Šopavasar pēc Lieldienām, ciemojoties pie draudzenes Ineses Apvienotajā Karalistē, kura tur dzīvo jau kopš 1992. gada, ceļi aizveda arī uz gleznaino Vestmidlendas pilsētiņu Stratfordu pie Eivonas, kurā dzimis un arī apbedīts viens no pasaules literatūras dižgariem – angļu dzejnieks un dramaturgs Viljams Šekspīrs, kas savas dzīves laikā uzrakstījis 38 lugas, 154 sonetus un vēl citus dzejas darbus.
Diena bija saulaina un silta, ar ziedošām puķu dobēm un kokiem, tieši kā radīta pastaigai pa senatnīgo pilsētiņu Eivonas krastos, kas, pateicoties slavenajam Viljamam Šekspīram, kļuvusi par tūristu un teatrāļu Meku. Nami, kas saistīti ar pasaulslavenā dzejnieka vārdu, divi teātri, viduslaiku arhitektūras pērlītes un Eivonas upe ar slūžu mehānismiem, ūdensputniem un meža baložiem, kuri labprāt ļaujas cienastam no dāsnajām tūristu rokām – tas viss atstāj romantisku, neaizmirstamu iespaidu. Atbraucēji atmiņai var nofotografēties arī pie Šekspīra pieminekļa vai kāda no viņa darbu tēliem, kuri izvietojušies apkārt piemineklim.
Pirmais Šekspīra Piemiņas teātris Stratfordā dibināts 1879. gadā Čārlza Flauera dāvātajā ēkā, kas 1926. gadā nodegusi. 1932. gadā pēc Elizabetes Skotas projekta uzcelts jaunais Šekspīra Piemiņas teātris, kas 1961. gadā pārtop par Karalisko Šekspīra teātri. 1986. gadā vecā teātra ēkas daļa iegūst nosaukumu Gulbja teātris, un 1991. gadā netālu esošajā pārbūvētajā bijušajā noliktavas/mēģinājumu telpā izveido jaunu zāli ar nosaukumu – Cita vieta.
2006. gadā teātri pārvieto uz pagaidu mītni (Inese to sauca par dzelzs kubu), jo sākas teātra rekonstrukcija, kuras laikā tiek uzbūvēts arī skatu tornis, no kura (kā mēs paši pārliecinājāmies) paveras brīnišķīgs skats uz apkārtni. 2011. gadā Karaliene Elizabete II atklāj atjaunoto Karalisko Šekspīra teātri, kāds tas ir pašlaik.
Draudzene zina stāstīt, ka teātris iestudē ne tikai Šekspīru, bet arī viņa laikabiedru un mūsdienu autoru darbus, un vismaz divreiz gadā viņa ar ģimeni brauc no savas dzīvesvietas Erdigtonā, kas atrodas nepilnas stundas braucienā no šejienes, uz izrādēm Stratfordā. Statistika liecina, ka katru gadu teātri Stratfordā pie Eivonas apmeklē vairāk nekā 1 miljons cilvēku. Izrāžu tiešraide kinoteātros tiek nodrošināta 20 dažādās pasaules valstīs, tai skaitā Ķīnā. Teātris īsteno īpašas izglītības programmas bērniem un jauniešiem. Teātra patronese ir Viņas majestāte Karaliene, un teātra prezidents ir Karaliskā augstība Velsas princis.
Viena no Stratfordas vizītkartēm ir Trīsvienības baznīca, kurā ir kristīts un atdusas „dievišķais Viljams" un viņa ģimene. Te mūs sagaida dievnama kalpotāji, kas mums par lielu pārsteigumu dala bukletus arī latviešu valodā. Ieeja ir par ziedojumiem, kuri tiek izlietoti dievnama uzturēšanai.
Ir zināms, ka Viljams Šekspīrs dzimis 1564. gadā Stratfordā pie Eivonas, bet precīzs dzimšanas datums nav zināms, toties ieraksts baznīcas grāmatā liecina, ka mazais Viljams kristīts 1564. gada 26. aprīlī Svētā Džordža dienā (miris 1616. gada 23. aprīlī). Baznīcā, kaut cietis no laika zoba, redzams arī kristāmtrauks, kurā, ļoti iespējams, kristīts arī Viljams.
Viljams Šekspīra tēvs Džons Šekspīrs bijis turīgs cimdu meistars un aldermanis, māte Mērija Ārdena – muižnieku meita. Šekspīra izglītība, iespējams, sākās jau no sešu vai septiņu gadu vecuma Stratfordas klasiskajā ģimnāzijā. Šī skola, kas atrodas netālu no viņa mājām, uzbūvēta jau ilgi pirms Šekspīra dzimšanas. Kā liecina metāla izkārtne pie šīs ēkas, šobrīd tur atrodas Šekspīra skolas istaba un ģildes zāle. Biogrāfijas dati atklāj – kā jau visi tā laika dižākie dramaturgi un dzejnieki, viņš mācījās lasīt un rakstīt no ābeces. Lielākā daļa mācību priekšmetu tika pasniegti latīņu valodā, bet bija arī pāris mācību stundas, kas norisinājās angļu valodā. Viņam bija jāmācās par latīņu darbu autoriem, kā, piemēram – Seneka, Cicerons, Ovīdijs, Vergilijs, Horācijs. Šie autori radīja viņā interesi un ietekmēja turpmākos Šekspīra darbus.
Šekspīra biogrāfijā ir daudz balto plankumu, taču zināms, ka viņš ir apprecējies ar bāreni – Annu Hateveju, un viņu laulībā piedzima trīs bērni – Susanna, nedaudz vēlāk dvīņi – Judīte un Hamnet, viņa vienīgais dēls un mantinieks, kas nomira 11 gadu vecumā. Nav īsti skaidrs, ko Šekspīrs darīja pirmajos gados pēc laulības, bet 1588. gadā viņš devās uz Londonu. Strādāja Globe teātrī.
Lai gan biogrāfijas dati ir visai skopi (tajā pašā laikā leģendām apvīti), neapšaubāmi Viljama Šekspīra darbu ģenialitāte nebeidz piesaistīt arī pēc daudziem gadsimtiem, un viesošanās viņa dzimtajā pilsētā ir tikai tāds gara pieskāriens, kas rosina atgriezties pie viņa daiļrades.
Skaists ekskursijas noslēgums ir arī iespēja vienā no pilsētiņas tējnīcām izbaudīt angļu pēcpusdienas tēju ar šķiņķa, olu un tunča sviestmaizītēm, karalienes Viktorijas kūku un tradicionālo scone (kas tulkojumā nozīmē plācenis, bet man gan vairāk atgādināja kēksu, tikai no īpašas mīklas), kas ēdams ar sviestu un marmelādi.
13.04.2018.