Madonas novada domes deputāts, Barkavas pagasta nekustamā īpašuma
speciālists, sporta pasākumu organizators un LLKC lauku attīstības
konsultants, kā arī biedrības „Mēs – Barkavas pagastam" valdes loceklis –
tik plašs ir barkavieša ALEKSANDRA ŠRUBA pienākumu apraksts.
Par sevi viens no gados jaunākajiem domes deputātiem teic, ka ir dzimis, audzis un līdz mūža galam paliks uzticīgs Barkavai, ar kuru arī aizsākās viņa aktīvā un atbildīgā darbošanās novada cilvēku kopējās vides un apstākļu uzlabošanā. – Nekad pat īsti neesmu pieļāvis domu, ka varētu dzīvot kur citur, kā tikai Barkavā. Tikai studiju laikā divus gadus biju prom no šejienes, bet citādi – mani no Barkavas tik viegli laukā neizdabūt, – smej Aleksandrs.
Izglītību ieguvis toreizējā Madonas pilsētas 2. vidusskolā, pēc kuras turpinājis mācīties Barkavas arodvidusskolā, iegūstot lauksaimnieka specialitāti ar novirzi lauku tūrismā. Tālāk – studijas Baltijas krievu institūta Rēzeknes filiālē, kur 2005. gadā iegūta jurista specialitāte. Pirms vairāk nekā 13 gadiem uzsāktas darba gaitas Barkavas pagasta padomē, tagadējā Barkavas pagasta pārvaldē, paralēli strādājot arī Latvijas Lauku konsultāciju centrā (LLKC).
– Barkavas arodvidusskolu pabeidzu kā lauksaimnieks ar specializāciju tūrismā, bet, jāteic godīgi, praktizējošs lauksaimnieks neesmu un iesākumā baidījos tieši no tā, ka visi nāks prasīt, kā pareizāk sēt vai apstrādāt laukus. Bet šobrīd jau tas ir izkristalizējies, ka palīdzu sakārtot juridisko daļu, pa šiem gadiem esmu izgājis arī darba aizsardzības apmācību, arī šo jautājumu lauksaimniekiem palīdzu sakārtot viņu uzņēmumos. Laika gaitā šāda tāda pieredze, runājot ar zemniekiem, par praktiskiem lauksaimniecības darbiem uzkrājusies arī pašam – kaut ko savu reizi ieteikt varu. Jāteic, ka reālajā darbā vairāk palīdz dzīves skola, nevis teorētiskās zināšanas. Ja kādu jautājumu nezinu, to visu var atrast internetā vai noskaidrot, sadarbojoties ar kolēģiem, kuri ir ļoti atsaucīgi, – pastāsta Aleksandrs Šrubs.
– Barkava ir bagāta ar lauksaimniekiem; kuras problēmas vietējiem zemniekiem visaktuālākās šobrīd?
– Protams, tie ir laikapstākļi – pagājušā gada plūdi, kuru iespaidu joprojām jūt zemnieku saimniecībās, kā arī šā gada sausums, tāpēc no Madonas pašvaldības Konkurences padomei un Zemkopības ministrijai prasījām izsludināt ārkārtas situāciju, lai iestātos par saviem zemniekiem. Ir izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, kas palīdzēs, dodot dažādas atkāpes, atlaides tām prasībām, kas būtu jāizpilda normālā gadā. Protams, jāskatās, kāda beigās būs raža. Kamēr nav sākusies kulšana, to īsti pateikt nevar; bet jau šobrīd zemnieki un speciālisti paredz, ka salīdzinājumā ar normālu gadu ražas būs stipri mazāk.
– Kādu mērķu vadīts izvēlējāties kļūt par Madonas novada domes deputātu?
– Godīgi sakot, 2013. un 2017. gada vēlēšanās startēju, Agra Lungeviča uzrunāts. Piedalījos tikai ar domu atbalstīt šos cilvēkus, komandu, jo sakrita mūsu redzējums – darbošanās ar jauniešiem, lauku un uzņēmēju atbalsts. Kļūt par deputātu nemaz necerēju. Bet paldies cilvēkiem par viņu izteikto uzticību, arī pats šai darbā neesmu vīlies – šis laiks domē parādīja to, ka Agra un ZZS komandas ieņemtais virziens sakrīt ar maniem uzskatiem un redzējumu.
