Piektajā kultūras notikumā „Baznīcu nakts" šogad dalību pieteica 170 dievnami Latvijā, to vidū arī mūsu reģiona draudzes.
Vakara norises baznīcās šogad izskanēja ar moto no Jāņa Evaņģēlija 3. nodaļas – „Gaisma ir nākusi pasaulē".
Katra draudze, kas piedalījās aktivitātē, bija sarūpējusi plašu piedāvājumu. Madonas katoļu draudze uzrunāja gan bērnus, iesaistot tos radošās floristu, trafaretu un rožukroņu gatavošanas darbnīcās, gan jaunāko klašu skolēnus, piedāvājot viņiem fotoorientēšanās iespēju. Pieaugušie baznīcā šai laikā baudīja Madonas kultūras nama jauktā kora „Madona" uzstāšanos, kokļu un ukuleļu grupu priekšnesumus, sakrālās dejas, Tēvreizes lūgšanu un Latvijas himnu, slavēšanu, skrējienu pa Madonas ielām, iezīmējot Latvijas kontūru, un visbeidzot – draudzīgu vakarēšanu ap ugunskuru.
Jautāti par atstāto Baznīcu nakts pēcgaršu, apmeklētāji nosauca vienu vienīgu vārdiņu – „prieks". Prieks par diriģenta Jāņa Rijnieka vadītā kora „Madona" uzstāšanos, kas klausītājiem deva dziļu garīgu pieskārienu.
Prieks par latviskajām koklēm un no Havaju salām nākušā mūzikas instrumenta – ukuleles – balsi (šī mazā izmēra ģitāra ar četrām stīgām draudzē radījusi tādu kā sprādzienu – vairāki draudzes pārstāvji šai pavasarī apguva ukuleles spēli, ko demonstrēja koncertā).
Prieku nesa arī sakrālo deju brīdis, kas tika skaidrots ar vēsturisku atskatu pagātnē. Proti, jau karalis Dāvids dejoja šķirsta priekšā, kurā glabājās akmens plāksnes ar Dieva dotajiem desmit baušļiem. Daudzus gadsimtus vēlāk sakramenta priekšā dejoja Svētā Terēze no Avilas – deja tātad nav bijusi sveša ne karaļiem, ne liturģisko lūgšanu skolotājiem. Arī mūsdienās sakrālā deja nav nekas neparasts, galu galā – cilvēks taču lūdzas ne tikai ar vārdiem, arī ar žestiem, ar visu ķermeni. To mēģināja darīt arī Baznīcu nakts dalībnieki, izdejojot divas ebreju sakrālās dejas un ievirpuļojot kustību priekā.
Sarunā ar jauniešiem no Balvu puses saņēmu apliecinājumu, ka sirsnīga un uzrunājoša bija arī slavēšana draudzes mūziķu vadībā un azartiskais skrējiens apkārt Madonai, iezīmējot Latvijas kontūru. Uz ātrumu skrējiena atbalstītāji neskrēja, tas bija vienotības skrējiens par Latviju, aiz sevis atstājot 7 km.
Ar dažādām aktivitātēm un emocijām tika aizvadīta Baznīcu nakts arī Lazdonas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Mācītāja uzruna svētbrīdī, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas kora klases audzēkņu priekšnesums, smilšu kino, radošās darbnīcas, zīmējot un krāsojot bildes ar smiltīm, aizrāva dažādu paaudžu interesentus. Slavēšanas mūzika baznīcā izskanēja, sadarbojoties Rīgas Krusta draudzes un Madonas luterāņu draudzes jauniešiem. Pēc Latvijas valsts himnas dziedāšanas vēsturisku atskatu sniedza draudzes lektors Viesturs Rikveilis un mācītājs Rolands Pētersons. Nakts klusumā svinīgi izskanēja draudzes ērģelnieces Ilzes Tomsones ērģeļmūzikas koncerts, majestātiski noslēdzot Baznīcu nakts norisi Lazdonas baznīcā.
05.06.2018.