Skatoties pieredzes acīm, nākas apzināties, ka Dziesmu svētki latviešu kultūrā ieguvuši neizsīkstošus dzīvības spēkus, kas liek tiem notikt vakar, šodien un, jādomā, arī rīt. Šīs pulsējošās dzīvības strāvas nāk no latviešu folkloras mantojuma – tautasdziesmām, koru dziedāšanas tradīcijas, un tās kopj un attīsta augstākās klases mūzikas profesionāļi gan Latvijas pilsētās, gan laukos.
Gadiem (un gadsimtiem) ritot, Dziesmu svētki attīstījušies par daudzpusīgu nacionālās kultūras notikumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Tomēr svētku dominante ir un paliek lielais kopkoris, kura mākslinieciskā virsvērtība balstās a cappella dziedāšanas tradīcijā.
Kordiriģente INĀRA STEPĀNE uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem dosies kopā ar Madonas kultūras nama senioru jaukto kori „Mantojums", kopkorī Mežaparka estrādē viņa dziedās kā jauktā kora „Cesvaine" dalībniece un, apbrīnojami, – svētku ietvaros pagūs nokļūt arī Daugavas stadiona deju laukumā, jo ir pilntiesīga Madonas kultūras nama senioru deju kolektīva „Atvasara" dalībniece.
– Ceļš uz diriģentes profesiju man sākās Pedagoģiskajā skolā, kur mūs gatavoja par mūzikas skolotājiem vispārizglītojošajās skolās. Pēc tam ieguvu augstāko izglītību Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, un nebija divu domu – ja esi mūzikas skolotājs, tad skolā ir jāvada arī koris, – tiekoties sarunā ar „Staru", uzsver Ināra Stepāne. – Pirmā darbavieta man bija Praulienas 2. astoņgadīgajā skolā (tagadējā Gustavskola). Kad Praulienas saimniecībā izveidojās jauktais koris, diriģents Harijs Šulcs uzaicināja mani par šī kolektīva kormeistari. Saimniecības direktors Jakovičs, īsts kultūras cilvēks, pats dziedāja un dejoja, tas bija skaists un emocionāli piepildīts laiks.
– Darbs profesijā vienmēr bijis saistīts ar skolēnu koriem.
– 1979. gadā ar Praulienas skolēnu kori pirmo reizi skolas vēsturē tikām uz Dziesmu svētkiem. Korī bija astoņpadsmit bērnu, un visus brīvos brīžus viņi pavadīja dziedot, vingrinoties, gatavojoties IV Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tā bija milzu degsme un motivācija, kādu šolaiku bērnos ne vienmēr redzu.
– Kādus kolektīvus vadījāt šajā sezonā?
– Kā daudzus gadus, aizvadītajā mācību gadā strādāju Bērzaunes pamatskolā ar šīs skolas audzēkņu kori. Bez tam esmu Madonas kultūras nama senioru jauktā kora „Mantojums" diriģente.
Lai gan skolēnu koriem Dziesmu svētki šogad nav plānoti, jebkura uzstāšanās un iziešana kora priekšā ir liela atbildība. Klausītājs ir pelnījis, lai skanētu kvalitatīvs priekšnesums, un svarīgi, lai arī pašiem par uzstāšanos būtu gandarījums.
– Madonas kultūras nama senioru koris „Mantojums" tikko atzīmēja 60 pastāvēšanas gadus, kā raksturotu šo kori?
– Senioru kora „Mantojums" diriģente esmu trīsdesmito gadu. Kolektīvs ir viens no vecākajiem senioru koriem Latvijā, un tajā dzied mērķtiecīgi, labestīgi cilvēki. Cits dziedātājs ir ar lielāku korista pieredzi, citam šī pieredze ir mazāka. Koristi atzīst, ka uz mēģinājumiem viņi nāk kā uz svētkiem, jo ir kur iziet, ir kur ielikt sirdi, viņiem ir īpaša motivācija dziedāt, satikties un būt kopā. Svinam dzīves jubilejas, braucam ciemos pie draugiem un uzņemam ciemiņus pie sevis – ik mēnesi cenšamies noorganizēt kādus kopīgus svētkus. 26. maijā kolektīvs atzīmēja 60 gadu jubileju. Bija skaists koncerts, visi centās, un kopā ar mums bija kultūras nama vairāki citi kolektīvi – senioru deju kopa „Atvasara", „Madonas dāmas", Ilzes Rijnieces vadītais vokālais ansamblis un „Smaidiņa" bērni. Klausītāju rindās redzējām koristu ģimenes locekļus, centāmies ielūgt visus šai saulē esošos dziedātājus, kas savulaik dziedājuši mūsu korī. Tādi ir gan Rīgā, gan Daugavpilī, Rēzeknē, Madonas novadā un citur. Jubilejas otrajā daļā bija dzīvā mūzika, un ballējāmies līdz rītam.
– Kolektīvu vadījuši vairāki diriģenti, kādu atceraties savu sākumu korī „Mantojums"?
– Pirmos gadus no visām pusēm skanēja: „Tikai nepametiet mūs!" Kori piecpadsmit gadu vadīja diriģents Kārlis Dievkociņš, bet pēc tam diriģenti mainījās: Jānis Beitiks, Rita Briņķe, Strauja Beitika, Aldona Gudrīte, Arturs Kloppe… Mani uzrunāja kultūras nama toreizējā mākslinieciskās daļas vadītāja Valentīna Zepa. Domāju – bērni mazi, ko nu, tomēr beigās piekritu. Ar pieaugušajiem biju strādājusi, kora prakse bija, no tukšas vietas nesāku. Pozitīvi, ka kora „Mantojums" dziedātāji ir ļoti atbalstoši, viņi saprot, ko vēlas, un uz mēģinājumiem nāk ar prieku. Kolektīvs pamazām atjaunojas, šajā sezonā klāt nāca četri dziedātāji.
