Doties uz Eiropas Parlamenta plenārsesiju Strasbūrā vienmēr ir bijis saistoši. Gan skaistās Francijas pilsētvides dēļ, gan EP deputātu uzstāšanās un debašu ziņā, tāpat kolēģu sastapšanas nolūkā, jo pēc Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā ielūguma uz sesiju Strasbūrā dodas vairāki reģionālās preses pārstāvji.
Tā tas bija arī šoreiz, kad plenārsesija solījās būt īpaši interesanta, saturiski spraiga un dinamiska. Līdzās jautājumiem, kas skar visu eiropiešu praktisko dzīvi un nākotni, kā sesijas trumpis tika izspēlēta Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierašanās. 17. aprīļa rītā Eiropas Parlamentā Strasbūrā Francijas prezidents tika svinīgi sagaidīts, un pēc Francijas un ES himnas atskaņošanas viņš devās uz parlamenta sesiju zāli, kur atklāja savu vīziju par Eiropas Savienības nākotni. Pēc viņa uzrunas sekoja debates ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, EP politisko grupu līderiem un citiem deputātiem. Jāpiezīmē, ka Makrona uzruna ir daļa no parlamentārā debašu cikla par Eiropas Savienības nākotni, kuru pērnā gada nogalē ierosināja EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni un kuras ietvaros EP uzstājušies jau vairāku valstu vadītāji, tostarp Bulgārijas un Īrijas līderi, un tuvā nākotnē plānota Igaunijas prezidenta klātbūtne un uzruna. Francijas prezidenta vizītei, protams, tika pievērsta sevišķa uzmanība. Galu galā – Makrons vada vienu no lielākajām un ietekmīgākajām valstīm ES, viņam ir spēcīga ietekme ārpolitikā un galvenais – jaunajam politiķim ir plāns reformēt viņaprāt iesīkstējušās ES institūcijas.
Vairāki avoti norāda, ka līdz šim Makrona rosinātās reformas, tostarp EK prezidenta un eiroparlamentāriešu ievēlēšanas kārtība, kā arī visaptverošas Eiropas partijas izveide, gan palikušas tikai idejas līmenī. Tām pretim stājušās gan vadošās Eiropas Savienības institūcijas, gan otras ES lielvaras – Vācijas – pretestība. Makrons Eiropas Savienības reformai ķēries klāt ar līdzīgu degsmi, kā sāka pārmaiņas Francijas iekšpolitikā, par galveno mērķi izvirzot ES pilsoņu aizsardzību. Un, protams, nav naivi iedomājies, ka tas būtu sasniedzams ātrā sprinta distancē.
– Manā skatījumā Eiropas Parlaments ir Eiropas leģitimitātes, tās atbildības un dzīvotspējas mājvieta. Šeit tiek radīta daļa Eiropas nākotnes (..). Es novēlu mums atstāt aiz sevis dalījumu ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos, mazās un lielās valstīs, – savā uzrunā akcentēja E. Makrons, piebilstot, ka „mūsu uzdevums nākamajos mēnešos ir veidot īsteni eiropeiskas debates, (..) dot cilvēkiem izvēles iespēju". Francijas prezidents neslēpa, ka, lai stātos pretī satricinājumiem, kas notiek visā pasaulē, nepieciešama lielāka Eiropas suverenitāte.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni pauda, ka ir laiks īstenot ES deputātu redzējumu: kontrolētu migrāciju, spēcīgu aizsardzības politiku un ārpolitiku drošākai Eiropai.
Vairums parlamenta politisko grupu līderu atzinīgi vērtēja Francijas prezidenta nostāju un Francijas lomu nesenajos uzlidojumos Sīrijā, vienlaikus aicinot stiprināt Eiropas Savienības lomu un veidot Eiropas armiju. Citi deputāti uzsvēra ES izaicinājumus: cīņu ar terorismu, migrācijas krīzi, digitālās tehnoloģijas un ES banku un monetārās savienības pilnveidošanu.
