Vairāku dienu garumā ar plašu un daudzpusīgu programmu Madonā ritēja pilsētas un novada svētki, kam nosaukumā likts gleznainais vārds „Atspulgi".
Pēc svētkiem nu katrs savā sirdī nes daļu no atspulgu kopuma, ko piedzīvoja un kopā ar ģimeni vai draugiem sastapa Madonas 92. gadadienas svinību laikā.
Kultūras aktivitātes, garīguma caurausta konference, sports, izklaide, amatnieku un mājražotāju tirdziņš, sadarbības partneru no Lietuvas un Igaunijas klātbūtne, Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku ieskandināšana – tik žanros un noskaņās dažāds bija pilsētas svētkos piedzīvotais maratons.
Beidzot mēs Madonā jutām cilvēku straumes un plūdumu, plašu ārpustelpu darbību, kam pamatu deva ne vien programmas piedāvājums, bet arī izcili siltais un saulainais laiks.
– Man pilsētas svētki patika, – aicināta uz sarunu, atzina Vivita Vecozola. – Daudz laika pavadīju amatnieku un mājražotāju tirgū. Vīrs un meita bija aizbraukuši uz gaismas strūklakām Saieta laukumā – noskatījās priekšnesumu vienreiz un gribēja redzēt arī otrreiz, es gatavojos nākamās dienas tirdziņam. Amatnieku tirgus Madonā man kā uzņēmuma „Pūralāde" pārstāvei bija ļoti veiksmīgs. Ir Dziesmu svētku gads, tuvojas Latvijas simtgades jubileja, nozīmīgais notikums noskaņo cilvēkus latviskām vērtībām. Tirgū no uzņēmuma stenda pirka gan linu kreklus, gan blūzes, arī kleitas un sarafānus, turklāt klienti pasūtīja vairākus izstrādājumus uz priekšu –
latviskā stilā pucēties vēlas gan vecmāmiņas, gan mazmeitas – dažādu paaudžu pārstāves, – laikrakstam atklāja Vivita. – Daļa cilvēku gatavojas arī Jāņiem, Līgo vakaram, bet pamatā visi domā par Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku norisi Rīgā, gatavojas tai.
Jautāta, vai apmeklēja tautas mākslas kolektīvu koncertu „Laika pieskārieni" Madonas estrādē, Vivita atbildēja apstiprinoši: – Koncerts man ļoti patika. To uztvēru kā Dziesmu svētku ievadu, skaistu ieskaņu. Uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā netikšu, svētkus baudīšu pie televizora, tad nu koncerts Madonas estrādē man bija brīnišķīgs klātienes piedzīvojums. Kaut pēc dienas darbiem biju nogurusi, priecājos, ka kopā ar ģimeni bijām estrādē.
– Kopkoris bija salīdzinoši neliels, bet dejotāji priecēja ar lielo skaitlisko pārākumu un to, ka dejoja gan mazi, gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki. Latvieši tādi ir – vai nu dzied, vai dejo, visi ko dara. Es pati tautiskās dejas esmu dejojusi bērnībā, skolas laikā, – vēstīja Vivita Vecozola.
– Ļoti patika pasākuma laikā izjūtamais latviskums, – savos iespaidos par tautas kolektīvu koncertu Madonas estrādē dalījās Madonas kultūras nama senioru kora „Mantojums" dalībniece Veneranda Peļņa. – Nebija garu ievadrunu, dalībnieki savu latviskumu izteica dejā, tāpat to iznesa ar skaistajiem tautastērpiem un dziesmu. Mani uzrunāja citāti par Tēvzemi, dzīves gājumu un latvisko gudrību, ko savulaik izteikuši pieredzes bagāti madonieši, to vidū arī represētie. Izskanēja novēlējumi Latvijai, mūsu nākotnei. Katra pagasta kolektīvi bija tērpušies savas puses tautastērpos, demonstrēja, ka viņi ir gan vienreizēji un īpaši, gan vienoti ar visu Latviju. Tautas daiļrade, tautas gars caur šiem kolektīviem tiek apliecināts visos novada pagastos, katrā apdzīvotā vietā, un tas ir ļoti svarīgi.