– Kādi korim „Mantojums" būs Latvijas simtgades Dziesmu svētki?
– 2. jūlija vakarā Rīgā, Esplanādē, notiks senioru koru koncerts, kam dots nosaukums „Margodama saule lēca". Koncerta vadmotīvs – Dzīves svinēšana dziesmā. Dažādu laiku dziesmas par sauli, zemi un mums pašiem izdziedās Latvijas senioru koru 1000 dziedātāju kopkoris, to vidū arī mūsu koris. Bez tam pieslēgsimies lielajam svētku kopkorim Mežaparka estrādē Noslēguma koncerta laikā, kad izdziedāsim desmit dziesmas.
– Kā tikāt novērtēti gatavošanās periodā – svētku repertuāra apguves skatē?
– Skate ir brīdis, kad dziedātāji savācas un parāda maksimālo rezultātu. Senioru koris „Mantojums" nodziedāja labi, skatē ieguvām 1. pakāpi. Kolektīvā pašlaik ir stabili alti, derētu kāds spicāks soprāns, un jaunajā sezonā noteikti gaidīsim papildinājumu vīru balss grupās.
– Dziesmu un deju svētki ir brīnums, kas turpina iedvesmot un vienot Latvijas cilvēkus. Ko šis fenomens prasa no dalībniekiem?
– Pirmkārt jau izturību. Mūsu kolektīva pārstāvji 1. jūlijā noteikti piedalīsies gājienā, 2. jūlijā – senioru koru koncertā, bet uz Noslēguma koncertu Mežaparka estrādē visi nebrauks. Pēdējos gados svētki nedaudz pārvērtušies par naudas pelnīšanas vietu. Dalībniekiem brīva laika nav, viss paiet mēģinājumos, saspringta grafika žņaugos. Ne visi seniori šādu ritmu var izturēt, tāpēc uz Noslēguma koncertu no kora „Mantojums" 44 dziedātājiem brauks tikai 28.
– Pašai svētku ietvaros būs jāiztur vēl lielāka slodze.
– Sešpadsmito gadu dziedu jauktajā korī „Cesvaine", tas profesionālā ziņā kā dziedātājai man šķiet ļoti svarīgi. Ar Cesvaines kolektīvu Dziesmu svētkos tomēr nebūšu, jo vadītāja esmu korim „Mantojums". Tā kā dejoju senioru deju kolektīvā „Atvasara", svētkos būs jāpilda pienākumi, kas saistīti arī ar deju. Esmu dejojusi vidējās paaudzes deju kolektīvā „Retro", pēc tā bija neliels pārtraukums, un, kad „Atvasarā" nāca paaudžu maiņa, tiku uzrunāta un atsāku dejot tur. Dziesmu un deju svētkos deju kolektīvs „Atvasara" apmetīsies Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, koris „Mantojums" dzīvos Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā, ko tautā sauc par meža skolu, bet Cesvaines koris – Rīgas 49. vidusskolā.
– Pašdarbība jums, Ināra, ir dzīvesveids. Vai to pārmantojuši arī bērni?
– Jā, abi mani bērni dejo. Abiem ir savas ģimenes. Dēls Normunds ir deju ansambļa „Daiļrade" dejotājs un priecājas par kolektīva triumfu – deju kolektīvu konkursā „Daiļrade" tikko ieguva svētku Lielo balvu A un D grupā. Meita dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā „Ziemeļblāzma", skolas laikā dejoja Madonas kultūras nama deju kolektīvā „Vidzeme". Jolantai otra specialitāte ir „deju skolotājs", viņa Rīgas Doma kora skolā pasniedz ritmiku.
Neesmu no tām vecmāmiņām, kura allaž var izbrīvēt laiku mazbērniem. Darbs pašdarbībā uzliek savus pienākumus. Priecājos, ka arī mazbērni dzied, kāds dejo, tradīcija dzimtā turpinās.
– Dziesmu un deju svētki kļuvuši par savdabīgu Latvijas iedzīvotāju svētceļojumu, kas no visām Latvijas malām, arī no ārvalstīm, sasauc kopā lielus un mazus. Kādas izjūtas esat guvusi pati?
– Būt svētku dalībniekam ir neaprakstāma laime. Esmu bijusi svētkos arī kā klausītāja. 6. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, kas notika 1989. gada vasarā, no toreizējā Madonas rajona žūrija nepalaida nevienu 5.-9. klases skolēnu kori. Radās nesaskaņas ar Rīgas virsdiriģentiem, un mūs „nolika pie vietas". Toreiz svētkos piedalījos kā klausītāja, bet tās bija pavisam citas izjūtas. Īstās emocijas ir kopkorī. Tās vārdos pateikt un izstāstīt nemaz nevar.
– Mazie Dziesmu un deju svētki rīt būs arī Madonā, kad tautas mākslas kolektīvus dzirdēsim koncertā „Laika pieskārieni".
– Tas jau ir pašsaprotami, ka pilsētas svētku ietvaros pašdarbības kolektīvi kuplina svētku norisi. Sestdien pirms koncerta no Saieta laukuma uz estrādi būs arī kolektīvu gājiens – patriotisma un prieka brīdis, kurā dosies gan gājiena dalībnieki, gan savu attieksmi paudīs skatītāji.
08.06.2018.