– Kādi ir svarīgākie jautājumi, pie kā strādāts?
– Katrs jautājums ir ļoti svarīgs konkrētai iedzīvotāju grupai. Tādēļ par katru jautājumu parasti notiek spraigas diskusijas. Arī pats vienmēr cenšos izteikt to, kas man šķiet sasāpējis.
Līdz šim brīdim visvairāk strādāts pie jau iesāktiem vai iepriekšējā sasaukuma laikā sarakstītiem projektiem. Tāpat arī Madonas estrādes jautājums – ir nepieciešams to rekonstruēt, tas ir skaidrs. Viss, kas Madonā tiek attīstīts, ir vajadzīgs, kaut vai tā pati izglītības reforma, apvienojot skolas. Apgūstot Eiropas finansējumu, varēs sakārtot skolu tā, lai Madonas vidusskola normāli strādātu.
Laukos, katrā pagastā, ir savi aktuālākie jautājumi, prioritātes, kas jāpaveic. Šajā ziņā uzticos pārvalžu vadītājiem, kuri ziņo par šiem jautājumiem, jo viņi jau uz vietas visvairāk redz, kas vajadzīgs. Arī Barkavā ar Mārtiņu Tomiņu (pagasta pārvaldes vadītāju – Aut.) esam izrunājuši, kas pagastā ir vissvarīgākais, lai Barkavas intereses varētu aizstāvēt domē.
Katrs uzņēmējs Madonas novadā ir svarīgs, tādēļ atbalstāms. Protams, atsevišķs un sāpīgs jautājums ir spēļu zāles, kas cenšas ienākt. Bet pamatā ikviens, kas var radīt kaut 2 – 3 darbavietas, pašvaldībai ir svarīgs. Tādēļ patīk „Madona var labāk!" ideja, kur, varbūt ne visi, bet ir liela daļa veiksmes stāstu.
– Vai ir plāni un ieceres, par ko tuvākajā nākotnē vēlaties iestāties un tās virzīt realizēšanai?
– Pats galvenais, ko gribētu realizēt līdz nākamajam gadam, – beidzot sakārtot latvāņu problēmu, kas novadā ir sāpīgs jautājums. Jau ir uzrunāti darba grupas locekļi; tā kā ir atvaļinājumu laiks, pirmā sanākšana paredzēta tikai augustā. Iziesim visam cauri, lai uz nākamo pavasari mums būtu gatavs konkrēts rīcības plāns, kā ar šo problēmu cīnīties kompleksi. Lai nav tā, ka, piemēram, Barkavā tikai saviem spēkiem cenšamies šo invazīvo augu apkarot, bet gan lai ir kopēja nostāja un iestrādnes. Neder jau arī tas variants, ka viens zemes īpašnieks dara, bet kaimiņš – neko.
Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un izdevusi latvāņu apkarošanas noteikumus, bet, piemēram, pie Lubāna ezera – daļa ir nopļauta, bet daļa ceļmalu vēl pilna ar latvāņiem, to sēklas birst – nu jau pļaut par vēlu. Tātad jāvēršas ar konkrētu vēstuli, lai latvāņu apkarošanai tiktu pieiets rūpīgāk, varbūt piešķirot lielākus līdzekļus tieši šīs problēmas risināšanai.
– Par savām idejām un iecerēm var iestāties arī sabiedriskā kārtā; jūs darbojaties biedrībā „Mēs – Barkavas pagastam". Kā notika iesaiste tajā, un kā attīstījusies darbošanās laika gaitā?
– Tālajā 2012. gadā vietējie jaunieši sanācām kopā un neviļus nospriedām, ka vajag kaut ko darīt. Biedrība oficiāli tika reģistrēta 2013. gadā; šobrīd tajā darbojas kādi 16 cilvēki. Nāk arī jauni aktīvisti ar savām idejām. Ļoti liels atbalsts ir Madonas novada fonds, ar kura palīdzību diezgan daudz izdarīts, tāpat arī Madonas novada pašvaldība, dažādi rīkotie projektu konkursi. Pa šo laiku lielāko īstenoto projektu vidū – aprīkota svaru zāle un iegādāts sporta inventārs pasākumiem. Tāpat izveidots Barkavas radošo aktivitāšu parks, darbojas rokdarbnieču istaba, kas aprīkota ar mūsdienīgām ierīcēm, izremontēta un iekārtota jauniešu istaba. Caur LMT projektu jauniešu deju kolektīvam iegādāti jauni tautastērpi. Kā dāvana vietējiem iedzīvotājiem pagājušajā gadā ar Madonas novada pašvaldības atbalstītu projektu tika izdots kalendārs ar Barkavas skatiem, informatīvais buklets, kā arī izveidota fotoizstāde „Barkava agrāk un tagad".
