„Lai savās sirdīs un savos darbos mēs katrs esam kā karavīri, ar nesalaužamu degsmi gatavi jebkurā laikā stāvēt sardzē par Latvijas brīvību. Veidosim un sargāsim savu brīvo, demokrātisko valsti katru dienu." Ar šiem vārdiem Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzrunāja Brīvības svētku parādes dalībniekus un apmeklētājus, kas pulcējās Madonas ielās, lai vērotu militāro parādi.
Pēc naktī valdījušā pērkona negaisa 4. maija rīts atnāca rāms un saulains. Brīvības svētku jeb Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumus ievadīja Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas pateicības dievkalpojums Madonas Kristus Karaļa katoļu baznīcā, kam sekoja svētku nozīmīgākais pasākums, kas pulcēja lielu interesentu pulku, – Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Jaunsardzes vienību un tehnikas parāde. Tajā piedalījās vairāk nekā 700 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu. Īpašs gods parādē tika izrādīts Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 25. kājnieku bataljonam, kurā lielākoties dien Gulbenes un Madonas puses zemessargi. Tas ierindā soļoja kā pirmais no bataljoniem. Skatītājos lielu interesi raisīja arī sabiedroto karavīri, jo katras valsts armijas karavīra forma un solis ierindā ar kaut ko atšķiras. Tā, piemēram, spāņu karavīri izcēlās ar izvirzīto zodu. Itāļi piesaistīja ar pie cepurēm piesprausto spalvu, bet kanādiešiem ierindas priekšgalā soļoja dūdenieks. Arī parādes laikā un pēc tās dažādās Madonas vietās aplūkojamā militārā tehnika, tostarp NATO gaisa kuģi, radīja lielu interesi Brīvības svētku apmeklētājos.
Parādi komandēja Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Mareks Ozoliņš, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Pēc parādes pieņemšanas prezidents apsveica parādes dalībniekus un apmeklētājus Latvijas neatkarības atjaunošanas 28. gadadienā.
– Pirms 28 gadiem mūsu tautas garaspēks uzveica milzīgu pārspēku. Mūsu valstsgriba pārspēja vienu no sava laika varenākajām impērijām. Mēs nezinājām, ko nesīs nākamā diena, bet ticējām, ka tā būs labāka diena brīvā valstī. Ticot neatkarīgai Latvijai, toreizējais parlaments – Augstākā Padome – spēja vienoties un īstenot tautas gribu, – uzrunā bilda Raimonds Vējonis.
– Un tā bija pašnoteikšanās uzvara pār pakļaušanos. Izvēle, kas deva cerības un iespējas ikvienam pašam veidot savu un savu bērnu nākotni. Brīvība, par kuru toreiz nobalsoja mūsu priekšstāvji, bija kaut kas vairāk par politiskās iekārtas maiņu. Tā bija brīvība ikvienam no mums. Brīvība uzņemties atbildību par savu valsti.
Toreiz, 1990. gada 4. maijā, es atrados šeit pat, Madonā, savā darbavietā Blaumaņa ielā. Es atceros satraukumu, karstās diskusijas par nākotni, cerības, kas virmoja visapkārt. Ja man tad kāds būtu teicis, ka es kādreiz kļūšu par brīvas Latvijas valsts prezidentu, es tiešām tam neticētu. Un man tad bija tikai 24 gadi. Šodien šeit bez skaistiem vārdiem es varu apliecināt, ka brīvā, demokrātiskā, neatkarīgā valstī viss ir iespējams, – par brīvību, tās nozīmi un sniegtajām iespējām 4. maija militārajā parādē runāja Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents vēlēja, lai tāda pati tautas saliedētība, kā 1990. gada 4. maijā, valdītu un vadītu mūs arī šodien.
– Militārā parāde Madonā nav spēka un agresijas demonstrēšana. Tā ir miera sargāšanas un valsts aizsardzības stipruma apliecināšana. Mēs apliecinām, ka esam gatavi ar ieročiem rokās aizstāvēt mūsu dzimteni un tās iedzīvotājus pret ikvienu ienaidnieku.
Tagad mūsu garaspēkam līdzās stāv pašiem savs karaspēks. Ikdienā mūs sargā tūkstoši norūdītu karavīru sauszemes, jūras un gaisa spēkos. Izšķirošā brīdī tiem palīgā nāks daudzie zemessargi un mūsu armijas rezervisti.
Es saku viņiem lielu un patiesu paldies mūsu visu vārdā. Tāpat arī paldies robežsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, ikvienam, kas bezbailīgi kalpo savai tēvzemei. Un, protams, paldies arī jaunajiem dzimtenes aizstāvjiem.
Jūs šodien redzat – mēs neesam vieni. Militārajā parādē kopā ar mūsu karavīriem soļo arī mūsu sabiedrotie no Kanādas, Polijas, Itālijas, Spānijas, Slovākijas, Albānijas, Slovēnijas un arī no ASV, tā apliecinot visai pasaulei un katram Latvijas iedzīvotājam – mēs neesam vieni, – to, ka Latvija šajos 28 gados spējusi rast spēcīgu sabiedroto atbalstu, akcentēja Raimonds Vējonis.