Vaicāta par pārdzīvoto kopkorī, Veneranda Peļņa uzsvēra svētku gājiena nozīmi: – Man vienmēr paticis kolektīvu gājiens uz estrādi, kura laikā katrs kolektīvs parāda savu garu, sevi kā vienību. Gājiena laikā izskanēja latviešu tautas dziesmas, ik pa brīdim kāds uzsāka kādu melodiju no latviešu tautas dziesmu gara pūra. Folkloras kopa „Vērtumnieki", piemēram, izdziedāja senās tautas dziesmas, koris „Mantojums" sadziedājās ar kultūras nama jaukto kori „Madona" – dažbrīd dziesmu uzsākām mēs, citā brīdī – jauktā kora dalībnieki. Gājiena laikā acis priecēja latviešu tautastērpi – pārsteidzoši, tik dažādi rakstaini brunči, kas ir mūsu tautas kultūras vienreizēja vērtība. Nevaru nepieminēt arī mazos bērnus, kas piedalījās deju kolektīvu sastāvā, un veco ļaužu deju kolektīvus, kuru pilsētā un pagastos kopumā ir gana daudz – saskaitīju astoņus senioru kolektīvus.
Kopkora sastāvā kora „Mantojums" dziedātāju īpaši aizkustināja finālā izdziedātā Madonas himna „Mosties agri, Madona", bet vēl vairāk – Jāzepa Vītola un Ausekļa radītā latviešu tautas klasika – dziesma „Gaismas pils". – Tās laikā caur ķermeni izskrēja skudriņas, – vēstīja Veneranda Peļņa. – Virsdiriģents Māris Sirmais mācēja emocionāli sagatavot un noskaņot koristus. Viņš norādīja uz visstaltāko egli estrādes kalnā un lūdza, lai dziedam, raugoties uz šo virsotni. Dziesmā ieskanējās gan klusināts stāstījums, gan vērienīga kulminācija – kori caur šo dziesmu izstāstīja savas tautas likteni.
Tā kā pilsētas svētku noslēgumdienā, braši soļojot, muzicēja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestris „Vivo", tā diriģentam Arturam Kloppem vaicāju par viņa iespaidiem svētku dienās.
– Pūtēju orķestris „Vivo" gāja svētku gājiena priekšgalā un spēlēja Ratu sacensībās svētdien, – precizēja diriģents. – Man pašam šī tradīcija ļoti patīk, jo pūtēju orķestris vienmēr apkārtējos rada svētkus. Kā parādās orķestris, tā uzreiz ir svētku izjūta. Gājienam īpaši gatavojāmies, jo spēlēt savu mūzikas instrumentu soļojot nav vienkārši. Bija seši septiņi audzēkņi, kas ne reizi līdz šim orķestra sastāvā nebija soļojuši. Visi gan veiksmīgi tika galā, un orķestris skanēja labi. Vēl baudīju Andreja Cepīša vadītā orķestra spēli, kas izskanēja Saieta laukumā piektdienas vakarā. Šis kolektīvs manās acīs ir lielisks, un tādu zaļumballi, kā nospēlēja viņi, atceros vēl tikai no savas bērnības. Pūtēju orķestru spēlētās zaļumballes man personīgi saistās ar lieliskām atmiņām – tās neatstāj vienaldzīgu vēl šodien. Kvalitāte Andreja Cepīša vadītajam orķestrim ir augsta, un piektdienas vakars man pašam bija labākais pasākums visas Madonas svētku programmas piedāvājumā. Krāsainās strūklakas, protams, bija skaistas, bet pārāks par tām bija orķestris.
Vaicāts par sava kolektīva vasaru, Arturs Kloppe neslēpa, ka daudzi viņa orķestra dalībnieki piedalīsies Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos Andreja Cepīša vadītā pūtēju orķestra sastāvā. Pārējie līdz septembrim būs brīvi, lai gan daļa no 30. jūlija līdz 6. augustam piedalīsies Latviešu mūzikas svētkos, ko organizē Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skola. Jaunieši tajos spēlēs Vidzemes augstienes simfoniskā orķestra sastāvā, savukārt Arturs Kloppe Latviešu mūzikas svētku ietvaros vadīs meistarklasi Latvijas jaunajiem eifonistiem un mežradzniekiem.
12.06.2018.