Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas apbalvojuma dome 2017. gada decembrī Ļaudonas draudzes priekšniekam Jānim Ubertam (attēlā) nolēma piešķirt Baznīcas apbalvojumu „Uzticības vairogs".
Par ilggadēju, uzticīgu un daudzpusīgu kalpošanu Baznīcai un Ļaudonas evaņģēliski luteriskajai draudzei Jānis Uberts šo apbalvojumu saņēma pirms nedēļas – 29. aprīlī.
Kopumā desmit gadu laikā par ilgstošu un uzcītīgu kalpošanu Baznīcas vai draudzes darbā ar Uzticības vairogu apbalvoti 163 cilvēki no 78 LELB draudzēm. Apbalvoto vidū ir 113 sievietes un 50 vīrieši, no tiem 10 laulāti pāri, kā arī 11 ārzemnieki.
Apbalvojums ļauj atskatīties uz sākumu
Skanot Sv. Rakstu vārdiem „Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek" (Jņ 15.16), Jāni Ubertu sveica Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe un Ļaudonas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Guntars Agate Paeglis.
Jautāts, kā iesākās viņa ticības ceļš, Jānis Uberts atcerējās savu kristību laiku: – Tiku nokristīts 1992. gada maijā Ļaudonas pareizticīgo baznīcā. Sākotnēji visas trīs kristiešu draudzes Ļaudonā apmeklējām vienu kulta celtni. Mani nokristīja toreizējais LELB evaņģēlists Artis Tirzmalis. Mūsu draudzē tolaik bija daudz jauniešu, kristīgā vēsts cilvēkus uzrunāja. Tobrīd piepalīdzēju praktiskos darbos – izdalīju lapiņas svecīšu vakaros, kapusvētkos, bet 1996. gadā, kad par draudzes priekšnieci ievēlēja manu mammu, draudzē jau biju valdes loceklis. Pēc mammas nāves kopš 2011. gada rudens esmu draudzes priekšnieks.
Jauns mācītājs, jauna kalpošanas vieta
Kad ierunājāmies par izmaiņām Ļaudonas luteriskajā draudzē, Jānis Uberts atgādināja faktu, ka 2011. gada vasarā uz draudzi kalpot atnāca evaņģēlists Guntars Agate Paeglis. – Ar to sākās pārmaiņas. Draudzes pamatmācītājs tolaik bija Valdis Strazdiņš, un dienas kārtībā parādījās vairāki būtiski jautājumi. Pareizticīgo draudzes vadītājs bija paziņojis, ka līdzšinējā sadarbība vairs neturpināsies un mūsu draudzei jāmeklē telpas, kur noturēt dievkalpojumus. Pateicoties toreizējam iecirkņa prāvestam Hansam Jensonam, uzmanība tika pievērsta Ļaudonas draudzes mācītājmuižai, –
stāstīja Jānis Uberts. – Sākumā tika izveidota drēbju kamera, darbu uzsāka diakonijas centrs. Vēlāk mācītājmuižā tika izveidota lūgšanu kapela. Remontdarbi bija lieli, ēkā savulaik darbojās kinoteātris, tur dzīvoja iemītnieki. Kopā ar pagasta pašvaldību atradām viņiem jaunas mājvietas. 2011. gada nogalē lūgšanu kapela tika iesvētīta, un kopš tā laika tur notiek draudzes dievkalpojumi.
Turpina tehniskos uzlabojumus
Pa šiem gadiem veikti vēl daži tehniski uzlabojumi, nozīmīgākais – ēkā ievilkta centrālapkures sistēma. – Tā kā uz vietas nav cilvēka, kuram uzticēt kurināšanu, un kurinātāju algot draudze atļauties nevar, aukstajā ziemas periodā pārmaiņus ar pērminderi Pāvelu Lapu un manu māsu devāmies ēku kurināt paši, – atklāja Jānis Uberts. – Šogad aktuāla problēma ir kanalizācija. Meklējam finansējumu, atbalstu lūgsim arī pašvaldībai, vēlamies ierīkot autonomās attīrīšanas iekārtas.
Draudzes priekšnieks pauda gandarījumu, ka mācītājmuižas otrajā stāvā pamazām top svētdienas skola: – Telpas veidojas kā dzīvoklis ar virtuvi un istabu. Nesen iesākām veidot sanitāro mezglu ar dušas telpu un tualeti. Ja būs finansējums, darbus pabeigsim.
Jānis Uberts piebilda, ka draudze lielākoties dzīvo no pašu saziedotā un liela pateicība pienākas māsu draudzei Zviedrijā. Ik gadu draudzes tiekas vai nu Latvijā, vai Zviedrijā, šogad ieplānots Ļaudonā uzņemt zviedru jauniešus. Ja viņi dažādu iemeslu dēļ neatbrauks, mācītājmuižā tiks rīkota nometne iecirkņa jauniešiem.
Jādomā par draudzes paplašinājumu
Vaicāts par draudzes skaitlisko sastāvu, Jānis Uberts komentēja, ka gada beigās bija 58 draudzes locekļi, šobrīd ir mazāk – ap 40: – Mācītājs Valdis Strazdiņš Ļaudonā vairs nekalpo, līdz ar to daļa no Kalna skolas cilvēkiem pie mums nebrauc.
Kad ierunājos par ģimeni – vai tā kopā ar saimes galvu dodas uz dievkalpojumiem Ļaudonā, Jānis Uberts atklāja: – Dēls bieži – katru svētdienu – brauc kopā ar mani uz dievkalpojumu, savukārt sieva ir katoliete, viņa piedalās ģimeņu saietos un Baznīcas lielajos svētkos. Audžumeita ir kristīta pie mums, lielākoties nāk uz dievkalpojumiem Ļaudonā.
Interesanti, ka šogad Ļaudonas draudzē iesākta jauna aktivitāte – kopienas ģimenes rakstīja vēlamo, kur gribētu, lai talkā nāk brāļi un māsas, un pamazām sapņi piepildās. – Mēneša beigās izvelkam vienu no zīmītēm un nākamā mēneša laikā cenšamies rakstīto īstenot, – apliecināja draudzes priekšnieks. – Tas draudzi satuvina un ļauj kopā būt ne tikai svētdienas dievkalpojumos. Maijā, piemēram, kādas ģimenes kapiem būs jāsakārto apstādījumi – vecie jāizrauj, lai var iestādīt jaunus.
Kalpošana draudzē nes mieru
Uz jautājumu, ko Jānim – pēc izglītības ekonomistam – dod kalpošana draudzē, atbilde skanēja, ka kalpojums nes iekšēju mieru: – Šobrīd no algota darba esmu brīvs – esmu darba meklējumos, bet pirms tam mana darbdiena bija saistīta ar juridisko personu kreditēšanu. Nosvērtība, miers, stresa noņemšana saskarsmē ar klientiem, protams, bija būtiska.
Ierunājoties par nozīmīgo apbalvojumu, draudzes priekšnieks vēstīja, ka tas bija liels pārsteigums: – Neko tādu tiešām negaidīju. Un, kā teica bīskaps Einārs Alpe, prieks, ka beidzot apbalvojumu saņem kāds, kurš nav senioru vecumā.
Parasti Uzticības vairogu piešķir cilvēkiem ap gadiem septiņdesmit un vairāk, jo jaunie nav tik aktīvi. Apbalvojuma pasniegšanas ceremonija ritēja Ļaudonā 29. aprīlī. Tas bija gandrīz kā uz valsts svētkiem – valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu, un pirms tam man bija arī dzimšanas diena – viss savijās kopā.
11.05.2018.