28 gadus seno notikumu nozīmi savā uzrunā uzsvēra arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
– 1990. gada 4. maijs ir diena, kad Latvijas neatkarības centieni pēc 50 gadu okupācijas vainagojas ar pārliecinošu paziņojumu pasaulei – „uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā". Tā bija mūsu neatkarības deklarācija. Tā bija izlaušanās no 50 tumsas gadiem. Pirmā svaigā gaisa ieelpa pēc izkļūšanas no slēgtas telpas. Kā emociju un prieka piepildīts sauciens. Mēs atkal esam atpakaļ brīvā un demokrātiskā pasaulē, – teju 30 gadu senos notikumus atsauca atmiņā Raimonds Bergmanis.
Ministrs norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir pagājuši tikai 28 gadi. Pasaules vēsturē tas nav daudz, bet mūsu valsts vēsturē tas ir ilgs laika periods, jo otrreiz atgūtā neatkarīgā Latvijā esam nodzīvojuši ilgāk nekā pirmajā brīvvalstī.
– Esam atjaunojuši un izveidojuši visu, kas piederīgs neatkarīgai valstij. Paveikts ir ļoti daudz. Jā, ne viss ir nācies viegli un noritējis ideāli, taču šodien ar patiesu lepnumu un svētku izjūtu varam pulcēties Vidzemes pērlē – Madonā, lai svinētu un sveiktu mūsu bruņotos spēkus, zemessardzi, robežsardzi, policiju, ugunsdzēsējus un glābējus, kā arī jaunsargus. Šodien ar jums kopā soļos arī sabiedroto karavīri, par ko īpašs gandarījums. Šie svētki ir apliecinājums tam, ka esam gatavi cīnīties par savu valsti un arī krist par to, ja tāda stunda pienāks. To zina katrs karavīrs un Latvijas patriots, – uzrunā parādes dalībniekiem un skatītājiem uzsvēra aizsardzības ministrs.
Raimonds Bergmanis atzīmēja, ka Madonā ik uz soļa izjutis viesmīlību, atsaucību un arī atbildību par svētku norisi. To savā uzrunā minēja arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, sakot, ka pilsētai nevar būt lielāks gods, kā uzņemt militāro parādi Latvijas simtgadē.
– Gandrīz visu savu mūžu esmu nodzīvojis brīvā Latvijā un apzinos, ka tas nav kaut kas pats par sevi saprotams. Tā ir dāvana, laime, par kuru jāsaka paldies. Un paldies jāsaka visiem tiem, kas dibināja Latvijas valsti, aizstāvēja tās neatkarību Brīvības cīņās un 1990. gada 4. maijā neatkarību atjaunoja. Savu paldies saku ar darbu, ko diendienā veltu pilsētai, novadam un valstij. Novēlu katram bērnam, tuvākā un tālākā nākotnē, piedzimt, uzaugt un nodzīvot savu mūžu brīvā valstī, – sacīja Agris Lungevičs, nododot Brīvības svētku stafeti Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim, kura vadītajai pilsētai būs tas gods militāro parādi uzņemt Latvijas bruņoto spēku simtgadē.
Kā zināms, Brīvības svētki Madonā neaprobežojās vien ar militāro parādi, kas pulcēja tūkstošiem skatītāju. Laikapstākļi cilvēkus lutināja, un visu dienu svētku apmeklētāji varēja dažādās Madonas vietās (Saieta laukumā, kartinga trasē, Madonas sporta centra stāvlaukumā un citviet) klātienē aplūkot bruņoto spēku ekipējumu, ieročus un militāro tehniku. Saieta laukumā norisinājās arī Nacionālo bruņoto spēku orķestra štāba bataljona Godasardzes rotas defilē priekšnesumi, kā arī Valsts robežsardzes un Valsts policijas kinologu un tuvcīņas paraugdemonstrējumi.
Pēcpusdienā plašas ļaužu straumes sāka plūst uz kartinga trasi, kur norisinājās Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes gaisa kuģu paraugdemonstrējumi. Pasākuma dalībnieki varēja vērot karavīru desantu, ātru slēpņa ierīkošanu, pretinieka kaujinieku neitralizēšanu un evakuāciju.
Brīvības svētki noslēdzās ar futbola spēli starp futbola klubu „Madona" un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas futbola izlasi. Spēle beidzās ar madoniešu uzvaru.
Kā jau minēts, 2012. gadā aizsāktā tradīcija rīkot Brīvības svētkus nākamgad tiks turpināta Jēkabpilī, kas pēc skaita būs jau astotā pilsēta, kurā norisināsies Nacionālo bruņoto spēku diena.
08.05.2018.