3. maijā Madonas Valsts ģimnāzija par godu valsts neatkarības atjaunošanas svētkiem organizēja pasākumu „No Gaiziņa Latviju redzot". Tajā piedalījās skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Bauskas Valsts ģimnāzijas, Cēsu Valsts ģimnāzijas, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Daugavpils Valsts ģimnāzijas, Dobeles Valsts ģimnāzijas, Gulbenes Valsts ģimnāzijas, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas un Madonas Valsts ģimnāzijas.
Pasākums vienlaikus bija koru sadziedāšanās koncerts, mākslas plenērs un fotokonkurss, kā arī lustīgs sadancis grupas „Rikši" vadībā jau dienas izskaņā. Azartiski, ar iekšēju degsmi un bez jelkādas smagnējības jaunieši ļāvās dziesmai un dabas vienreizībai, sniedzot emocijas pasākuma apmeklētājiem. Pirms gada koncertā piedalījās četri kori, šogad – jau desmit. Tāpat bija audzis muzikantu skaits: pērn kalna galā spēlēja pūtēju kvartets, šogad latviešu tautas dziesmas virsotnē izpildīja pūtēju ansamblis deviņu jauniešu sastāvā. Un tautas mūziku tās senatnīgajā balsī izpildīja dūdu spēlmaņi.
– Man patīk, ka jauniešu šodien ir daudz, ka viņi telefonos nespēlē spēlītes, bet bauda dienu, atpūšas un ar prieku dzied. To var redzēt un just, un tas ir forši! Šis ir izjūtu pasākums no mirkļa, kad kori ieradās, līdz noslēgumam dejās, – pauda pasākuma dvēsele, diriģente Ija Voiniča.
– Domājot par programmu, arī es ļāvos izjūtām. Galvenais ir Gaiziņa dabiskā vide, jo jaunieši ikdienā tik maz laika pavada ārā, ka sākumā pat apmulsa. Varbūt kāds bija sapīcis, ka jākāpj kalnā, taču beigās visi bija apmierināti un laimīgi. To redzēju pēc mēģinājuma. Apkārt ir zālīte, puķes, vējš, saule – pasakains skats, un kaut nedaudz tas rosina būt romantiskiem. Ne vienmēr ir viegli atraisīties. Koncertos bērniem ir prasība pēc akadēmiskā standarta, bet šis ir pasākums, kad vienkārši jāļaujas. Protams, jāzina dziesmas, sava balss, bet iekšēji viss jābauda. Žēl, ka tik maz ir skatītāju, faktiski koristi dzied sev. Un īsti nav saprotama ažiotāža ar Dziesmu svētku biļetēm – ja lielie interesentu pūļi būtu šeit, mēs gūtu apliecinājumu tam, ka cilvēki patiešām mīl dziesmu. Koncerts Gaiziņā bija par velti – klausies un baudi izcilu laiku un vietu! Bet cilvēki padodas pūļa instinktiem, pērk biļetes par 50 eiro un nemēģina spert piecus soļus no Madonas, lai dzirdētu jauniešu koncertu Latvijas augstākajā kalnā. Domājot par nākotni, gribētos, lai pasākumā iesaistās arī pieaugušo kori, lai dziedāšanas svētki šai vietā nepazūd.
Diriģente izteica pateicību organizatoru komandai, tai skaitā – skolas direktorei Vandai Maderniecei un pasākuma režisorei Solvitai Seržānei.
– Uz koncertu Gaiziņā bijām pērn, un visi mūsu jaunieši gribēja braukt arī šogad, – laikrakstam atzina Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas kora diriģente Inese Niklaviča.
– Šogad pasākums ir ar vērienu, un tajā ietverto emociju nevar noķert nekur citur. Igauņiem ir Munameģis, latviešiem – Gaiziņš. Uz Munameģi aizbraucam bieži, bet Gaiziņā pagājušajā gadā biju pirmo reizi. Neslēpšu, mēs visi – gan pieaugušie, gan jaunieši – šai vietā trenējamies patriotismā.
– Tik skaista vieta un laiks! – piekrita Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas jauniešu kora diriģente Ieva Mezīte. – Varam izbaudīt dziesmu prieku, atpūsties un būt. Esam sev līdzi atveduši vienu japānieti – Akiko Abe mācās apmaiņas programmā, dzied visas latviešu dziesmas un kopā ar mūsu kori piedalīsies simtgades Dziesmu svētkos.
– Pagājušajā gadā spēlējām četratā, šogad jau spēlē nonets, – pūtēju ansambļa vārdā teica kolektīva pārstāvis Kristaps Līcītis. – Pirmo reizi muzicējam šādā sastāvā, un Gaiziņā spēlēt ir neierasti, var teikt – dīvaini labi. Te ir cita skaņa un iedvesmojoša pieredze.
– Te ir pilnīga paļāvība, jo daudz kas atkarīgs no dabas apstākļiem, – piekrita pasākuma režisore Solvita Seržāne. – Klasiskā koncertzālē, kur viss ir paredzams, koncertu veidot ir vieglāk, dabas koncertzālē saproti, cik iepretim dabai esi niecīgs. Tomēr tā ir unikāla pieredze, brīnišķīgas izjūtas, ko uzsūkt ilgākam laikam. Ir svarīgi tuvoties dabai, iesakņoties savā zemē. Latvijas valsts neatkarība 50 gadu bija kā nereāls sapnis, šodien sapņu ķērāji, ko pasākumā izmantojām kā vizuālu zīmi, atgādināja par mūsu valsti, par to, lai esam patrioti un nebeidzam sapņot. Gribas ticēt, ka jaunieši ļāvās izdzīvot šo brīdi, un nezinu labāku veidu, kā svinēt savas valsts svētkus, kā to darīt pie savas zemes. Gaiziņš ir unikāla vieta, un vēstījums par to aizceļos uz visiem Latvijas novadiem, jo pārstāvniecība šodien bija plaša. Esam uzlikuši arī robežstabu, uz kura parādās kilometri, cik tālu Gaiziņkalns ir no katra dalībkora pilsētas.
– Skaisti: ir pavasaris, bērni dzied – lielisks pasākums, – novērtēja mūziķis Sandris Sproģis. – Novēlu augt, attīstīties, dziedāt un dziedāt. Latvieši ir dziedātājtauta, tā turpināt!
– Galvenais, ka Vidzemē ir kalns! Gaiziņš ir mūsu zemē, un latviešiem ir tik daudz tautas dziesmu par kalniem un lejām. Pērkons ir nodimdinājis, var sēdēt uz zemes un izbaudīt zemes siltumu, – apliecināja Imants Pulkstenis.
– Pagājušajā gadā zīmēju, šogad izdomāju fotografēt. Meklēju skatus ar kokiem un skatus no ļoti augstām vietām, – vēstīja mākslas plenēra dalībniece Daniela Dzene (8. klase).
– Dabiska vide, skaisti skati, ja nebūs daudz jāmācās, nākamgad arī te būšu, – uzsvēra Krista Kārklāne (8. klase).
Mākslas plenēra dalībnieku veikumu var skatīt Madonas Valsts ģimnāzijas lasītavā, un vēlāk tas parādīsies Madonas muzeja izstāžu zālēs.
09.05.2018.