Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, kas šogad tiek vadīti Latvijas simtgades zīmē, 1. jūlijā atklāja ne tikai virsdiriģentu godināšana un Dziesmu svētku karoga cildināšana, bet arī grandiozs dalībnieku gājiens septiņu stundu garumā.
Tomēr ne smagnējība vai nogurums bija pārņēmis Rīgu. Latvijas galvaspilsētu piepildīja priekpilni, skaisti un apgaroti cilvēki. Pirmā diena (nevis noslēgumdiena, kā līdz šim) gājienam deva jauneklības un spēka dzirksti. Tērpušies tautastērpos, ziediem un karogiem rokās kā izslāpuši apliecināt latvisko stāju, līdzās citu novadu dejotājiem, dziedātājiem un orķestru dalībniekiem vēsturiskā Vidzemes novada kolonā izvietojās plašā, skanīgā un košā Madonas novada saime. Novada pašvaldības vadītājs Agris Lungevičs laikrakstam atklāja, ka, gaidot iziešanas kārtu, pašdarbnieki dzied, dejo, lustējas un Madonas pūtēju orķestra pavadībā noskaņojas gājienam: – Līdz šim Dziesmu un Deju svētkos pats esmu bijis Kalsnavas dejotāju rindās, pirmoreiz piedalos kā pašvaldības vadītājs. No pieredzes teikšu – svētku nedēļa ir to vērta! Tās ir neaprakstāmas, ne ar ko neizmaināmas izjūtas. Labi, ka gājiens ir sākumā, jo svētkiem tas iedod labu impulsu, elektrizētu kopības izjūtu.
– Mūsu novads ir tik kupli pārstāvēts – pārņem neviltots lepnums! – pauda novada domes kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētāja Antra Gotlaufa. – Pati svētku nedēļā gribu izbaudīt deju koncertu "Vēl simts gadi dejai", dzirdēt Madonas pūtēju orķestra sniegumu un ceru, ka izdosies apmeklēt arī deju koncertu. Pašdarbnieki ir gatavi sevi atklāt un apliecināt, žēl, ka šoreiz svētkos nevarēja būt dēls Roberts. Uz mēnesi viņš ir Kīnā, kur darbojas tehnoloģiju jomā apmaiņas projekta ietvaros. Sirdī viņš, protams, ir ar Madonas orķestri.
– Vairāku gadu ceļš uz Dziesmu svētkiem ir beidzies, kolektīvs ir sasniedzis mērķi, un esam Rīgas sirdī, gājienā, – vēstīja jauktā kora "Madona" diriģents Jānis Rijnieks. – Izjūtas nav aprakstāmas. Vakar apmeklēju koru karus un neslēpšu, ka ar šāda veida koncertiem ikviens tiek pacelts latviešu kora kultūras jaunos augstumos. Pieminot Madonas kora veikumu, jāsaka, ka tas bijis grūts, bet interesants darbs, brīnišķīga kopā būšana. Šobrīd visi dziedātāji ir atpūtušies, aizmirsuši grūtības, visi ir smaidīgi, priecīgi un pacilātā noskaņojumā. Dziesmu svētki ir kā narkotikas, kas liek pēc tiem tiekties, visu atmest malā, ņemt atvaļinājumu, lai tikai nokļūtu dalībnieku rindās, lai izjustu kopību un sirdis piepildītu latviskums.
– Esam starp labākajiem kolektīviem, kas tika uz simtgades Dziesmu un Deju svētkiem, – gandarījumu pauda bērnu deju kolektīva "Pipariņi" vadītāja Gunta Beķere. – Esam 23 dejotāji, patstāvīgs sastāvs jau četrus gadus. Pirmdiena bērniem būs izklaižu diena – paskatīsimies, ko svētku organizatori ir sarūpējuši, pēc tam sekos mēģinājumi un liela slodze stadionā. Ja dara darbu, ko mīl, grūtumu nejūt. Turklāt mūs lieliski atbalsta bērnu vecāki, esam kā vienota ģimene,- apliecināja vadītāja.
