Ar šodienu Latvijā un citās ES dalībvalstīs sāk piemērot pērn pieņemto Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas gan mūsu valstī izraisījusi visai pretrunīgu reakciju, un centieni traktēt regulas pantus jau pirms tās piemērošanas radījuši vairākus pārpratumus.
Jaunā regula paredz lielāku iedzīvotāju privātās informācijas aizsardzību. Regula uzliek par pienākumu datu vācējiem un apstrādātājiem būt godprātīgiem pret tiem, kuru dati tiek vākti, – izstāstīt un informēt par nosacījumiem. Tā paredz, ka personas dati nav uzņēmuma īpašums, ar kuriem tas var rīkoties, kā vēlas. Ar regulas palīdzību arī cer motivēt uzņēmumus un privātpersonas vairāk domāt par savu datu drošību.
Piemēram, turpmāk uzņēmumiem būs jāsaņem skaidra klientu piekrišana, lai sūtītu viņiem reklāmas piedāvājumus. Noteikumi ierobežos arī klientu datu nodošanu citiem uzņēmumiem. Droši vien katrs no mums ir saskāries ar gadījumu, kad tiek saņemts mīklains telefona zvans vai e-pasts, piedāvājot kādu preci vai pakalpojumu, un mēs prātojam – kā gan šī persona vai uzņēmums tika pie mana telefona numura vai e-pasta? Arī dzirdot par tādiem gadījumiem kā miljoniem „Facebook" lietotāju datu nokļūšana uzņēmuma „Cambridge Analitica" rīcībā, aizdomājamies par to, cik droši ir mūsu personas dati un kādiem mērķiem tos var izmantot.
Eiropas Komisija, izstrādājot regulu, cer, ka šie noteikumi palīdzēs cilvēkiem atgūt kontroli par to, kas notiek ar viņu informāciju, taču vienlaikus jāapzinās, ka dzīvojam informācijas laikmetā un lielākā vērtība šobrīd ir tieši informācijai, jo īpaši personu datiem, kurus tālāk jau iespējams izmantot dažādiem legāliem, puslegāliem un nelegāliem mērķiem. Latvijas gadījumā gan vairāk jārunā par spriedzi, kuru regulas ieviešana radījusi sabiedrībā, jo, kaut arī regula stājas spēkā šodien, valdība tikai martā lēma, ka līdz 1. decembrim jāizvērtē Latvijas normatīvo aktu atbilstība regulas prasībām. Apzinoties to, ka tikai trešdaļa valsts iedzīvotāju pirms nedēļas bija dzirdējusi par datu regulu un nedz politiķu, nedz valsts iestāžu, nedz uzņēmumu vidū nav vienotas izpratnes par regulas normām, paredzams, ka apjukums saistībā ar regulas ieviešanu turpināsies vismaz līdz gada beigām.
Datu valsts inspekcija šonedēļ savā mājaslapā ievietoja infografiku, kurā valsts iestāde vienkāršoti cenšas skaidrot, kas attiecībā uz regulu ir sabiedrībā izplatītie mīti un kas – patiesība. Infografika palīdz labāk saprast regulas ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi, taču vienlaikus tā nostiprina apziņu, ka regulas normu piemērošana saskarsies ar virkni sarežģījumu. Jau šobrīd redzam, ka cilvēki, uzņēmumi un pat valsts iestādes dažādi izprot datu aizsardzības principus. Labs piemērs ir plašsaziņas līdzekļi. Masu mediji darbojas saskaņā ar likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", un arī saskaņā ar regulu žurnālistiem, apstrādājot informāciju, ir atviegloti nosacījumi. Neraugoties uz to, jau ir radušies pirmie pārpratumi. Piemēram, pagājušajā nedēļā pētījumu centra „Re:Baltica" žurnālistiem, filmējot dokumentālu stāstu par ģimeņu izvēli par labu valsts valodas vai mazākumtautību skolām, kur centrālais varonis ir kāds skolēns, vajadzēja viņu nofilmēt arī mācību procesā – skolā, taču nākamajā dienā konkrētās vidusskolas vadība atrakstīja, ka sakarā ar jauno datu regulējumu „mūsu skolā vairs filmēšana un fotografēšana nebūs atļauta". Atsauce uz regulu ir nevietā. Pastāv bažas, ka turpmāk valsts iestādes un politiķi regulas „bubuli" sāks izmantot aizvien biežāk un, piesedzoties ar vēlmi aizsargāt personu datus, nesniegs plašāku informāciju par kādas amatpersonas rīcību, pat ja šādas informācijas atspoguļošana būtu sabiedrības interesēs.
Datu valsts inspekcijas pārstāvji uzsver, ka regula nav aizliedzošs akts, taču situācijā, kad tās normas ir ļoti plaši interpretējamas, jārēķinās, ka pārpratumu būs daudz, jo vairāku profesiju pārstāvjiem un pat cilvēkiem, kas, piemēram, izdomā fotografēt kādu pasākumu, būs jādreb par katru rīcību, jo tā potenciāli var izraisīt kādas personas iebildes. Zinot cilvēka raksturu, saskaroties ar šādām grūtībām un riskiem, lielākā daļa vienkārši nospļausies un neko nedarīs.
25.05.2018.