Pagājušajā sestdienā visā Latvijā notika Lielā talka. Teritoriju sakopšana un labiekārtošana norisinājās 1700 oficiāli pieteiktajās talkošanas vietās.
Tie, kuri nebija paspējuši noorganizēt savu talku, varēja pievienoties kādai no pieteiktajām vietām vai izvēlēties citu objektu pēc saviem ieskatiem, ko sakopt. Desmit gadu pēc Lielās talkas tradīcijas iedibināšanas arvien biežāk tik ierasto pērno lapu un sadzīves atkritumu savākšanu nomaina teritoriju labiekārtošana un koku stādīšana.
Arī pulkveža Oskara Kalpaka dzimtas mājās Madonas novada Ošupes pagasta „Liepsalās" šogad akcents tika likts uz koku stādīšanu. Jau gatavojoties Lielajai talkai, Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls atklāja, ka tā norisināsies ar moto „Manai Latvijai simtgadē – Simtgades birzs!".
– Mēs stādīsim bērzu birzi. Ainavu arhitekte ir izveidojusi formu, bērzu birzs tiks stādīta sirds formā. Arī koku stādāmās vietas skolām ir jau iezīmējuši. Stādīt bērzus izvēlējāmies tāpēc, ka savulaik Vienotības aplī iestādītie ozoli un liepas ir ieaugušas tikai vienā posmā. To var skaidrot ar ļoti augstu gruntsūdens līmeni, bet slapja augsne, kā zināms, netīk ne ozoliem, ne arī liepām. Vislabāk „Liepsalās" iedzīvojas un visskaistāk aug bērzi. Simt bērzu stādi gaida talciniekus, – piektdienas pēcpusdienā „Staram" pastāstīja Aigars Šķēls.
Savukārt nākamajā rītā – Lielās talkas dienā – tās dalībnieki „Liepsalās" sāka pulcēties no pulksten desmitiem, bet ap vienpadsmitiem jau tika iestādīti pirmie bērzi. Darbs ritēja ļoti raiti, un drīz vien Simtgades birzs bija iestādīta. Pēc tam turpinājās teritorijas sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Simtgades birzs stādīšanā piedalījās gan Ministru prezidents Māris Kučinskis, gan aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, gan 25. kājnieku bataljons, gan pašvaldības darbinieki, gan „Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fonda" aktīvisti, gan citi entuziasti. Teritorijas sakopšanā piedalījās arī jaunsargi.
Premjers Māris Kučinskis, vaicāts, kāpēc piedalīties Lielajā talkā izlēmis tieši Madonas pusē, atklāja, ka katrai vietai ir savs stāsts un no aptuveni simt aicinājumiem šoreiz visvairāk ir uzrunājušas „Liepsalas". Simtgades birzs ir paliekoša vērtība, un nākamajā gadā „Liepsalas" pārņems Aizsardzības ministrija.
Simtgades birzī vairākus kokus iestādīja arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
– Šodien, Lielajā talkā, mēs stādām bērzus. Tā būs mūsu Latvijas Simtgades birzs. Manuprāt, Latvijas simtgades stāsts ir ļoti cieši saistīts ar Latvijas brīvības cīņām un arī ar Oskaru Kalpaku. Bērzi, ieliekot mūsu sirdis un darbu, šajā vietā nemaz nevar neaugt. Izvēlētā pļava bērzu birzij ir ļoti piemērota. Turklāt tai blakus jau ir izauguši ļoti skaisti bērzi, un būtībā ar Simtgades birzi šo vietu mēs tikai papildinām. Nākamajā gadā, kad „Liepsalas" pārņems Aizsardzības ministrija un tās kļūs par valsts īpašumu, te tiks turpināts pirms daudziem gadiem iesāktais, „Liepsalas" piedzīvos jaunu attīstības ciklu, un ar šo vietu varēsim lepoties arī turpmāk. Liels paldies visiem, kas šajos gados „Liepsalās" ieguldīja tik lielu darbu, tās atjaunojot un labiekārtojot, lai tās būtu tādas, kādas tās ir, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Atzinīgi Lielās talkas aktivitātes „Liepsalās" novērtēja arī to īpašniece Ārijas Kalpaks-Grundmanes māsas mazmeita Jūliie Ārija Faltens.
– Esmu ļoti gandarīta, ka šeit esmu dienā, kad „Liepsalās" tiek stādīta Simtgades birzs. Ir ļoti laba sajūta un liels prieks te redzēt tik daudz ļaužu. Tā bija mana iniciatīva šo īpašumu dāvināt LR Aizsardzības ministrijai, jo nebiju pārliecināta, ka tas kā privātīpašums spēs izdzīvot un attīstīties, lai šeit turpinātu nākt ļaudis, it sevišķi jaunieši, un tiktu saglabāta patriotiskā gaisotne. Pirms diviem gadiem, kad ierados no Amerikas, es šeit trīs mēnešus nodzīvoju, taču ziemā tas vairs nebija iespējams. Bet nekur projām no Latvijas neesmu aizbraukusi. Gribu būt droša, ka „Liepsalas" tiks nodotas drošās rokās un Aizsardzības ministrija tās ne tikai saglabās, bet arī attīstīs, – uzsvēra Jūlie Ārija Faltens.
