Leģionāru piemiņas diena 16. martā ir neoficiāla piemiņas diena, kad Latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin tos Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģiona sastāvā. Taču ir vēl kāds nozīmīgs datums, kad godinām kritušos un arī vēl dzīvos latviešu leģionārus, – 8. maijs. Katru gadu šajā dienā Tukuma novada Lestenes pagastā notiek Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas pasākums.
Lestene kā vieta latviešu leģionāru Brāļu kapu kompleksa izveidošanai nav izraudzīta nejauši – šajā apvidū Otrā pasaules kara laikā notika sīvas cīņas, kurās gāja bojā tūkstošiem leģionāru. Plašajā kapulaukā atdusas 1100 karavīru, galvenokārt Kurzemes cietokšņa, Zemgales un Vidzemes kaujās kritušie. Viņu piemiņai uzstādīts tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis „Dzimtene Māte – Latvija". Uzraksts pie vārtiem „Man saulīte norietēja, tēvu zemi sargājot" izsaka neizdzīvotās dzīves sāpes, zudušās cerības un sapņus, kas tūkstošiem latviešu puišu pārtrūka pašā jaunības plaukumā. Uz memoriāla sienām marmora plāksnēs iegravēti ap 18 000 kritušo vārdi – tie ir karavīri, kuri Otrā pasaules kara laikā gājuši bojā Latviešu leģiona rindās.
Saskaņā ar izstrādāto projektu kapi aizņem 1,5 hektārus un tajos paredzētas 2000 apbedījumu vietas, taču karavīru apglabāšanas process šeit nav beidzies – katru gadu memoriāla sienā parādās jauni neatrasto, taču apzināto karavīru uzvārdi, bet zemes klēpī tiek pārapbedīti arvien jauni atrasto kritušo leģionāru pīšļi. Tāpat kompleksā tiek apbedīti arī nesen mirušie leģionāri, kuri ir vēlējušies, lai pēc nāves tie atdusētos līdzās saviem biedriem.
Vienotā ansamblī ar Lestenes Brāļu kapiem ir Lestenes evaņģēliski luteriskā baznīca. Savā trīssimt gadu ilgajā pastāvēšanas laikā tā iemantojusi izcila arhitektūras un dekoratīvās mākslas pieminekļa slavu. Tajā var apskatīt baroka laika kokgriezumus. Vēl šodien tās fasādē redzamas lādiņu atstātās pēdas. Kara gados uz baznīcas grīdas salmos tika guldīti ievainotie, bet vissmagākos postījumus baznīca piedzīvoja padomju gados, kad tajā ierīkoja graudu kalti. Pēc Latvijas Atmodas draudze un pagasts atjaunoja Lestenes baznīcu, saziedojot remontam nepieciešamo summu. Baznīcas ārpuse netika restaurēta, tā paliks kā piemineklis tam, kas ir noticis.
Arī Madonas novada ļaudis katru gadu apmeklē 8. maija pasākumu, kas veltīts leģionāru godināšanai, un man rodas iespēja pirmo reizi pabūt Lestenē. Mūsu autobusiņš no Madonas ceļu uz Lesteni uzsāk jau agrā rīta stundā. Šo braucienu organizē Juris Glazeikins un Velta Misiņa – kundze, kuras tēvs bijis leģionārs. Arī viņai tāpat kā daudziem citiem cilvēkiem Lestene ir kļuvusi ļoti nozīmīga – leģionāru tuviniekiem un cīņas biedriem bieži vien šī ir vienīgā iespēja pieminēt savus bojāgājušos cīnītājus. Ceļš uz piemiņas pasākumu aizrit patriotiskās noskaņās – pārrunājam mūsu valstij nozīmīgus vēstures notikumus, atsaucam atmiņās īstenus Latvijas patriotus, cīņu vietas, gadus un personības. Pēc vairāku stundu brauciena nonākam galā.
Lestenes baznīcas pagalmā iebraucam paši pirmie. Ļoti emocionāli ir staigāt pa plašajiem Lestenes kapiem, apskatīt tik daudzās plāksnītes, zem kurām dus mūsu valsts varoņi, un izlasīt daudzos kritušo karavīru vārdus uz lielajām piemiņas plāksnēm pie sienām. Otrā pasaules kara laikā Lestenes un Džūkstes apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas, kas beidzās 1945. gada janvāra sākumā. Šajās kaujās pirmo reizi viena pret otru cīnījās pretējās pusēs karojošās latviešu vienības.
