Karstais un sausais laiks, kas radījis ārkārtas situāciju augkopības nozarē, ir pa prātam zivīm, īpaši karpām, kas, pēc zivkopju stāstītā, šogad ļoti labi nārsto, un zivis uzvedoties kā torpēdas. Mūsu novadā viens no ilggadējiem zivju audzētājiem ir ZS "Mežvidi" struktūrvienība "Linkas dīķi" Liezēres pagastā, kur saimnieko Ingrīda un Ilmārs Šķēli.
Linkas dīķi aizņem 40 ha lielu teritoriju, kas atrodas zem ūdens. Uz Latvijas fona tā nav liela zivsaimniecība, bet Madonas novadā – lielākā, kam ir pilns zivju audzēšanas cikls. Linkas dīķu sistēmā ir nārsta dīķi, audzējamie dīķi, ziemošanas dīķis un dīķis komercmakšķerēšanai. Ar ES fonda atbalstu saimnieki savā dzīvesvietā Ozolos ir uzcēluši arī zivju māju.
– Zivīm labs gads. Siltie ūdeņi īpaši patīk karpām. Līdz ar siltumu attīstās arī visi organismi, kas dzīvo un aug ūdenī. Kad zivis nārsto, nevajag nekādu speciālo briļļu, nārsta dīķis čum un mudž, astes gaisā, zivis staigā pa zālēm it kā pa ūdens virsmu – iespaidīgs skats. Būs daudz karpu mazuļu, – priecājas saimnieks Ilmārs Šķēls. Pēc viņa novērotā izteikti mazāk ir arī zivju gārņu un kormorānu, kas ir zivju audzētāju bieds.
Linkas dīķu teritoriju iesākam iepazīt ar nārsta dīķa apskati. Nārsta dīķis nav liels, tam ir seklas malas, zāles, kur paslēpties. – Te pavasarī nārsto lielās karpas, un katru gadu karpas iznārsto, nav bijis gada, kad neiznārsto, bet šogad nārstošanai īpaši labvēlīgi apstākļi. Rudeņos, parasti oktobrī, kad ūdeņi atdziest, to laižam nost, zivis pārceļas uz ziemošanas dīķiem, lai pavasarī tās ielaistu audzējamajos dīķos, – paskaidro ZS "Mežvidi" saimnieks.
Tiek pastāstīts arī par to, kā radās interese par zivsaimniecību: – Viss sākās ar dīķiem. Viena daļa dīķu bija no saimniecības laikiem pamesti un aizauguši ar mežu. Kad radās iespēja tos nopirkt, dīķus vajadzēja izkopt.
Tā katru gadu pa vienam izkopām, izveidojām dīķu sistēmu, kam cauri tek Linkas upīte. Līdz ar dīķiem pavērās iespēja nodarboties ar zivkopību. Tā ir viena no mūsu saimniecības nozarēm. ZS "Mežvidi" nodarbojas ar vairākām nozarēm: biškopību, zivkopību, lauku tūrismu un mežsaimniecību.
ZS "Mežvidi" saimnieks Ilmārs Šķēls dalās domās, ka izvēlēties tikai vienu nozari lauksaimniecībā būtu riskanti: – Ja mums ir vairākas nozares, tad nevienu gadu nav tā, ka kaut kas nepadodas. Karsts un sauss laiks biškopībā nenozīmē, ka viss ir ideāli – nektāra ir maz. Arī ziedu, kur bitēm ganīties, nav tik daudz, jo karstajā laikā viss ātri pārzied. Izvēloties nozares, esam domājuši par to, lai būtu brīvāki, jo mums ir tādi lopi, kas nav katru dienu jābaro, kaut ir regulāri jāpieskata. Bites, zivis – tādas ir, arī tūrismā darbs ir vairāk sezonāls, bet darbs ar mežu ir atšķirīgs.
Lielajos dīķos ir ļoti laba barības bāze. Līdz ar to masveidā zivis nebarojam, taču karpu mazuļi tiek piebaroti. Vidzemes augstienē ar graudkopību intensīvi grūtāk nodarboties, bet saimniecībā zivju piebarošanai audzējam graudus tikai savām vajadzībām, lai nav jāpērk spēkbarība.
Ilmārs Šķēls, stāstot par zivju audzēšanu, uzsver: – No zivīm 80% dīķos ir karpas, pārējās – līņi, karūsas, arī līdakas. Ja audzējamos dīķos saviešas karūsas, tad ielaižam līdakas, kas iztīra drazu. Kad ūdeni nolaiž, no līdakām var tikt vaļā. Tas, ja mums ir pilnais zivju audzēšanas cikls, ir liela priekšrocība, jo mazuļus audzējam ne tikai savas dīķsaimniecības vajadzībām, arī realizējam. Daudzi jau ir pabijuši zivju mājā, kas ir uzcelta uz novadgrāvja, tai ir jumts, apakšā – 3 gari baseini, kam cauri tek ūdens. Rudeņos un pavasaros te savieto zivis, kas mēneša laikā tiek iztirgotas. Ir doma, ka varētu celt vēl vienu zivju māju uz vietas „Linkas dīķu" teritorijā. Lai cik intensīvi strādātu, lai cik daudz zivju izaudzētu, to vienmēr būs par maz, jo interese ir liela. Tas tikai norāda, ka laukos cilvēki pie savām mājām izrok kādu ūdenskrātuvi, kur vēlas savām vajadzībām ielaist zivis. Pavasaros un rudeņos var interesēties un iegādāties gan mazās, gan lielās karpas. Ļoti lielās nepārdodam, bet izzieminām – laižam atpakaļ, lai nārstotu. Esam domājuši pat samazināt komercmakšķerēšanu, lai mazajiem audzētājiem būtu pieejams vairāk zivju.
Šogad makšķerēšanas sezonu "Linkas dīķos" atklāja 18. maijā:
– Makšķernieki parasti nevar sagaidīt, kad varēs atklāt sezonu "Linkas dīķos", zvana, interesējas jau mēnesi iepriekš. Mums jau ir izveidojies savs klientu loks. Brauc no Rīgas, no kaimiņu novadiem, patlaban ir trīs makšķernieki no Gulbenes. "Linkas dīķi" piedāvā komercmakšķerēšanu piektdienās, sestdienās un svētdienās. Makšķerniekiem, kas atbrauc uz vairākām dienām, ir uzcelta mājiņa, kur ir iespēja pārnakšņot, labiekārtotas atpūtas un ugunskura vietas, kur uzvārīt zivju zupu, ierīkota lapene ar galdu un soliem, aicinot sapulcēties kuplākā pulkā un dalīties makšķernieku stāstos. Tie, kas te brauc regulāri, iecienījuši mieru un klusumu. Visi dīķi atrodas meža ielokā – pasakains stūrītis.
– Lauku tūrisma cienītāji var doties dabas takās, piknikā, priecājoties par dabas skaistumu. Patlaban zied baltās ūdensrozes, un mums ir uzziedējis arī liels dabas retums – savvaļas gladiolas. Te var redzēt arī melno stārķi, aļņus, arī bebrus, – papildina Ingrīda.
Saimnieki mums izrāda arī viesu namu "Linkas krogs", kas darbojas jau vienpadsmito gadu, te rīkotas nelielas kāzas, drīzumā notiks lauksaimnieku seminārs. Vecā akmens mūra celtne ir ar savu auru un raksturu, ko vēl spēcīgāku dara dīķu un meža tuvums.
6.07.2018.