Sapoš Madonu svētkiem
Madonā jau pirms Lielās talkas daudz tika izdarīts pilsētas sakopšanā, kā arī iestādītas skaistas puķu dobes. Arī strūklaku sezona ir jau atklāta, tās priecē gan Mīlestības gravā, gan Saieta laukumā, gan netālu no Madonas novada bibliotēkas.
Lielāko darba smagumu ne tikai ikdienā, bet arī Lielajā talkā paveica pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki, piedaloties arī pašvaldības darbiniekiem, skolu jaunatnei un citiem entuziastiem. Taču kopumā diezgan maz iedzīvotāju iesaistās publisko teritoriju sakopšanā pat talkas dienā.
Uzsāk solu atjaunošanu
Sestdien visi tika gaidīti Madonas estrādē, kur bija ieplānots atjaunot solus. Darbam viss tika sagatavots jau iepriekš, un talkas dalībniekiem tika atvēlēts patīkamākais – dēļu pieskrūvēšana solu pamatnei un to atkārtota krāsošana.
Madonas estrādē jau pirms pulksten deviņiem sastapām Madonas pilsētas pārvaldnieku Gunti Ķeveri, kas pastāstīja, ka tiek savesti dēļi un citi materiāli, kas nepieciešami solu atjaunošanai, lai pulksten desmitos, kad diena būs iesilusi, Lielā talka Madonas estrādē varētu sākties.
– Dēļi ir jau sagatavoti, noēvelēti un nokrāsoti. Ceru uz madoniešu atsaucību. Paši īpašumu uzturēšanas nodaļas darbinieki uz solu atjaunošanu, lai izvairītos no drūzmas, neiesprings, viņi strādās citos objektos pilsētā. Arī šeit parka daļā pie Madonas estrādes notiks teritorijas sakopšana. Viss jau te notiek – pamazām Madonas estrāde tiks atjaunota. Kā varat redzēt, nobruģēti arī pirmie kvadrātmetri, līdz maija padsmitajiem datumiem tiks uzstādīta arī trīsmetrīga koka aizsargsiena, kurā varēs ieskrūvēt reklāmas banerus. Vienā no tām būs atspoguļots arī Madonas estrādes skiču projekts. Mūsu uzdevums sakārtot Madonas estrādi tā, lai tur varētu notikt visi šovasar paredzētie pasākumi. Nepieciešamības gadījumā būs iespēja uzstādīt arī pārvietojamo skatuvi. Šogad tiks izsludināts projektu konkurss, nākamgad – iepirkums, lai pēc tam, kad būs aizritējuši kultūras pasākumi arī nākamajā vasarā, augustā septembrī varētu uzsākt Madonas estrādes 1. kārtas būvniecību, – pastāstīja Guntis Ķeveris.
Vērtē pozitīvi
Uzrunājām arī vairākus Lielās talkas dalībniekus Madonas estrādē.
– Šis ir viens no galvenajiem objektiem Madonas pilsētā, kas ir jāsakārto. Man ir patiess prieks, ka Madonas estrādes sakārtošana ir izkustējusies no „nulles punkta", bīstamā siena un kāpnes ir nojauktas un ir jau uzlikts pirmais bruģis, bet Madonas pilsētas svētkos te notiks pirmais koncerts. Šodien mēs kopā ar Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas darbiniekiem, brīvprātīgajiem no Madonas pilsētas vidusskolas esam jauki pastrādājuši, skrūvējot un krāsojot solus. Arī ar laikapstākļiem ir gana paveicies – laiks ir pietiekami silts un saulains, – aktivitātes Madonas estrādē raksturoja Madonas novada domes deputāte Antra Gotlaufa.
Madonas estrādē sastapām arī rīdzinieci Baibu Broku.
– Tā kā brīvdienās biju plānojusi atbraukt uz Madonu, noskaidroju, kur te notiks Lielās talkas aktivitātes. Biju priecīga uzzinot, ka tiks atjaunoti soli Madonas estrādē, kur aizritējusi visa mana bērnība, dziesmu un deju svētkos dziedāts un dejots, un arī es varēšu piedalīties. Katrā ziņā ar Madonas estrādi man saistās visjaukākās atmiņas, tai bija ļoti liela nozīme kultūras dzīvē. Madonas estrādes atjaunošana būs liels ieguvums. Estrādes jau daudzās pilsētās nemaz nav, bet Madonā tā atrodas vienkārši fantastiskā vietā. Uzceļot mūsdienīgu estrādi, Madona šai pusē noteikti varētu kļūt par kultūras centru, kur lielajā deju placī pulcēt dejotājus un korus. Madona jau ir slavena ar savām dejošanas un dziedāšanas tradīcijām, – uzsvēra Baiba Broka.
Jāpiebilst, ka Lielajā talkā Madonas estrādē tika atjaunota tikai daļa solu, tāpēc šis darbs, kā, izsakot pateicību visiem, kas piedalījās solu atjaunošanā, uzsvēra Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, tiks turpināts ikdienā.
Secinājums – talkas dalībnieku Madonas estrādē varēja būt daudz vairāk…
02.05.2018.