Kā jau salīdzinoši jaunai valstij pieklājas, atzīmējot tās pastāvēšanas gadadienas, nereti nākas svinēt arī dažādu institūciju apaļās jubilejas. Viena no instancēm, kas dzima teju vienlaikus ar Latviju (mēnesi vēlāk – 19. decembrī) un šogad atzīmē simtgadi, ir Latvijas Senāts, kas bija kasācijas instance Latvijas tiesu sistēmā līdz 1940. gadam.
Rūpējoties par to, lai arī šis notikums tiktu pienācīgi iemūžināts, Augstākā tiesa ir uzņēmusi filmu par senatoriem – tiesnešiem, kas strādājuši Senātā no 1918. līdz 1940. gadam, kad okupācijas vara šo instanci likvidēja un tos senatorus, kuri nebija paspējuši emigrēt, represēja.
2. maijā filma „Senatori", piedaloties Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam un tiesas pārstāvjiem, tika demonstrēta Cesvaines kultūras namā. Vietas izvēle nav nejauša. Kā pirms filmas atzīmēja Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, kopumā Senātā pirmās brīvvalsts laikā darbojās 30 senatori, un divi no tiem – Miķelis Gobiņš un Aleksandrs Gubens – bija dzimuši tagadējā Cesvaines novada teritorijā.
– Aleksandrs Gubens arī bija pēdējais Senāta priekšsēdētājs. Ņemot vērā Cesvaines novada teritorijas lielumu, tas ir ievērojams notikums. Arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un viņa komandas viesošanās Cesvainē ir savā ziņā rets un nozīmīgs notikums, – minēja Vilnis Špats.
Ivars Bičkovičs pauda pateicību par viesmīlīgo uzņemšanu un iespēju apmeklēt Cesvaines novadu: – Augstākajai tiesai ir neraksturīgi izbraukt „zaļumos", un pie jums tik tiešām viss plaukst un zaļo. Mēs dzīvojam un kādu laiku vēl dzīvosim valsts jubilejas noskaņās. Ceru, ka katram no jums ir izveidojusies sava izpratne, izjūta par mūsu valsti un tās vēsturi. Par to, kāda tajā ir bijusi dzīve cilvēkiem un kā vēsturiski notikumi to ietekmējuši. Aicinu jūs būt lepniem ne tikai par savu skaisto pili un apkārtni, bet arī virkni vēsturiski nozīmīgām personām, kas pelnījušas, lai to vārdus ar zelta burtiem ieraksta Cesvaines vēstures annālēs. Mūsu lauciņš ir Latvijas tiesu sistēma, un arī mēs šogad svinēsim savu simtgadi. Mēnesi pēc valsts dibināšanas tika veidota arī tiesu sistēma, jo tā laika varas vīri un sievas apzinājās tiesiskuma nozīmi un vietu katra jaunā Latvijas valsts pilsoņa dzīvē.
– Atgriežoties pie Cesvaines vēstures, šie cilvēki, kuru nopelni īpaši jāatzīmē, ir jau minētie Miķelis Gobiņš un Aleksandrs Gubens, – to, ka cesvainieši var pamatoti lepoties ar diviem Latvijas tiesu sistēmas pamatlicējiem, akcentēja Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Aleksandrs Gubens ir bijis ne tikai viens no pirmajiem Augstākās tiesas priekšteča – Senāta – senatoriem, bet arī pēdējais pirmskara Senāta kopsapulces priekšsēdētājs, kas nozīmē to, ka cesvainietis vadījis vienu no trim varas atzariem.
– Šodien esam līdzi atveduši filmu „Senatori", ko ar prieku jums parādīsim. Tā ir emocionāls vēstījums par Latvijas senāta dzīvi, par cilvēku likteņiem, par viņu unikālajām personībām un spējām. Jāsaprot, ka tie nebija abstrakti tēli, bet gan cilvēki ar sarežģītiem dzīvesstāstiem, – sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Par piemiņu no šī pasākuma
Ivars Bičkovičs Cesvaines novada pašvaldībai dāvāja ierāmētu Aleksandra Gubena foto no studiju laika, kā arī pēdējā Latvijas Senāta kopbildi.
Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, kuras vāktajām vēstures liecībām pateicoties lielā mērā arī izdevies filmu izveidot, pastāstīja, ka tā ir stāsts par trīsdesmit senatoriem – tiesnešiem, kas strādājuši Latvijas Senātā, spēcīgiem juristiem un daudzpusīgām personībām, kas ar savām zināšanām un darbu veidoja Latvijas valsti un palika tai uzticīgi arī pēc neatkarības zaudēšanas, gan mirstot izsūtījumā, gan gadu desmitus strādājot Latvijas labā trimdas zemēs.
– Katras valsts tiesai ir sava seja, kas tikai daļēji atspoguļojas tiesu spriedumos. Tā ir tiesu garīgā seja, ko veido tie, kuri ieņem tiesnešu amatus šajās tiesās. Filma „Senatori" ir stāsts par tiesnešiem – senatoriem, kuri veidoja Latvijas augstākās tiesu instances – Senāta – seju un garu pirmās neatkarības laikā. Šī seja bija gaiša un atvērta, bet Senāta gars – gudrs un bezgala uzticams Latvijai. No kurienes nāk senatoru viedums? Tā sākums vispirms meklējams to ģimenēs, dzimtajās vietās. Iezīmējot kartē vietas, no kurām nāk senatori, redzam, ka gandrīz puse cēlušies no Vidzemes un divi – no Cesvaines novada, – norādīja Rasma Zvejniece, uzsākot plašāku stāstījumu par abu senatoru, bet jo īpaši Aleksandra Gubena, dzīves gājumu.
Miķelis Gobiņš dzimis 1866. gadā Kārzdabā pareizticīgo garīdznieka ģimenē. Divus gadus vēlāk ģimene gan pārcēlusies uz Kuldīgu. Savukārt 1879. gadā Kraukļu pagastā dzimušais Aleksandrs Gubens ar dzimto pusi saistīts ciešākām saitēm, jo viņa tēvs ilgus gadus te bijis Nikolaja skolas pārzinis un vienīgais skolotājs.
Miķelis Gobiņš bija starp pirmajiem sešiem Latvijas senatoriem, kas iecelti augstajā amatā jau 1918. gadā. Bijis Kriminālās kasācijas departamenta pirmais priekšsēdētājs. Miris 1931. gadā.
Aleksandrs Gubens darbu Latvijas tiesu sistēmā sāka kā Tiesu palātas tiesnesis, bet jau 1920. gadā iecelts par senatoru. Pēc Gobiņa nāves ievēlēts par Senāta Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētāju, 1934. gadā – arī par Latvijas Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētāju. Tātad bija Latvijas tiesu sistēmas augstākais tiesnesis līdz pat Senāta likvidācijai 1940. gadā. Miris bēgļu gaitās Vācijā 1952. gadā.
Kā jau minēja Rasma Zvejniece, Vidzeme ir bijusi īpaši bagāta ar pirmās brīvvalsts senatoriem. „Senatoru kartē" var iezīmēt arī Sarkaņu pagastu, no kura nācis senators Jānis Ankravs, kas bija viens no trim senatoriem, kuri pēc valsts okupācijas palika Latvijā un ilgu laiku, uzdodoties par citu personu, sekmīgi izvairījās no padomju varas represijām, savukārt senators Jēkabs Grots cēlies no Saikavas.
Ar filmas „Senatori" noskatīšanos no Cesvaines puses nākušo senatoru godināšana gan vēl nebeidzās. Pēcpusdienas turpinājumā Cesvaines evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisinājās koncerts par godu novadnieku – Augstākās tiesas senatoru Aleksandra Gubena un Miķeļa Gobiņa, kā arī latviešu pirmās ērģelnieces, mūziķes Marijas Gubenes (Aleksandra Gubena māsa) atcerei. Koncertā izskanēja Marijas Gubenes un citu autoru skaņdarbi jauktā kora „Cesvaine" un ērģelnieka Aigara Reiņa izpildījumā.
Pasākuma laikā notika arī Tautas saimes grāmatas parakstīšana un nodošana nākamajam novadam. Dienas gaitā Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiesneši tikās arī ar pašvaldības deputātiem un iestāžu vadītājiem, kā arī novadīja mācību stundu 9.-12. klasē Cesvaines vidusskolā.
AGRA VECKALNIŅA foto
09.05.2018.