Vairākas pašvaldības Vidzemē un Vidzemes slimnīca ar pašu iniciatīvu analizēja enerģijas patēriņa datus savās ēkās un sagatavoja Enerģijas rīcības plānu (energoplānu). Tas ir liels solis pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās un pārdomātai ēku apsaimniekošanai.
Vēl pavisam nesen par energoefektivitāti runāja vien retais. Visbiežāk tie, kuriem likums noteica ievērot obligātās prasības enerģijas patēriņa kontrolei, un tie, kuri iestājās par vidi mums apkārt. Šodien, izvērtējot to, ka daudzām ēkām ir nozīmīgs enerģijas patēriņa samazināšanas potenciāls, viennozīmīgi energoefektivitāte un energoresursu pārdomāta izmantošana pašvaldībā kļūst par tikpat aktuālu kā, piemēram, jaunumi tūrismā, kultūrā, izglītībā vai transportā.
Vidzemē vairākas pašvaldības ir spērušas lielu soli pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās. Pašvaldību pārstāvji kopīgās darba grupās un pašu spēkiem izstrādājuši energoplānu vienai vai vairākām pašvaldības ēku grupām tuvākajiem 2-3 gadiem. Šobrīd energoplāni ir izstrādāti Apes novada pašvaldībai, Alūksnes novada pašvaldībai, Cesvaines novada pašvaldībai, Gulbenes novada pašvaldībai, Pārgaujas novada pašvaldībai, Priekuļu novada pašvaldībai, Jaunpiebalgas novada pašvaldībai, Lubānas novada pašvaldībai, Smiltenes novada pašvaldībai un SIA „Vidzemes slimnīca". Starp pašvaldību izvēlētajām ēkām ir sociālās aprūpes centrs, internāta ēka, skolas ēkas, sporta zāle, bērnudārzi, tautas nams, pašvaldību administratīvās ēkas un citas sabiedriska rakstura ēkas. Izvēlētās ēkas ir funkcionāli atšķirīgas, līdz ar to atšķirīgs arī enerģijas patēriņš tajās. „Īpaši mūs pārsteidza Vidzemes slimnīca, kas nebija projekta sākotnējā mērķauditorija, bet ar savu pašiniciatīvu un sistemātisko, pašaizliedzīgo darbu ir gandrīz izstrādājusi energopārvaldības sistēmu slimnīcai, kas jau ir nākamais solis pēc energoplāna," atklāj Vidzemes plānošanas reģiona energopārvaldības eksperte Laura Dzelzkalēja.
Energoplāna galvenais mērķis ir samazināt nelietderīgu enerģijas patēriņu izvēlētajās ēkās, detalizēti aprakstot veicamos uzdevumus un darbus, atbildīgās personas un sasniedzamos rādītājus. Jautājot, kāpēc ir vērts ievākt un analizēt enerģijas patēriņa datus un izstrādāt energoplānu arī mazajās pašvaldībās, sadzirdējām pārliecinošus vārdus. „Arī maza pašvaldība ir daļa no plānošanas reģiona, valsts, pasaules daļas un beigu beigās no zemeslodes. Dzīvot vai vismaz censties dzīvot energoefektīvi ir mūsu visu kopējā atbildība, līdz ar to arī mazajām pašvaldībām ir būtiski domāt par energopārvaldību. Turklāt šādā virzienā ir jādomā visiem pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem, jo pašvaldība ir mūsu kopīgā saimniecība, nevis tikai viena cilvēka – energopārvaldnieka vai cita speciālista – rūpe," uzsver Cesvaines novada pašvaldības teritorijas plānotāja Rūta Putniņa.
Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Rūse stāsta: „Neraugoties uz to, ka vairākās pašvaldībās ir patiešām aktīva interese par energoresursu pārdomātu izmantošanu, uzsākot projekta ieviešanu, bažījāmies, vai pašvaldību speciālistiem būs laiks pievērsties energoplānu rakstīšanai. Tādēļ priecājos, ka projekta gaitā pārliecinājāmies par cilvēku degsmi, iniciatīvu un vēlmi kaut ko uzlabot, mainot ēku apsaimniekošanas pieeju, kā arī pārliecināt pašvaldību vadītājus piešķirt finansējumu energoefektivitātes pasākumiem ēkās."
Ieraugot savu saimniecību skaitļos un izstrādājot energoplānu, nākamais solis ir neapstāties, bet gan turpināt realizēt plānoto, nebaidīties no pārmaiņām, apzināti sekot līdzi procesiem un tos analizēt. Tā pašvaldības un Vidzemes slimnīcu sveica Laura Dzelzkalēja, svinīgi pasniedzot izstrādātos energoplānus pasākuma „Enerģijas rīts Vidzemē sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību" ietvaros, kas notika 14. jūnijā Valmieras sākumskolā.
Par projektu „PANEL 2050"
Projekta „Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050" („PANEL 2050") ietvaros vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vidzemes slimnīca kopš 2017. gada pavasara aktīvi līdzdarbojās projekta „PANEL 2050" nodarbībās, kur dalījās savstarpējā pieredzē par savu energosaimniecību. Nodarbību galvenais rezultāts ir izstrādātie energoplāni ar SIA „Ekodoma" un citu ekspertu konsultatīvo atbalstu. Projektā „PANEL 2050" pievienojušās arī divas skolas – Lizuma vidusskola un Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskola, kurās skolotāji kopā ar skolēniem apkopo enerģijas patēriņa datus, analizē tos un, atbilstoši skolas vajadzībām, sagatavo skolas energoplānu, aprakstot pasākumus, kuri veicami skolas telpās, lai siltumu un elektrību varētu tērēt lietderīgāk. Par to, kāpēc ir vērts sagatavot energoplānu un kādas tam ir priekšrocības, vairāk lasiet: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/partneriba_jaunai_energoresursu_parvaldibai_2050_panel_2050/vidzeme_noverte_energoplana_prieksrocibas.
3.07.2018.