– Brīnišķīgas izjūtas, – noskaņojumu gājienā komentēja Tautas deju ansambļa "Vidzeme" pārstāve Jolanta. – Pirms gājiena mums bija mēģinājums "Arēnā Rīga", jo pirmdien tur uzstāsimies koncertā "Vēl simts gadi dejai". Dejoju no trīs gadu vecuma, ik pēc pieciem gadiem braucu uz Dziesmu un Deju svētkiem. Mājās palicējiem gribu novēlēt, lai mūs atbalsta – pieskata bērnus, skatās televīziju un atbrauc arī uz kādu koncertu klātienē.
– No Lubānas novada esam 136 pašdarbnieki, – "Staram" atklāja Lubānas lauku kapelas "Meldiņš" vadītājs Andris Dzenis. – Lai tiktu uz svētkiem, bija jāiziet skate – ieguvām 1. pakāpi. Kolektīvu vadu septiņpadsmito gadu, un šie kapelai ir trešie Dziesmu svētki. 6. jūlija vakarā spēlēsim Vērmaņdārzā uz mazās un lielās skatuves. Repertuārs ir plašs – varam spēlēt deju mūziku kaut piecas stundas, kamēr publika krīt. Esam apbraukājuši 14 Latvijas rajonus, spēlējuši vairāk nekā 60 klubos, nekas nav apstājies joprojām. Spēlējam četrus instrumentus – akordeonu, cītaru, flautu, vijoli un divatā ar Intu Birziņu dziedam. Inta ir diriģentes Airas Birziņas mamma. Līgo vakarā pie mums viesojās japāņi, filmēja, intervēja – viņi par Airu un kori "Dzintars" uzņem filmu. Tad nu kadros tikām arī mēs.
– Dziesmu svētki ir vienreizējs notikums, – pārliecību izteica kapelas vadītājs. – Lepojamies, ka varam būt kopā ar latviešiem – kopā ar savu valodu, dziesmu un kultūru. Ja pazaudēsim šos trīs elementus, latviešu vairs nebūs, tie izčākstēs. Nācijas pastāvēšanā svarīga ir ne tikai ekonomika, vēl svarīgāka ir kultūras un dzimtās valodas aprite.
– Gājienā ejam Lubānas kora 22 dziedātājas, – vēstīja senioru kora "Noskaņa" diriģente Silvija Bērziņa. – 2. jūlijā ir mēģinājums un koncerts, tad dosimies mājup un piektdien atkal brauksim uz svētkiem. Kolektīvs pastāv trīspadsmito gadu, šie mums ir trešie Dziesmu svētki. Būt kopā ar visu Latviju ir milzīgs gandarījums. Dzīvosim Rīgas centrā – 49. vidusskolā, varēsim izstaigāt amatnieku tirdziņu Vērmaņdārzā un pilnībā izbaudīt svētku noskaņu.
Vairākus Madonas reģiona pārstāvju darbus var skatīt Tautas lietišķās mākslas izstādē "Radītprieks", kas iekārtota izstāžu zālē "Rīgas Mākslas telpa". Vērtēšanas komisija izstādei izvirzīja rokdarbus no Sarkaņu Amatu skolas, video materiālā par knipelēšanu savukārt dalās meistare Vanda Podiņa.
– Es Madonā esmu izmēģinājis gan teātra spēli, gan rūcēju kori, gan Madonas tautas deju kolektīvu, bet līdz Dziesmu svētkiem kā dalībnieks neesmu nonācis, – intervijā atzina novadnieks, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. – Tāpēc apbrīnoju jūs, kas esat tikuši tālāk par mani – esat pievienojušies lielajam Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku pulkam. Svarīgi, ka Madona ir novads, par kuru novadpētnieks, diriģents Jānis Bērziņš uzrakstījis pagaidām vienīgo pētījumu, kas stāsta par 1866. gada bērnu dziedāšanas svētkiem Lazdonā līdz pat novada koru kustībai mūsdienās. Tas ir plašākais pētījums Dziesmu svētku vēsturē un tā nosaukums ir "Dziesmotais novads". Madona tātad jau vēsturiski ir dziesmots novads.
3.07.2018.