Kaut pirmatklājēju sajūsma par Muzeju nakts esamību ir aiz muguras – pasākums galu galā notiek četrpadsmito gadu un apkārtnes muzeju kapacitāti esam pamatā apzinājuši, šogad Muzeju nakts notika valsts simtgades zīmē, sasniedzot rekordlielu norišu vietu skaitu visā Latvijā.
Līdzīgi kā citus gadus, notikumu veidošanā aktīvi iesaistās ne tikai muzeji, arī citi sabiedriskās dzīves veidotāji, mūsu pusē, piemēram, Madonas novada bibliotēka. Par Muzeju nakts vadmotīvu šogad bija izvēlēts jēgpilnais jēdziens „šūpulis", tā godinot Latvijas valstiskuma dzimšanu, brīvību kā vērtību, novadu savdabību un dzimtas stāstus, šūpuļu darinātājus, sargātājus.
Tāpat kā aizvadītajos divos gados arī šogad aktīvākais reģions Muzeju naktī bija Vidzeme, vidzemnieki un reģiona viesi 19. maija vakarā un naktī varēja apmeklēt pasākumus 46 vietās. Kurzemē Muzeju naktī durvis apmeklētājiem tika atvērtas 32 vietās, Latgalē – 31 vietā, Zemgalē – 18, savukārt Rīgā nakts pasākumi notika 77 vietās.
Muzeju neierastais darba laiks – līdz pat pusnaktij un vēl vēlāk, bezmaksas ieeja, kā arī dažādi izglītojoši un izklaidējoši pasākumi daudzus interesentus piektdienas vakarā pamudināja doties ārpus mājas un apmeklēt sev tuvumā esošos muzejus. Ikviens, izvēloties piedāvājumu, rēķinājās ar saviem pavadoņiem – bērniem, jauniešiem vai vecāka gadagājuma ļaudīm.
„Stars" šogad izvēlējās doties uz Sarkaņu pagasta „Jaundilmaņiem", kur jau daudzus gadus darbojas profesora Aleksandra Bieziņa muzejs. Mūs pievilināja izsludinātā programma, proti, jaunas izstādes – „Latvijas medicīnas darbinieki Pirmajā pasaules karā un atbrīvošanās cīņās" – atklāšana; pieteikums, ka šūpuļdziesmas vakara stundā dziedās dziesminiece un dzejniece Elīna Līce, bet vēlāk stundu ar apmeklētājiem pavadīs īsts sava aroda profesionālis – bērnu ķirurgs Olafs Volrāts. Vairāk nekā divdesmit gadu viņš strādā par bērnu ķirurgu Rīgā, Bērnu slimnīcā. Specializējies dažādās bērnu ķirurģijas nozarēs: jaundzimušo ķirurģijā, krūškurvja, vēdera dobuma ķirurģijā, onkoloģiskajā ķirurģijā, endokrīnajā (vairogdziedzera) ķirurģijā, plāna ķirurģijā (cirkšņa trūces, kriptorhosms, jaunveidojumi u. c.). Medicīnas doktora grādu ieguvis 2011. gadā, izglītību vairākkārt papildinājis dažādās Eiropas vadošo valstu un Latvijas ķirurģijas klīnikās.
Vārdusakot, šoreiz laikraksta komanda vēlējās aci pret aci stāties nevis ar izklaidēm, bet smalkām noskaņām un zināšanām.
Kad, ierodoties Sarkaņu pagasta „Jaundilmaņos", uzzinājām – dziesminiece un dzejniece Elīna Līce ir saslimusi, tātad muzikāls baudījums ies secen, bet Rīgas ķirurgs palicis galvaspilsētā, jo viņa pienākums, pirmkārt, ir rūpēties par reiz doto zvērestu un palīdzēt cietušajiem (iestājoties siltajam laikam, bērnu traumatoloģija sasniegusi kalngalus, un ķirurgam pie operāciju galda nākas pavadīt neskaitāmas stundas), protams, saskumām. Tomēr sarunā ar profesora Aleksandra Bieziņa memoriālā muzeja vadītāju Ingrīdu Pureniņu pamazām atguvāmies un pat guvām to lomu, kuru Muzeju naktī vēlējāmies izvilkt.
Jaunās izstādes par latviešu mediķiem Pirmā pasaules kara laikā ekspozīciju veidojusi muzeja vadītāja Ingrīda Pureniņa sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju. Izstādē apskatāms bagātīgs priekšmetu un dažādu kara laika liecību klāsts, kuru papildina Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā esošie eksponāti.
Izstādes mērķis ir atspoguļot Pirmā pasaules kara un Latvijas Brīvības cīņu notikumus, kā arī godināt ārstu darbību un viņu ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības tapšanā. Īpaša uzmanība pievērsta Pirmajam pasaules karam, kas bija globāls un ļoti asiņains karš.
Izstādi papildina dažādi medikamentu paraugi, ārstu darba instrumenti, protēzes un citi priekšmeti, kas izmantoti mediķu darbā, strādājot kara apstākļos. Piemēram, eksponēts pārsienamais galds, uz kura varēja veikt arī pirmās nepieciešamās operācijas. Tas ir saliekams, lai ātri varētu pārvietot zirgu pajūgā.
1914. gada rudenī gan Rīgā, gan citviet tika dibinātas kara lazaretes un hospitāļi, kuros ārstēja ievainotos un slimos karavīrus. Šai laikā izveidoja Latviešu brīvprātīgo sanitāro vienību, kuras uzdevums bija iznest no kaujas lauka ievainotos, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību un nogādāt sanitārajā punktā. 1915. gadā tika dibināti astoņi latviešu strēlnieku bataljoni (vēlāk pulki). Tajos dienēja arī latviešu ārsti. Ievainotos un slimos karavīrus nogādāja gan Latviešu strēlnieku bataljonu apvienotajā lazaretē, gan 1. un 2. latviešu strēlnieku brigādes lazaretēs.
1918. gada 18. novembrī Latvija kļuva par neatkarīgu valsti. No 1919. līdz 1920. gadam Latvijā norisinājās smagas cīņas. Lielākā daļa latviešu ārstu un medicīnas darbinieku nostājās Kārļa Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības pusē un aktīvi iesaistījās Latvijas Armijas sanitārā dienesta izveidē. Tajā iesaistījās arī daudzi ārsti, kas bija darbojušies latviešu strēlnieku bataljonos vai lazaretēs.
Muzejā sastapām arī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes studentes – Elizabeti no Rīgas, Baibu no Lubānas un Artu no Jelgavas. Pirmkursnieces apmeklētājiem demonstrēja, kā sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem bezsamaņā. Meitenes bija ģērbušās Pirmā pasaules kara laika māsiņu tērpā. Kā vēstīja Baiba Ķevere, savulaik Muzeju naktī viņa piedalījās uzvedumā par Raini un Aspaziju, kas tika izrādīts Lubānā. Šodien studentes ar savu līdzdalību „Jaundilmaņos" kārtoja arī eksāmenu medicīnas vēsturē.
– Iespējams, pēc studijām atgriezīšos strādāt šai pusē, jo no dzimtas mājām tālu prom doties nevēlos, – vaicāta par nākotnes plāniem, atklāja lubāniete Baiba.
– Muzeju nakts ir brīnišķīga iespēja netradicionālā laikā un veidā iepazīt Latvijas muzeju piedāvājumu, – piebilda Arta no Jelgavas. – Nav novilktu striķīšu, visu var apskatīties un pataustīt, medicīnas nozarē tas ne vienmēr ir ļauts.
23.05.2018.