Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka Latvijā tiek rīkota kampaņa „Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!", aicinot Latvijas iedzīvotājus novērtēt šķirošanas ieguvumus un uzsākt to savās ģimenēs.
No Latvijas iedzīvotāju gadā radītajām aptuveni 515,7 tūkstošiem tonnu nešķirotu atkritumu 350-450 tūkstoši tonnu jeb līdz pat 87% patlaban nešķiroto sadzīves atkritumu iespējams nodot pārstrādei, tādējādi gan samazinot mājsaimniecības izdevumus, gan rūpējoties par apkārtējo vidi.
Aktuāls arī Madonā
Šis jautājums aktuāls ir arī Madonas novadā, jo tikai daļai iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ierastu ikdienas darbību, kaut gan dalītie konteineri ir pieejami visos pagastos. Pat Madonas pilsētā, kur iespējas šķirot atkritumus salīdzinājumā ar pagastiem ir vislielākās, daudzi visu izmet sadzīves atkritumu konteinerā – pat lielās kartona kastes, plastmasas pudeles, skārdenes, stikla pudeles, burciņas utt., ko nodalot atsevišķi, samazinātos arī maksa par atkritumiem, jo to visvairāk ietekmē izvesto konteineru skaits, kas attiecīgi tiek pārrēķināts kubikmetros un sadalīts uz mājas iedzīvotāju skaitu.
Tiesa, dalīto atkritumu konteineri nav izvietoti pie katras daudzdzīvokļu mājas, bet sašķirotus atkritumus Madonas iedzīvotāji drīkst izmest jebkurā dalīto atkritumu konteinerā pilsētā, tāpat pagastu iedzīvotāji – savā dzīvesvietā. Šiem atkritumiem gan jābūt tīriem.
Biežāk pieļautās kļūdas
Anda Zaļepska no VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas preses relīzē „Staram" norāda, ka galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt, – tiem jābūt tīriem, kā arī atklāj iedzīvotāju biežāk pieļautās kļūdas.
Viena no tām – šķiroto atkritumu konteinerā tiek iemests netīrs iepakojums, bet slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena pārpalikumiem pārstrādei neder.
Šķirojot papīru, galvenais ir atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu. Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā. Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.
Bieži atkritumi netiek saplacināti. Taču, saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un arī konteinerā netiek pārvadāts gaiss. Piemēram, vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras saplacinātas.
Šķirotie atkritumi diemžēl nereti tiek iepakoti necaurspīdīgā maisā. Ja dalītās vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss, veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai bez tā. Jāpatur arī prātā, ka stiklam paredzētajā konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst – traukus, logu stiklus, smaržu pudelītes, jo tiem tiek pievienotas piedevas.
Jāatceras, ka plastmasai paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus, bet nedrīkst – folijus.
Visapzinīgāk – Vidzemē
Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk – lauku viensētās (~1,1 m3/gadā), visvairāk – daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā 40 iedzīvotājiem (~2,12 m3/gadā). Kopumā Latvijā ik gadu tiek radīti ap 745,7 tūkstoši tonnu sadzīves atkritumu. Diemžēl iedzīvotāji no tiem šķiro tikai aptuveni vienu piektdaļu.
Latvijas aktuālie mērķi atkritumu pārstrādē ir līdz 2020. gadam sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus, kā arī samazināt apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu līdz 35% no 1995. gadā izejošā daudzuma.
Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem. Vairāk šķiro sievietes, seniori un jaunā paaudze – līdz 24 gadu vecumam. Apzinīgāki sadzīves atkritumu šķirotāji ir Vidzemē (55%), savukārt Rīgā dzīvojošie pagaidām ir gana pasīvi šajā jautājumā (35%). Visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), salīdzinoši retāk –
nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%). Vairāk kā puse iedzīvotāju atzīst – galvenokārt nešķiro, jo tuvumā nav dalītās vākšanas konteineru (63%). Ievērojami mazāks skaits min, ka grūti mainīt ieradumu izmest atkritumus vienā tvertnē (24%), šķirošana rada neērtības (17%), un vēl daļai nav skaidrs, kāpēc tas būtu jādara (7%).
Vairumā pašvaldību
Vairumā pašvaldību tiek nodrošināti dalītās vākšanas konteineri, un vismaz 70 pašvaldībās atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam. Latvijā ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punkti, kā arī 50 pašvaldībās kā papildu iespēja tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus. Pastāvīgi tiek veiktas investīcijas šķirošanas sistēmas attīstīšanā. 2007.-2013. gada plānošanas periodā dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas sistēmas ietvaros īstenoti 18 projekti ar kopējo finansējuma apmēru 29,23 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības līdzfinansējums – 14,82 miljoni eiro. 2014.-2020. gada plānošanas periodā atbalsts no Eiropas Savienības fonda tika piešķirts „Atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībai" 462 546 eiro, tai skaitā Eiropas Savienības līdzfinansējums – 161 891 eiro.
Piedalās eksperimentā
VARAM organizētās kampaņas ietvaros martā tika aizsākts eksperiments „Samazini atkritumu daudzumu!". Tajā piedalīties piekrita četras ģimenes – žurnālista Anša Bogustova, bobslejista Daumanta Dreiškena, dizaineres un blogeres Ievas Cipruses, kā arī kulinārijas blogeres Katrīnas Mames ģimenes, kuras četras nedēļas šķiroja atkritumus un svēra, cik daudz atkritumu palika nešķirotajā atkritumu tvertnē uz vienu cilvēku.
Anda Zaļepska no VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas informē, ka eksperimentā ģimenes samazināja nešķiroto atkritumu daudzumu vairāk nekā divas reizes. Kampaņas „Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!" ietvaros realizētais eksperiments pierādījis, ka šķirojot iespējams ievērojami samazināt ģimenes radīto poligonā noglabājamo atkritumu daudzumu.
Pēc četru nedēļu šķirošanas nešķiroto atkritumu svars procentuāli visvairāk samazinājies D. Dreiškena ģimenē. Šķirošanā iesaistījusies visa ģimene – bērniem jo īpaši patika placināt plastmasas un kartona iepakojumus, bet pēc tam pašiem izmest tos attiecīgajos konteineros. Šajā ģimenē nešķiroto atkritumu daudzums mēneša laikā samazinājās no 17,5 līdz 8,5 kg, tas nozīmē, ka gadā šādi poligonā nonāk par 468 kg mazāk atkritumu.
27.04.2018.