Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir valsts iestāde, ar kuru laiku pa laikam nepieciešams saskarties ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tāpēc vērts pamanīt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Madonas nodaļa, kas līdz šim atradās Saules ielā 17, savu darbību nav pārtraukusi, bet pārcēlusies un strādā jaunās telpās Rīgas ielā 2.
– Līdz ar topošā Madonas Tiesu nama izveidi un būvdarbu uzsākšanu nokļuvām jaunu telpu meklējumos, – aicināta uz sarunu, telpu maiņu komentē nodaļas vadītāja Solvita Putniņa. – Izskatījām visus piedāvājumus ar domu, lai jaunās telpas būtu pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tāpat lai tās būtu ērtas jaunajām ģimenēm ar bērniem, kas iestādē varētu iebraukt ar bērnu ratiņiem. Iepriekšējā ēkā Saules ielā 17, kur strādājām, tas bija apgrūtinoši. Nonācām pie secinājuma, ka Madonā visas piedāvātās telpas ar šādām vajadzībām ir ļoti dārgas. Tā kā valsts iestādēm ir ierobežots budžets un tiek stingri kontrolētas izmaksas, dienas kārtībā parādījās jautājums, vai mūsu dienests vispār Madonā var pastāvēt. Ar palīdzības saucienu devāmies pie pašvaldības, un paldies Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam, ka viņš nāca pretim problēmas risināšanā. Būtu skumji, ja Madonas novada iedzīvotājiem tuvākā būtu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļa Gulbenē vai Jēkabpilī…
Sasniedzami un tīrā vidē
Pateicību nodaļas vadītāja izsaka arī pilsētas pārvaldniekam Guntim Ķeverim, kas ātri reaģēja un saprata situāciju. – Telpas, kurās strādājam tagad, pieder pašvaldībai, tās ir ļoti labā ģeogrāfiskajā novietojumā – netālu ir autoosta, un mēs esam ērti sasniedzami gan iebraucējiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, – gandarījumu pauž Solvita Putniņa. – Ir draudzīga nomas maksa, ko akceptēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Iekšlietu ministrija. Tā nu kopš 27. aprīļa mājojam Madonā, Rīgas ielā 2.
Vadītāja atklāj, ka remontdarbus apmaksāja pašvaldība: – Paldies viņiem par skaisto remontu! Ienākot cilvēkiem ir patīkama izjūta, remontdarbus veica Rolands Karlsons ar saviem meistariem. Varējām ātri pārkravāties un turpināt darbu – sniegt iestādē noteiktos pakalpojumus.
Pakalpojumus izmanto daudzi
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodarbojas ne tikai ar pasu izsniegšanu, kaut būtiskākais, protams, attiecas uz pasēm, kas ir ne tikai personu apliecinošs, bet arī ceļošanas dokuments. Tā kā pase nepieciešama ikvienam valsts iedzīvotājam, nodaļas darbinieces tās gan izsniedz, gan maina, kad beidzies pases derīguma termiņš. Nākamais pieprasītākais pakalpojums saistīts ar migrāciju – dažādu izsaukumu un ielūgumu noformēšana personām, kuras vēlas apmeklēt Latviju un kurām nepieciešamas vīzas vai uzturēšanās atļaujas.
Kā trešais svarīgākais – personas statusa noteikšana. Tas attiecas gan uz nepilsoņa statusa maiņu, gan jaundzimušajiem. Vēl nodaļas darbinieces sniedz informāciju no Iedzīvotāju reģistra, kas ļauj saņemt ziņas par sevi vai citu personu, atrast kādu cilvēku vai uzzināt, kādas personas deklarējušās konkrētā nekustamajā īpašumā. Bez šaubām, ir vēl virkne citu pakalpojumu, ar kuriem sīkāk var iepazīties pārvaldes mājaslapā. Jaunums, piemēram, ir Otrā pasaules kara dalībnieka statusa iegūšana, tāpat iestāde izsniedz apliecības politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.
Darbinieku komanda
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Madonas nodaļā šobrīd strādā četru cilvēku liela komanda. Klientu apkalpošanas zālē ir divas darbstacijas, kurās ir fotoaparāti, tajās Ilze Nagle un Ilona Kurzemniece strādā ar pasu pieņemšanu. Ja kādai no viņām ir atvaļinājums, šo darbu veic vadītājas vietniece Līga Levina vai vadītāja pati. – Kad cilvēks ir atnācis pie mums ar mērķi saņemt iestādē sniegto pakalpojumu klāstu, darbinieks, pie kura viņš nokļūst, šo nepieciešamo pakalpojumu ikvienam arī sniedz, – komentē Solvita Putniņa.
– Valsts iestādēs ir tendence darbinieku skaitu samazināt, – turpina vadītāja. – Tas nav saistīts ar telpu maiņu, bet valsts aparāta darbinieku reformu. Darba gan netrūkst – vasarā vairāk dokumentus brauc kārtot latvieši, kas dzīvo un strādā ārzemēs, tāpat esam vajadzīgi ielūgumu noformēšanai, naturalizācijai, politiski represētajiem.
Tā kā nepilsoņi Latvijas pilsonību var saņemt tikai naturalizācijas ceļā, jautāju, vai daudzi mūsu reģionā to izmanto un vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību. – Mūsu novads ir ļoti latvisks, bet pāris cilvēku mēnesī ar šādu lūgumu pie mums nāk, – atbild Solvita Putniņa. – Kā pilsonim Eiropas Savienībā ikvienam ir lielākas tiesības gan strādāt, gan ceļot.
08.06.2018.