Latvijas Literatūras gada balvas (LaLiGaBa) svinīgajā ceremonijā par labāko prozas darbu 27. aprīlī tika atzīts rakstnieces Ingas Ābeles romāns „Duna".
Par labāko dzejas krājumu apbalvota Daina Sirmā un „Dievaines", kā labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā nosaukta Kārļa Vērdiņa atdzejotā Emīlijas Dikinsones bilingvālā dzejas izlase „Āboliņš un bite/One Clover & a Bee", savukārt par labākā oriģinālliteratūras darba bērniem uzvarētāju kļuvusi Andra Manfelde un „Kurš no mums lidos?".
Portāla „Delfi" publikas balsojuma balvu ieguva Rūta Briede par savu darbu bērniem „Kaiju karalienes noslēpums".
Tāpat ceremonijā tika sveiktas abas speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā ieguvējas: Gundega Grīnuma par „Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" un Māra Grudule par monogrāfiju „Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos".
Ceremoniju pagodināja LaLiGaBa 2018 mūža balvas ieguvēja literatūrvēsturniece Līvija Volkova, kuras ieguldījums latviešu literatūras vēstures izpētē vispirms saistās ar Rūdolfa Blaumaņa personību un mantojumu.
Grāmatu svētku ietvaros Madonas novada bibliotēkā, lūgta raksturot LaLiGaBa žūrijas darbu, tās priekšsēdētāja Ieva Kolmane atzina: – Gada balva literatūrā ir mūsu Rakstnieku savienības tradīcija, tā Latvijas literatūras nozarē ir pati nozīmīgākā balva. Piešķirot šo balvu, jautājums nav tikai par kādu sijāšanu vai autoru godāšanu, jo valstī vajag balvu, kas palīdzētu savai literatūrai iziet pasaulē. Ko tad skatās ārvalstu izdevēji, kad vēlas iepazīstināt savus lasītājus ar mums? Visvienkāršākais ir paņemt pēdējo gadu nominācijas, kas ir kvalitatīvs un izsvērts orientieris un pieturas punkts visiem. Līdz ar to žūrijas atbildība, izvirzot gada balvai literatūrā, ir stipri lielāka, nekā sākotnēji liekas.
Ieva Kolmane neslēpa, ka šogad žūrija bija vienprātīga par mūža balvas un labākā tulkojuma ieguvējiem. Pārējie nominanti un uzvarētāji tika izvēlēti plašās diskusijās un, kā pienākas prestižākajai balvai, konstruktīvos strīdos.
– Atradām pilntiesīgu pretendentu uz labāko darbu prozā – Aivaru Freimani ar „Katlu", diemžēl autors aizgāja mūžībā, pirms paguvām tikt līdz nominācijām, bet nolikums ļauj apbalvot tikai dzīvos autorus, – komentēja speciāliste. – No sirds iesaku šo grāmatu izlasīt, jo tas tiešām ir brīnums. Kinorežisors Aivars Freimanis šāda formāta tekstus līdz šim nebija rakstījis. Tā ir vēstures grāmata, bet ar tādu garšu un humoru – mēģiniet pieslēgties un izlasīt!
Žūrijas pārstāve piebilda, ka pirmo reizi pa visiem gadiem vērtētāji neatrada autoru un grāmatu nominācijai „Debija": – Kad to konstatējām, matus neplēsām, sapratām, ka fakts jāuztver dabiski. Katru gadu nav obligāti jābūt žilbinošam pienesumam visos žanros.
Toties vienprātīgi tika piešķirtas speciālbalvas – tik iespaidīgs pienesums literatūrzinātnē sen nebija redzēts, un prieks, ka plaukst, vairojas un dažādojas dzeja, proza un literatūra bērniem.
Precizēšu, ka LaLiGaBa ekspertu komisijā šogad strādāja literatūrkritiķe un tulkotāja Ieva Kolmane, kultūras žurnāliste Undīne Adamaite, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, dzejnieks un tulkotājs Edvīns Raups, LNB Bērnu literatūras centra un lasīšanas veicināšanas programmu vadītāja Silvija Tretjakova, rakstnieks Osvalds Zebris un dzejnieks Henriks Eliass Zēgners.
08.05.2018.