– Cik daudz cilvēki spēj izdarīt kopā; tomēr vajag jau arī to vilcējspēku…
– Jā, pat ja reizēm šķiet, ka idejas jau izsīkušas, sanākot kopā, katrs izsaka kaut pa mazumiņam, un tā tās ieceres turpinās. Kaut vai tā pati tehnikas parāde, kas sākumā notika kā atsevišķs pasākums. Pagājušajā gadā lietavu dēļ tā nenotika, tāpēc izdomājām to organizēt pirms zemnieku sezonas, kopā ar pagasta svētkiem. Man šķiet, svētki bija izdevušies, no cilvēkiem dzirdējām labas atsauksmes. Tikko arī aizvadīti šā gada pagasta svētki kopā ar tehnikas parādi, nākamgad paliksim pie līdzīga modeļa. Savukārt 1. septembrī būs nakts orientēšanās, kas notiks jau 12. gadu, bet aizsākās kā jauniešu ideja; pats tās organizēšanā diezgan maz tiku iesaistījies.
– Kā var vērtēt sporta dzīvi Barkavas pagastā? Vai radītās iespējas cilvēki izmanto?
– Ir izremontēta sporta zāle, stadions, pie baznīcas izveidoti volejbola laukumi, kas šobrīd ļoti aktīvi tiek izmantoti. Sporta iespēju ir pietiekami daudz. Lielākā apmeklētība sporta zālei ir, sākoties skolai, jo tad mums pievienojas Jēkabpils agrobiznesa koledžas Barkavas struktūrvienības skolēni. Ir volejbola un basketbola dienas, kad sporta zālē ir liela apmeklētība, sabrauc arī jaunieši, kas dzīvo, mācās citur. Šogad kūtrāk ārā spēlē futbolu, bet iepriekš arī stadionā katru vakaru bija aktivitātes. Kopumā jāteic, ka barkavieši ir ļoti sportiski un aktīvi. Grūtāk varbūt sanākt kopā uz sacensībām, jo ir jau, kas netiek.
Tāpat vasarā notiek dažādas aktivitātes saistībā ar novadā īstenoto „Veselības projektu". Domāju, laukos lielāka atsaucība tam būtu rudenī, ziemā, pavasarī, jo vasarā cilvēki pārsvarā ir aizņemti dārza darbos. Bet jebkurā gadījumā cilvēku aktivitāte ir, un par to prieks.
– Vai arī pats esat aktīvs kādā sporta veidā?
– Šobrīd vairāk esmu pievērsies volejbolam, jau trešo sezonu spēlēju Madonas komandā. Izveidota arī biedrība „Volejbola attīstība Madonas novadā", sadarbībā ar Gunti Lazdu mēģinām sasniegt nosaukumā pausto mērķi. Agrāk cītīgi nodarbojos arī ar basketbolu, bet pēdējos gados tas atlikts malā, priekšroku dodot sporta veidiem, kur mazāk jāskrien. Tāda sajūta jau reizēm ir, ka no sporta zāles mani iznesīs kājām pa priekšu kādos 120 gados. (Smejas).
– Vai atliek brīdis vēl kādiem vaļaspriekiem?
– Vasaras vakaros mēģinu izbraukt garākus gabalus ar velosipēdu, kad tam ir laiks. Viens no lielākajiem hobijiem – makšķerēšana. Kad vien ir iespēja, kaut kur braucu. Galvenais nav guvums, bet gan process. Tur tiešām var atpūsties. Ar laivu iebraucu Lubāna ezerā un atpūšos jau vienkārši no tā, ka telefons palicis krastā, esmu dabā, vienatnē. Atvaļinājumu gan parasti ņemu ziemā, kad var uzkāpt un pastaigāt pa ledu, sporta pēc mēģinot noķert arī kādu lomu.
27.07.2018.