un kopā ar Viņu (vertikāle), un tas arī ir laiks, ko mēs pavadām ar citiem cilvēkiem, kopīgi esot lūgšanās, daloties dzīves liecībās, dienišķajā maizē un ceļa grūtībās (horizontāle)." Šis ir citāts no svētceļniekiem sagatavotās rokasgrāmatas.
"Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur, panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu, tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve," Madonas Romas katoļu draudzes izdevumā "Kalnā" citēts priestera Ilmāra Tolstova svētceļojuma raksturojums.
– Šogad svētceļojumā dodas daudz bērnu un jauniešu, gados vecākajiem nāksies turēt viņiem līdzi. Jaunākajiem dalībniekiem ir viens un trīs gadi, – grupu raksturoja Vita Bartuševiča. Viņai pašai šis ir ceturtais svētceļojums uz Aglonu. – Galvenais, lai ceļā dotos ar kādu nodomu, ar lūgšanām – tad ceļš ir ar mērķi, – piebilda Vita.
Kā ir doties svētceļojumā kopā ar bērniem? Uzrunātais Aivars Zariņš sacīja: – Šim svētceļojumam pieteicāmies pieci Zariņi, bet, tā kā mazākajai meitai bija temperatūra, Inguna palika ar mazo, varbūt piebiedrosies vēlāk. Beidzamajos gados mēs, pieaugušie, esam palaiduši svētceļojumā bērnus, jo pašiem ir jāstrādā. Ceļa nogurums bērniem pazūd ātrāk, viņos ātri viss atjaunojas. Vienu dienu pagājām Simtgades svētceļojumā 23 km, un mūsu Pēterītis izturēja vislabāk. Arī šajā svētceļojumā piedalās daudz bērnu, un viņi izturēs ceļa grūtības.
Naktsmītnes ir sarunātas kultūras namos un skolās, bet Aglonā nakšņošana notiks teltīs. Par Madonas svētceļnieku ēdināšanu šogad rūpēsies jauna saimniece – Irēna Rešņa no Ērgļiem. – Kā pavārei šī man būs pirmā pieredze. Svētceļojumā esmu devusies desmit un vairāk reižu. Gāju gan kā jauniete, gan ar vienu, ar diviem un trim bērniem kopā ar kustību laulātajiem. To izvēlējos tāpēc, ka bija ne tik daudz kilometru. Šoreiz bērni gribēja iet garāku ceļu, mēs no Ērgļiem pievienojāmies Madonas katoļu baznīcas draudzes grupai. Dzirdēju, ka nav saimnieces, tāpēc nolēmu, ka varu palīdzēt. Jāorientējas uz daudzumu, jo sākumā mani nedaudz sabaidīja lielais katls, – atklāja Irēna.
Madonas katoļu draudzes svētceļniekus atbalsta arī sponsori: SIA "Madonas patērētāju biedrība" ražotne "Madonas maiznieks", AS "Lazdonas piensaimnieks", Nelda Janoviča, Māris Štrombergs, Ozoliņu ģimene, Jānis Lācis, Antoņina Žurovska, Kalna skola, SIA "Ametrs" un daudzi citi.
08.08.2018.