Jau rīt mūsu galvaspilsētā sāksies Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas norisināsies līdz 8. jūlijam.
Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un Deju svētku tradīciju. Madonas novadu svētkos pārstāvēs 39 amatiermākslas kolektīvi, kopā gandrīz 900 dalībnieku.
Septiņās dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu un citās koncertprogrammās, latviešu tautastērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšana notiks svētdien, 1. jūlijā, ar tradicionālo Garīgās mūzikas koncertu Doma baznīcā. Tam sekos svētku dalībnieku gājiens no Brīvības pieminekļa pa Rīgas pilsētas ielām. Madonas novada mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu priekšgalā tradicionāli stāsies novada pašvaldības vadība un takts uzturēšanai – pūtēju orķestris.
– Tā jau ir tradīcija, ka orķestris gājiena priekšgalā spēlē maršu, – lietišķi saka Madonas pūtēju orķestra diriģents Andrejs Cepītis. – Uz svētkiem kolektīvs dosies svētdien jau pulksten 6, apmetīsimies Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, kur dzīvosim un intensīvi mēģināsim. Pirmdiena jo īpaši būs mēģinājuma diena, jo priekšā ir svarīgs koncerts. 3. jūlijā pulksten 19 Lielajā Ģildē skanēs Latviešu mūzikas koncerts „Pieskāriens laikam". Tas ir īpaši uzaicinātu kolektīvu pasākums, kurā sešu orķestru izlases sastāvā kā otrie uzstāsimies mēs. Madonas pūtēju orķestris spēlēs trīs skaņdarbus: Romualda Kalsona kompozīciju „Vidzeme", Jura Karlsona „Apvedceļu" un Jāņa Ivanova „Svinīgo prelūdiju". Tas madoniešiem ir milzīgs gods, jo šāda līmeņa uzstāšanās Madonas reģiona amatierkolektīviem bijusi vien 1978. gadā, kad uz Nacionālās operas skatuves bija uzaicināts dejot Madonas kultūras nama Tautas deju ansambļa „Vidzeme" zelta sastāvs.
Andrejs Cepītis pamatoti lepojas ar savu orķestri, jo mazpilsētas kolektīvs jau atkārtoti izcīnījis 1. vietu svētku finālskatē un to kā augstvērtīgu vienību gan izceļ žūrija, gan novērtē citu pūtēju orķestru diriģenti un klausītāji.
– Tas ir daudzu gadu darbs, – neslēpj diriģents. – Uz Dziesmu svētkiem vedam plašu repertuāru, jo ar dažādām programmām kolektīvam jāuzstājas vairākās vietās. Paldies orķestra dalībniekiem, jo nezinu, kurš cits orķestris Latvijas mazpilsētās to šobrīd varētu pacelt.
– Pēc koncerta Lielajā Ģildē 4. jūlijā pulksten 19 Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā un 7. jūlijā pulksten 11 Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcā spēlēsim stundu garu klasiskās mūzikas programmu – sākot no baroka laika skaņdarbiem līdz latviešu klasiskajai un mūsdienu mūzikai, solistes koncertā būs flautiste Kate Lasmane un Elīna Čeprova, koncertu vadīs Baiba Tilhena. 5. jūlija vakarā spēlēsim ballē svētku dalībniekiem. Esplanādē 6. jūlijā pulksten 20 svētku dižkoncertā spēlēsim vēl citu programmu, turklāt mūsu orķestris novietots pie augstākās grūtības pakāpes orķestriem, kam jāspēlē sarežģītāki skaņdarbi. Vēl cita programma tiks spēlēta 7. jūlijā Mežaparka estrādē – noslēguma koncertā koporķestru sastāvā izpildīsim četrus skaņdarbus, – teica diriģents.
Par intensīvo slodzi svētku laikā Andrejs Cepītis neskumst – svētkos ir lielāks gandarījums parādīt sevi un spēlēt, nekā gurķoties un apmeklēt Zooloģisko dārzu vai braukt ar kuģīti pa Daugavu. Iespējams, 6. jūlija rīta cēlienā kolektīvs izrausies uz jūru, bet laiks rādīs, vai šāds brīvsolis būs īstenojams.
Madonas pūtēju orķestrī šobrīd spēlē 42 dalībnieki – lielākā daļa no viņiem ir Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas absolventi un tagadējie audzēkņi. – Skolotāja Artura Kloppes, Artūra Grandāna un mani skolēni, – smaida Andrejs Cepītis.
Madonas novadu svētkos pārstāvēs vēl citi 38 amatiermākslas kolektīvi. Deju lieluzvedumu „Māras zeme" izdejos 24 novada deju kolektīvi, noslēguma koncertā „Zvaigžņu ceļā" piedalīsies astoņi novada kori. Vēl bez šiem centrālajiem notikumiem svētku ietvaros 7. jūlijā Brīvdabas muzejā notiks folkloras diena, kurā piedalīsies Madonas kultūras nama folkloras kopa „Vērtumnieki", kokļu mūzikas koncertā „Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!" 5. jūlijā Dailes teātrī piedalīsies J. Norviļa Madonas mūzikas skolas koklētāju ansamblis un Madonas kultūras nama koklētāju ansamblis
„Rasa". Vēl „Rasa" piedalīsies arī kokļu mūzikas nakts koncertā „Skaņu raksti".
Patīkami, ka Sarkaņu pagasta tautas nama „Kalnagravas" senioru deju kolektīvs „Labākie gadi", Madonas pilsētas kultūras nama Tautas deju ansamblis „Vidzeme" un senioru deju kolektīvs „Atvasara" pēc skašu rezultātiem ir izvirzīti dalībai deju koncertā „Vēl simts gadi dejai", kas notiks „Arēnā Rīga" 2. jūlijā. Kolektīviem tās būs papildu mēģinājumu dienas un atbildība godam pārstāvēt novadu kopā ar pašiem labākajiem Latvijas deju kolektīviem.
Madonas novads ir pārstāvēts arī tautas lietišķās mākslas izstādē „Radītprieks", kas skatāma izstāžu zālē „Rīgas Mākslas telpa". Izstādei vērtēšanas komisija izvirzīja vairākus darbus no Sarkaņu Amatu skolas dalībnieku veikuma. Tāpat novads tiks pārstāvēts vokālo ansambļu ielu koncertos Vecrīgā, kas notiks 7. jūlijā. Uzaicinājumu piedalīties ielu koncertos saņēma Sarkaņu jauktais vokālais ansamblis „Rondo" un Dzelzavas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis „Variants". Abi Daces Kalniņas vadītie kolektīvi ar labiem panākumiem piedalījās reģionālajās skatēs, iegūstot I pakāpi.
Piebildīšu, ka Madonas novada pārstāvji – svētku dalībnieki – mitināsies gan Rīgas 3. Valsts ģimnāzijā, gan Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā (sauktā par Meža skolu). Lai visiem gaiši un piepildīti svētki!
29.06.2018.