5. jūlija vakarā simtgades Dziesmu un Deju svētku ietvaros koncertzālē „Palladium" ritēja latviešu tautastērpu skate.
Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau piekto reizi kopš 1998. gada tika rīkota latviešu tautastērpu skate. Tērpi tika vērtēti vairākās kategorijās: koru un koklētāju ansambļu tautastērpi; deju kolektīvu tautastērpi; folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu tautastērpi; individuālais pašdarinātais tautastērps; individuālais nokomplektētais tautastērps; tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības, SIA un citas personu grupas darinātais tautastērps un bērnu tautastērps.
Pēc vairāku pakāpju atlases vērtēšanas komisija finālskatei izvirzīja arī trīs mūsu reģiona pārstāves: madonieti Inesi Zālīti, ērglēnietes Ilzi Mailīti un Ingu Šreiberi.
Inese Zālīte skatē piedalījās ar pašdarinātu 19. gadsimta vidus toreizējā Cēsu apriņķa, tagadējā Madonas novada Vestienas pagasta sievas ziemas tērpu. Kategorijā „Individuālais pašdarinātais tautastērps" madoniete ieguva godpilno 1. vietu. Savukārt 3. vietu šai kategorijā vērtēšanas komisija par pašdarināto Rietumvidzemes novada tērpu piešķīra ērglēnietei Ingai Šreiberei, līdz ar to izceļot arī TLM studijas „Ērgļi" vadītājas Sandras Laubertes konsultatīvo devumu.
– Tērps tapa pakāpeniski četru gadu laikā, – laikrakstam atklāja Inga Šreibere. – Tas ir mans pirmais pašdarinātais tautastērps no A līdz Z, izņemot kurpes un saktu. Īpaši darbietilpīga bija lielā lakata tapšana, bet tieši lakats kā elements izceļ visu šī tērpa kopumu. Inga priecājās par gūtajiem panākumiem skatē, bet lielāko gandarījumu pauda par to, ka savā pašdarinātajā tautastērpā jūtas lieliski. – Šo tērpu gribas valkāt un to svētkos arī daru! – apstiprināja autore.
Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Koncertzālē „Palladium" tērpu autores no visas Latvijas to atklāja skaisti un pilnasinīgi. Gluži kā augstās modes dizaineru skatēs kaut kur Milānā vai Parīzē, tā Rīgā 5. jūlija vakarā tika iznests un godā celts latviešu tautastērps. Uz mēles, vakara vadītāja aktiera Riharda Lepera aicināti, nāca tērpu demonstrētāji tautastērpos no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. – Kā pirmie publikai un vērtēšanas komisijai tika parādīti arheoloģiskie tērpi no 9. līdz 13. gadsimtam, pēc tam sekoja etnogrāfiskie tērpi pa novadiem, – laikrakstam pastāstīja Austrumvidzemes novada Ērgļu tautastērpu darinātāja un skates dalībniece Ilze Mailīte. – Vidzemes pārstāvji gāja pēc Latgales novada un pirms Zemgales vēsturiskā novada. Tika nosaukts tērpa darinātāja vārds, nedaudz pastāstīts par tērpu, un tad tērpa darinātājs vai demonstrētājs veica kādu nelielu darbību – dejoja, salocīja lakatu u. tml.
Lai skate ritētu krāšņi un bez aizķeršanās, 5. jūlijā notika vairāki tās mēģinājumi.
Būtiski, ka latviešu tautastērpu finālskates dalībnieki 7. jūlija vakarā piedalījās arī simtgades Dziesmu un Deju svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā. Viņi, tērpušies savos krāšņajos tautastērpos, devās īpaši veidotā lāpu gājienā un, skanot Emiļa Melngaiļa dziesmai „Jāņu vakars" ar tautasdziesmas vārdiem deva savu pienesumu tradicionālai un tautiskai Jāņu vakara atveidei, kurā tik būtisku lomu ieņem latviešu tautastērps.
10.07.2018.