Latvāņu uzvaras gājiens, kā ierasts, turpinās, un tas iespējams lielākoties zemju īpašnieku vienaldzības dēļ. Ja netiek appļauts vai iznīdēts viens uzradies augs, pēc gada tas būs jau krietni savairojies, ar laiku izplešoties arī blakusteritorijās. Tādēļ, kā akcentēja lasītājs Vilnis, šobrīd, kad ir labākais latvāņu pļaušanas laiks, gan pagastu pārvaldes, gan iedzīvotāji būtu jāmudina apsekot savas teritorijas un pret latvāņiem, ja tādi atklāti, cīnīties.
– Vēl pagājušajā gadā pie Silakalna nebija neviena latvāņa, šogad braucu garām un redzu, ka tie parādījušies. No kurienes? Tā tas uzvaras gājiens turpinās, kaut kur blakus ar latvāņiem nekas nav darīts, atpūš sēklas, un tie pārņem atkal jaunas teritorijas. Latvāņi ir ne tikai Barkavas problēma, piemēram, Madonā pat var atrast vietas ar augošiem latvāņiem, Lazdonā un arī citviet. Ar ķīmiju latvāņus vislabāk apkarot aprīļa beigās, maija sākumā, bet šobrīd – tos appļaut, galvenokārt ziedus, lai tie nespēj izplatīties tālāk, – uzsvēra Vilnis. Viņš arī piebilda, ka Barkavas pusē var redzēt, ka cīņa ar latvāņiem notiek un pat ir veiksmīga, jo invazīvais augs sācis dzeltēt, nīkuļot.
Piešķir atbalstu Barkavai
Tas iespējams tādēļ, ka 22. maijā Madonas novada pašvaldības dome pēc Barkavas pagasta pārvaldes vadītāja Mārtiņa Tomiņa lūguma lēma piešķirt pārvaldei finansējumu latvāņu izplatības ierobežošanas turpināšanai Barkavas pagastā 1066,16 eiro apmērā no Madonas novada pašvaldības dabas resursu nodokļa ieņēmumiem. Barkavā, no kurienes savulaik arī aizsākusies invazīvās nezāles izplatība, tiek pielietota „Integrētās audzēšanas skolas" izstrādātā latvāņu ierobežošanas metodika.
– Pēc miglošanas latvāņu augšana apstājās, un, pārējām monokultūrām tos pārņemot, tie sāka iznīkt. Miglošanu nepieciešams veikt vienreiz gadā, latvāņa augšanas sākumā vai arī uzreiz pēc tā nopļaušanas. Pagājušajā gadā šo metodi izmēģinājām, un tā ir iedarbīga, tādēļ plānojam miglošanu turpināt arī šogad. Zinu, ka arī vietējie zemnieki šo metodi izmanto un ar rezultātu ir apmierināti. Arī pašvaldība, apkarojot latvāni, var rādīt piemēru citiem un apliecināt, ka šī metode patiešām iedarbojas, – domes sēdē atzina Mārtiņš Tomiņš.
Veido darba grupu
Aleksandrs Šrubs šai pašā domes sēdē arī aicināja pašvaldību ieņemt aktīvāku nostāju latvāņa apkarošanas jautājumā un izveidot darba grupu, kura izstrādātu latvāņa apkarošanas plānu un kontrolētu tā izpildi. Kā informēja Aleksandrs Šrubs, deputāti šai domai atsaucās, un šobrīd jau ir uzrunāti pirmie cilvēki dalībai darba grupā. – Virzība uz priekšu notiek, darba grupa tiek veidota un, domājam, pa šo gadu izveidos detalizētu rīcības plānu, lai nākamajā latvāņu sezonā jau varētu konkrēti darboties. Iesākumā paredzēts strādāt ar pagastu pārvaldēm un citām valsts institūcijām, lai visupirms tiktu sakārtotas to piegulošās teritorijas. Tad arī varēsim vērsties pie cilvēkiem, zemju īpašniekiem. Piemēram, jau šobrīd Barkavā cenšamies gan latvāņus apkarot pagasta zemēs, gan to dara zemju īpašnieki privāti. Tā kā līdz šim Madonas novadā kopīgi nebija izdarīts viss minimums, lai varētu ierobežot latvāņu izplatību, šādu darba grupu arī vajadzēja izveidot, – komentēja Madonas novada domes deputāts, Barkavas pagasta nekustamā īpašuma un lauku attīstības speciālists Aleksandrs Šrubs.
Kur redz – tur appļauj
Pagaidām pagastu, kā arī Madonas teritorijās latvāņi tiek apkaroti pēc katras administratīvās teritorijas ieskatiem un iespējām.
Madonas pilsētā īpašumu uzturēšanas nodaļai zināmā vieta, kur latvāņi cenšas izvērsties, ir pie sliedēm, pie dīķīša (virzienā uz slimnīcu). Tā kā aptuveni trīs reizes gadā šī teritorija tiek appļauta, latvāņi nepaspēj saražot sēklas un tālāk neizplatās.
– Madonā šīs teritorijas vismaz nav tik lielas kā pagastos, kur tie tika speciāli sasēti, jo tika ievesti kā zaļbarība, līdz ar to, regulāri appļaujot, izdodas ierobežot to tālāku izplatību, īpaši nepievēršoties cīņai ar latvāņiem kā tādai. Gaidām, kad būs nedaudz lietaināks, citādi šādā saulainā laikā ir bīstama šīs invazīvās nezāles lapu sula, lai vairāk pievērstos šo latvāņu apkarošanai, bet, kā jau minēju, šobrīd pietiek arī ar to appļaušanu, – pauda Madonas novada īpašumu uzturēšanas nodaļas labiekārtošanas darbu speciāliste Gita Lutce.
Gadījumā, ja iedzīvotāji pamana jaunas vietas, kur uzradušies latvāņi, viņa aicināja iedzīvotājus zvanīt uz tālruni 29287466.
Arī Lazdonas pagasta teritorijā zināmas pāris latvāņu vietas, kurās pārvaldes darbinieki regulāri cenšas izsist latvāņu ziedus. – Viena tāda vieta ir pie pamestā atpūtas kompleksa, pirms „Lazdonas piensaimnieka", nedaudz – arī pie Rāceņu ezera, kur iepriekš latvāņu vēl nebija. Latvāņu izplatību cenšamies ierobežot, bet ir jau privātas teritorijas, kur latvāņi aug un mēs to pat nezinām. Vējš atpūš sēklas, un tās sasējas tālāk. Ir īpašnieki, kuri pasaka: „Ja jums traucē, tad arī appļaujiet." Vietās, kur to redzam un kur tiekam klāt, tā arī darām, – situāciju Lazdonas pagastā iezīmēja Lazdonas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Rieksts.
Sodi zemju īpašniekiem
Zemes īpašniekiem der atgādināt, ka persona, kuras īpašumā konstatēts invazīvais augs, nedrīkst pieļaut latvāņa sēklu izplatīšanos, tāpēc attīstītās ziedkopas ar sēklām jānovāc, neļaujot tām izbirt, un jāsadedzina. Pēc latvāņa iznīcināšanas teritoriju novēro vismaz piecus gadus un nepieļauj audzes atjaunošanos. Ja saimnieks, kura zemē ir latvāņi, pats neveic latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus, var slēgt līgumu ar pasākuma veicēju par latvāņa izplatības ierobežošanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.2. pantā teikts, ka par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no 100 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Par latvāņu skartajām zemēm aicina ziņot Valsts augu aizsardzības dienestam (uzticības tālrunis 67550944) vai pašvaldībai.
19.06.2018.