Pamazām Lestenē sarodas arvien vairāk cilvēku, kuri šurp atbraukuši godāt, atcerēties un pieminēt tuviniekus, draugus un radus. Arvien vairāk kapa plāksnīšu rotā tulpes un narcises. Tieši pulksten 14 sākas Otrajā pasaules karā kritušo leģionāru atceres pasākums. Kapulaukā iesoļo pūtēju orķestris, mūzikas pavadījumā tiek ienesti karogi. Pa galvenajiem kapu vārtiem ienāk oficiālās personas un organizāciju pārstāvji. Tiek nolikti vainagi un ziedi. Prominenču vidū regulārie Lestenes pasākumu apmeklētāji – Saeimas priekšsēdētāja, aizsardzības ministrs, Bruņoto spēku komandieris, Daugavas Vanagu vadība un citi.
Kā savā uzrunā saka Nacionālo karavīru apvienības priekšsēdis, karavīrs Edgars Skreija: „Tieši šajā brīdī, pulksten 14 pirms 73 gadiem, tika pārtraukta kaujas darbība Kurzemes cietoksnī, un turpmākajos smagās okupācijas gados mums bija šis vienīgais mierinājums – mēs savu Kurzemi nosargājām, mēs netikām sakauti!" Viņš aicina godināt savus cīņu biedrus – gan tos, kam laimējies sagaidīt šodienu, gan tos, kas atdusas Lestenes un citos Brāļu kapos. Blakus plāksnei, kurā iegravēti leģionāru – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru – vārdi, tiek svinīgi atklāta un iesvētīta plāksne ar to cīnītāju vārdiem, kas izpelnījušies augstākos kaujas apbalvojumus, cīnoties leģiona rindās.
Svētbrīdī mācītājs Jānis Saulīte uzsver, ka leģionāri, cīnoties par Latviju, cīnījušies par patiesību. „Jāsaka – slava latviešu leģionam. Dzimtenes aizstāvēšana ir arī sava goda aizstāvēšana," īsajā svētbrīdī atgādina mācītājs. „Karš ir slepkavību sērija, kuru izraisa barbari, bet tie, kas aizstāvas, ir par cēlu lietu. Mēs karojām uz savas zemes svešos svārkos, lai aizsargātu sevi pret boļševismu. Slavai mirušo nav, varoņi dzīvo viņu pēcnācējos un ļaužu atmiņā."
Piemiņas pasākuma laikā klātesošos cilvēkus uzrunā vairākas Latvijas amatpersonas – aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks un Saeimas deputāts Raivis Dzintars, kā arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un citi. I. Mūrniece savā runā uzsver, ka šogad Latvija pārvar zīmīgu robežšķirtni – svinam Latvijas simtgadi, kā arī laiks, kas dzīvots brīvā Latvijā, pārsniedz padomju okupācijas gadus. Viņa norāda, ka šis ir brīvības brieduma laiks, taču atgādina, ka latviešiem no leģionāru un nacionālo partizānu laikiem līdzi jāņem brīvības gars. „Mums vēl jāstrādā, lai Latvija būtu nacionāla un latviska valsts, lai latviešu jaunieši varētu iegūt darbu arī bez citu svešvalodu zināšanām. Paturēsim prātā, ka mums, latviešiem, ir sava tēvzeme un brīvība," atgādina I. Mūrniece.
Patriotiskas runas mijas ar leģionāru dziesmām Dobeles zemessargu un vīru kora „Tēvija" izpildījumā. Pēc svinīgajām runām un dažu vēl klātesošo leģionāru godināšanas (viņi šogad pirmoreiz tika sēdināti īpašās goda vietās) lapenītē aiz baznīcas jau neformālākā gaisotnē notiek kora „Tēvija" godināšana 25. dzimšanas dienā, Lestenes pagasta uzsaukto desiņu cepšana un saviesīgas sarunas. Arī mēs lielajā ugunskurā cepam desiņas, uzkožam līdzpaņemtos našķus, dziedam patriotiskas dziesmas un izlokām kājas dejā. Visu tuvāko apkārtni pāršalc „Daugav' abas malas", „Svēts mantojums šī zeme mūsu", „Zilais lakatiņš" un citas latviskas dziesmas.
Atceļā iegriežamies „Rumbās" – piemiņas vietā, kas atrodas tikai dažu simtu metru braucienā no Lestenes. Uz lieliem, ielaminētiem plakātiem lasām informāciju par daudziem karavīriem, viņu sūro dzīves gājumu un mūža laikā piedzīvoto. Brauciens mājup aizrit daudz pacilātākās noskaņās nekā ceļš uz Lesteni. Mēs izdziedam neskaitāmas dziesmas un pārcilājam atmiņas no tikko notikušā pasākuma.
Godināsim ikvienu kritušo latviešu karavīru, lai kurā frontes pusē tas arī būtu karojis – jo viņš ir daļa mūsu tautas! Daļa no Latvijas…
15.05.2018.