Tiekoties ar EP deputātiem no Latvijas, reģionālo mediju žurnālistiem bija iespēja uzzināt arī viņu viedokli, jo debatēs ar Francijas prezidentu neviens no mūsu deputātiem publiski neiesaistījās.
Inese Vaidere: – Manā skatījumā Francijas prezidenta runa bija ne tikai samērā īsa, bet arī samērā vispārīga. Maz izskanēja konkrētas lietas, tāpēc būtu vēlējusies dzirdēt prezidenta skatījumu uz ideju attīstību, jo ģenerālās reformu līnijas mēs bijām jau dzirdējuši. Tas, kas no sacītā likās svarīgi, ir Francijas prezidenta Makrona atbalsts digitālajam nodoklim Eiropas Savienībā.
Artis Pabriks: – Man personīgi prezidenta uzruna patika. Ir skaidrs, ka no šāda veida uzrunām nevar gaidīt milzu atklāsmes, bet Makrons pašreiz ir vienīgais Eiropas līderis, kas grib ko darīt. Viņš ir vienīgais, kas nāk ar reformu piedāvājumu un ir gatavs mēģināt to īstenot. Gribu novēlēt, lai vairāk būtu valstu un valdību, kuru priekšgalā ir šāda veida Makroni. Ja skatos uz prezidenta runu detalizētāk, redzu, ka tās pirmā daļa bija vispārēja, politiska, tā iezīmē vērtību sistēmu, par ko iestājas Francijas līderis. Man tā likās simpātiska, jo viņš iestājas par to, ka, par spīti kritiķiem, Eiropas individuālās, demokrātiskās vērtības ir tās, par ko mums jāstāv un jākrīt. Liberālā demokrātija ar privātuma tiesībām, ar tiesiskumu un cilvēktiesībām ir mūsu identitātes sastāvdaļa. Mēs kā eiropieši nevaram no tās atteikties. Protams, atrodamies lielu izmaiņu vidū, un izmaiņas saistītas ar jaunajām tehnoloģijām, kas ienes gan iespējas, gan apdraudējumus. Runas otrajā daļā prezidents minēja virkni piedāvājumu, kas ne visi man patika. Pozitīvais ir tas, ka Makrons vēlas nostiprināt Eiropas aizsardzību, ārpolitiku, enerģētisko neatkarību, viņš runāja par klimatiskajām izmaiņām un citiem jautājumiem. Taču Latvijas un citu valstu valdībām vajadzētu būt uzmanīgām Makrona piedāvājumā par to, ka viņš vēlas kopīgo migrācijas un bēgļu politiku Eiropas Savienībā attiecināt uz pašvaldībām. Ja, piemēram, Cēsu pašvaldība būtu gatava migrantus uzņemt, ES būtu gatava par to maksāt. Otra lieta, kas saistībā ar Latviju man nepatika, ir jautājums par sociālo dempingu. Kā zināms, ES ir atvērta iekšējā tirdzniecības un pakalpojumu telpa, bet, ja gribam ieviest visiem vienādus sociālos nodokļus un vienādas algas, kaut kas, piemēram, Latvijai būtu jāpiemaksā, jo mēs tomēr dzīvojam nabadzīgākā reģionā, ar mazāku ienākumu līmeni nekā Francija vai Vācija, kur sociālā politika ir ļoti trekna. Un vēl – lai veidotu reformas ES, prezidentam vispirms jātiek galā ar reformām savā valstī. Kopumā uz Makronu skatos ar cieņu. Viņš ir gana piētisks, gana pazemīgs un spēj nolaisties pie sava vēlētāja, nevis to uzrunāt ar pārākuma izjūtu. To varēja vērot prezidenta uzstāšanās laikā, viņam esot tribīnē. Turklāt, ja gribam iestāties pret Makrona reformām, jābūt labam alternatīvam piedāvājumam. Kas attiecas uz Latvijas valdību, ir jābūt gataviem piedalīties šāda veida diskusijās par ES nākotni un Latvijas vietu tajā. Jābūt gataviem argumentēt un pietiekami kvalitatīvi paust savu nostāju.
24.04.2018.