Pēdējā laikā kļuvis aktuāls zāļu drošības jautājums. Pieaugot zāļu viltojuma riskam, Eiropas Savienība (ES) nolēmusi ieviest pilnīgi jaunu sistēmu, lai nodrošinātu zāļu piegādes ķēdes posmu stingru kontroli. Tā paredz – katrā ES dalībvalstī visām institūcijām, kas ir iesaistītas zāļu apritē, jānodrošina katra zāļu iepakojuma izsekojamība, sākot no ražošanas procesa līdz pat zāļu nonākšanai pie gala patērētāja – pacienta.
Lai īstenotu šo kontroli, ražošanas procesā uz zāļu iepakojuma tiks izveidots īpašs kods, kas tiks reģistrēts speciāli radītā datubāzē, paredzot, ka zāļu drošumu verificēs jeb pārbaudīs pēc iespējas tuvāk gala patērētājam. Šīs kontroles mērķis ir panākt, lai zāles pie pacientiem nonāk neviltotas, nekādā veidā nepārpakotas, izslēdzot iespēju nodarīt būtiskus kaitējumus cilvēka veselībai vai pat dzīvībai.
Arī Latvijai – kā ES dalībvalstij – ir pienākums ieviest Eiropas direktīvu un atbilstīgu regulu, kas nosaka jauno kārtību, kā nodrošināt zāļu drošumu, tāpēc Latvijas Veselības ministrija gatavo noteikumus šādas sistēmas izveidošanai. Taču Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija uzsver, ka ar jaunajiem noteikumiem vien nepietiek un ir pamats bažām, ka top „sistēma ar caurumiem", kā to nosaukusi šīs organizācijas valdes locekle Santa Bičkoviča.
Izrādās, ka Veselības ministrijas sagatavotais dokuments paredz pārāk daudz izņēmumu kontroles sistēmā. Zāļu iepakojumu neskartība obligāti būs jāpārbauda slimnīcās, aptiekās un ārstniecības iestādēs, bet, piemēram, ģimenes ārstu prakses, citu specialitāšu ārstu prakses, zobārsti, optometristi, sociālās aprūpes iestādes to drīkstēs nedarīt. Zāļu pārbaudi minētajās iestādēs Veselības ministrija min kā papildu slogu. Šis vājais posms arī rada bažas par nedrošas sistēmas ieviešanu Latvijā – kamēr citur Eiropā radīta stingra regula, mūsu valstī izstrādātais dokuments pieļauj risku, ka zāļu biznesā negodīgi darboņi Latviju varētu izmantot kā tranzītvalsti. Pēc Latvijas Veselības ministrijas plānotā, sistēma izseko zāļu iepakojuma ceļu, taču apstājas pie lieltirgotāja, nevis pirms medikamenta nodošanas vai izmantošanas pacientam. Bet ceļš no tirgotāja līdz ārstam taču arī nav starpniekiem!
Jaunās zāļu viltojumu direktīvas ieviešana jāpabeidz 2019. gadā. Kā tam gatavojas aptiekās?
Liezēres pagasta aptiekas vadītāja Anita Millere uzskata, ka šādas prasības apgrūtinātu aptiekas darbu un radītu liekas problēmas.
– Par jauno zāļu regulu biju dzirdējusi agrāk, bet īpašu uzmanību tam nepievērsu. Iedomājos, ka varbūt nekādi jauninājumi netiks ieviesti, viss vēl mainīsies. Ja likumu apstiprinās galīgi un uz palikšanu, protams, iegādāsimies skeneri un pildīsim visas direktīvā paredzētās prasības. Likums ir likums, neko nevarēs darīt, pildīsim nosacījumus.
A. Millere pauž viedokli, ka medikamentu pārbaude būtu jāveic pirms zāļu nonākšanas aptiekās, tas būtu – no ražošanas sākuma līdz brīdim, kad zāles nonāk aptiekās.
– Mēs taču pasūtām medikamentus no sertificētiem ražotājiem, kur tos pirms sūtīšanas mums pārbauda. Gan muitā, gan iepirkšanas vietās strādā speciālisti, kuri zāles pārbauda, tāpēc, manuprāt, aptiekām tas vairs nebūtu jādara. Mums zāles vajadzētu saņemt jau pārbaudītas, lai varam tās mierīgu prātu izsniegt pacientiem. Cits stāsts ir par internetaptiekām – tur vajadzētu ieviest kontroli, lai pārbaudītu, vai medikamentus tirgo sertificēts uzņēmums vai arī kreisie izplatītāji.
Savukārt Ērgļu novada „BENU aptiekas 46" darbiniece informē, ka aptiekas kolektīvs ir iepazīstināts ar jauno regulu un, ja likums tiks pieņemts, aptiekas priekšniecība nodrošinās nepieciešamo aprīkojumu, lai zāļu iepakojumu pārbaudi varētu veikt. Aptiekāre uzskata, ka Latvijā diez vai ir iespējams iegādāties viltotas zāles, tomēr atzīst, ka labāk būtu to lieku reizi pārbaudīt.
Zāļu pārbaudei tiks izmantots unikāls zāļu iesaiņojuma numurs/kods un neskartības pazīme, ko varēs nolasīt ar skenera palīdzību, nosakot, vai tās ir autentiskas un nav atvērtas iepriekš.
Aptiekām pašām būs jāiegādājas nepieciešamais aprīkojums. Zāļu verifikācija būs lieliska iespēja novērst viltotu zāļu piegādi legālas piegādes ķēdē. To sāks piemērot no 2019. gada 9. februāra.
Jāpiebilst, ka sistēma, par kuru šobrīd diskutē, attiecas tikai uz ES reģistrētām receptūras zālēm, taču nepasargā no tiem gadījumiem, kad zāles Latvijā tiks ievestas no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, vai arī, piemēram, kad pacients pats pasūtīs tās internetā no valstīm, kuras ir ārpus kontroles iespējām, tāpēc katram jāizvērtē riski, kuriem pakļaujam savu veselību, pērkot medikamentus, piemēram, ārzemju interneta veikalos.
Tiem, kuri tomēr izmanto priekšrocības zāles iegādāties, iepērkoties internetā, vajadzētu zināt, ka Latvijā ir tikai četras licencētās aptiekas, kurām ir atļauts tirgot medikamentus internetā. Arī tām zāles būs jāverificē pirms nodošanas patērētājam.
Pirms iepirkšanās tiešsaistē noteikti vēlams noskaidrot, vai aptieka, kurā gribat iepirkties, ir legāla, vai tai ir speciāla atļauja bezrecepšu medikamentu tirgošanai – šo informāciju var sameklēt tirgotāja mājaslapā un pārbaudīt, vai tīmekļa vietne darbojas likumīgi Zāļu valsts aģentūras mājaslapā. Ja izvēlētajā internetaptiekā iespējams iegādāties arī recepšu zāles, aizdomājieties par izplatītāja un tirgotāja pretlikumīgu rīcību…
Savukārt, iegādājoties medikamentus tiešsaistē, apskatiet preces derīguma termiņu, sēriju, pievēršot uzmanību arī tam, vai iepakojums ir neskarts un vai tas neatšķiras no aptiekā nopērkamā oriģināla.
03.08.2018.