Aizvadītajā nedēļā laikrakstu „Stars" sazvanīja kāda Aronas pagasta iedzīvotāja, paužot neizpratni par to, kāpēc viņai kā mātei netiek sniegta informācija par pilngadīgās meitas veselības stāvokli.
– Meita 15. jūnijā tika ievietota psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Zvanīju ģimenes ārstes māsiņai, prasīju, kas ar manu meitu notiek. „Mēs nekādu informāciju jums nesniedzam." Bet vai tad mātei nebūtu jāzina par savu bērnu? Pati uz turieni aizbraukt nekādi netieku. Vēlāk dabūju zināt, ka meita 5. jūlijā no „Strenčiem" izrakstīta, bet, kur tālāk palikusi, nezinu. Par to man savukārt atbildēja, ka meitai esot vīrs, kurš par viņu rūpējas. Ja jau tā rūpētos, vai meita nonāktu psihiskajā slimnīcā? – retoriski jautā sieviete.
Lai gan pēc zvanītājas stāstītā var noprast, ka sarežģītajai situācijai pamatā ir arī samilzis ģimenes konflikts, fakts pēc būtības paliek – kopš maijā visā Eiropas Savienībā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, ar situāciju, ka par slimniekiem viņu tuviniekiem netiek sniegta nekāda informācija ne telefoniski, ne reizēm pat klātienē, saskārušies jau vairāki cilvēki. Tādēļ laikraksts „Stars" skaidroja, kā rīkoties, ja tuviniekiem šādu informāciju ir svarīgi iegūt ne ziņkāres, bet gan praktisku apsvērumu pēc, lai sev tuvajam cilvēkam palīdzētu.
Saprotams, ka kopumā Vispārīgā datu aizsardzības regula tādēļ arī ieviesta, lai veicinātu ikkatra iedzīvotāja aizsardzību pret sensitīvu datu izpaušanu trešajām personām. Tomēr nereti slimnīcās nonāk pacienti, kuri skaitās rīcībspējīgi, tomēr bez tuvinieku palīdzības viņiem ir grūtības izprast un atcerēties, ko ārsts ir teicis, kādas zāles jālieto, kādas pārbaudes jāveic, kad jāierodas atkārtoti un tamlīdzīgi. Tāpēc tuvinieku palīdzībai ārstniecības procesā var būt būtiska nozīme.
Kā tuviniekiem rīkoties šādās situācijās, atrunāts Pacientu tiesību likumā. Proti, likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai šajā likumā noteiktos gadījumos. Šādu rakstveida piekrišanu drīkst noformēt brīvā formā bez notariāla apliecinājuma. Piemēram: „Lūdzu manai radiniecei Aijai Bērziņai izpaust visu informāciju, kas saistīta ar manu veselības stāvokli. Pacienta paraksts, datums."
Vienlaikus jāatzīmē, ka gadījumos, kad pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai atsevišķām medicīniskām manipulācijām, metodēm ir pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērni, pacienta vecāki, pacienta brālis vai māsa, pacienta vecvecāki, pacienta mazbērni. To paredz Pacientu tiesību likuma 7. pants, un šādās situācijās pilnvara nav nepieciešama.
Taču pacients var izvēlēties arī konkrētu personu, kas viņa vietā ir tiesīga pieņemt šādus lēmumus un saņemt informāciju par viņa veselības stāvokli, izdodot attiecīgu pilnvaru, ko var noformēr pie notāra vai savā bāriņtiesā. Tādā gadījumā pacientam vai pilnvarotajai personai ir jāinformē ārstniecības iestāde par šāda pilnvarojuma esamību.
Savukārt gadījumā, ja persona neapzinās savu rīcību, kā risinājums varētu būt aizgādnības vai pagaidu aizgādnības nodibināšana.
25.07.2018.