Režisora Ivara Selecka dokumentālā filma „Turpinājums", ko Madonas kultūras namā skatījāmies 25. martā, pulcēja pilnu skatītāju zāli. Interesi par filmu raisīja režisora iepriekšējais devums – pārliecība, ka meistars sliktu kino nu gan pasaulē nelaidīs, un noteikti fakts, ka viens no filmas „Turpinājums" varoņiem – Kārlis – dzīvo tepat Kusā – līdz ar to liela daļa no filmētā uzņemta mūsu novadā.
Filma iesākas ar kinorežisora Ivara Selecka portretu un atziņu: – Visu ko savā dzīvē esmu filmējis, bet filmu par bērniem uzņemu pirmoreiz. Paies laiks, bērni paaugsies, un pasaule būs tāda, kādu veidos un apdzīvos viņi. Taču kaut kāda daļa no šīs nākotnes bērnos mājo jau tagad. Mēģinot vērīgi ielūkoties, kas notiek bērnu prātos, mēs varam censties saskatīt paši savu nākotni, savu turpinājumu.
Pēc ievadkadriem skatītājs pamazām tiek iepazīstināts ar filmas pieciem galvenajiem varoņiem – Latvijā dzimušiem un dažādos novados dzīvojošiem bērniem. Viņi visi tobrīd – 2015. gada septembrī – sāk iet 1. klasē, un bez izskaistinājuma fiksēta katra tik atšķirīgā pirmā skolas diena. Starp bērniem ir Kārlis, kuram ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos Aronas pagastā un vecāki vēlas, lai bērns izaug par īstu zemnieku; Anete, kura dzīvo pie vecmāmiņas Vecpiebalgas pusē, kamēr mamma strādā Anglijā un ar meitu sazinās tikai caur skaipu; cittautietis Gļebs, kura vecvecāki Latvijā nonāca pēc Otrā pasaules kara, bet Rīgā dzīvojošais mazdēls vēlas kļūt par biznesmeni; Anastasija no Stoļerovas pagasta, kuras ikdiena ir izjādes ar zirgiem, vistu un kazu barošana, bezgalīgi meži līdzās un skrējiens pa zilām vizbulītēm nosētu lauku; un Zane, kuras ģimene ir pirmās paaudzes rīdzinieki (bet Zanes vecvecāki ir labi zināmi madonieši).
Jāpiemin, ka filmas radošajā komandā ir arī operators Valdis Celmiņš, producenti Antra Gaile un Gints Grūbe, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ernests Ansons, montāžas režisore Andra Dorša, montāžas un scenārija konsultante Krista Burāne, varoņu izpēti veica Dace Dzenovska un Antra Gaile. Šī ir otrā I. Selecka filma, kas tapusi studijā Mistrus Media.
Filmas radošo kolektīvu vērts atklāt jo vairāk tāpēc, ka tas pilnībā, skatoties rezultātu, ir palicis nemanāms. Var pārsteigumā izsaukties, cik bērni jūtas brīvi, dabiski un atraisīti un kā kamera viņus absolūti nesastindzina.
Viens no filmas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem vai tās papildu galvenais varonis noteikti ir Latvijas daba.
Latvijas daba ir vienreizēja savos četros gadalaikos un līdz sāpīgumam skaista. Vērojot piefilmējumus, izkristalizējas atziņa – ne jau pilsēta ir tā emocionāli uzrunājošā, lauki – Latvijas gleznainie, neskartie meži, pļavas, tīrumi un purvi, kuros dzirdamas dzērvju gaviles, – ir tie, kas neatstāj vienaldzīgu cilvēka sirdi.
Par to, cik svarīga režisoram bija kadru izvēle, tikšanās laikā liecināja arī Kārļa klases audzinātāja Vita Frīdvalde: – Man vienmēr paliks atmiņā, kā mēs trijatā – režisors Ivars Seleckis, operators Valdis Celmiņš un es – braucām meklēt Vidzemes skaistos pakalnus. Pirms tam redzēju, kā glītā rokrakstā Ivars Seleckis savā blociņā pierakstījis 30 kalnu vai pauguru nosaukumus, bet mums bija jāatrod vēl cits, ko vērts filmēt. Pagasta pārstāve Silvija Čurkste ieteica Kaniņkalnu. Aizbraucām, patiešām skaista ainava, tomēr režisoram nederēja. Braucām tālāk, zvans Silvijai, viņa kā nākamo vietu ieteica Pelnu kalnu. Aizbraucām – ir skaisti, bet režisoram atkal neder – nevar redzēt horizontu. Zvanīju trešo reizi, sāka satumst, kadrs jādabū, un Silvija ieteica Bākūžkalnu. Braucām uz Bākūzi, meklējām apvidus ceļus, devāmies stāvajā kal-
nā – un, jā, beidzot ir īstais! Panorāma, kas no tā paveras, ir grandioza, un to ikviens var redzēt filmā.
Vita Frīdvalde uzsvēra, ka filmu var uzskatīt par izdevušos, ja tā pēc noskatīšanās liek atgriezties, liek domāt. „Šodien gribu apliecināt, ka filma „Turpinājums" ir tieši šāda veida darbs – tā ir tik emocionāla un spēcīga, ka liek domāt par daudziem un dažādiem jautājumiem."
Filmas pamatā ir samērā racionāla ideja – veidot ilgtermiņa projektu vai stāstu par paaudzi, par bērniem, kuri, cerams, nodzīvos visu mūžu Latvijas valstī.
– Mums ļoti veicās ar Kārli, viņa ģimeni, Kusas pamatskolas klasi un to, cik pretimnākoša bija skola, cik ļoti klases audzinātāja piedomāja un pakļāvās mūsu prasībām, – no savas puses bilda filmas producente Antra Gaile. – Ja lūdzām sagatavot mācību stundu par laiku, kosmosu vai dabu, skolotāja Vita momentā atsaucās un bija tam gatava. Tāpēc teikšu, ka mūsu bērnu nākotne ir atkarīga arī no skolotājiem. Saudzēsim viņus un paldies par atbalstu!
– Redzot rezultātu, gribu teikt, ka filma ir ļoti nopietna, – aicināts izteikt savu viedokli, tikšanās reizē Madonas kultūras namā sacīja kinorežisors Ivars Seleckis. – 21. gadsimta bērni šodien saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, parādībām, kādu iepriekšējām paaudzēm nebija, un viņu liktenis veidojas ļoti sarežģīts. Bērni saduras ar globalizāciju, dažādiem novirzieniem un mānekļiem, kas viņus tirda, un, vai viņi spēs ar to tikt galā, vai skola un vecāki palīdzēs, mēs neviens to nezinām, – uzsvēra režisors.
– Tāpēc ir doma pēc laika atgriezties un paskatīties, kas ar šiem bērniem notiek, kā viņiem iet, kā viņi pieņemas prātā, un filmu cikla galamērķis ir redzēt, kā bērni izaug, kā sasniedz 20 un vairāk gadu, kāda ir katra vieta sabiedrībā, kāda ir iegūtā profesija. Latvijā līdz šim neviena paaudze nav varējusi dabiski attīstīties, vienmēr bijis kāds šķērslis, kas nomāc, kas traucē, kas sarežģī dzīvi. Šobrīd par katru bērnu nofilmēts 100 stundu garš materiāls. Vai to izmantosim, vai atgriezīsimies pie uzfilmētā, nevar zināt. Iespējams, kādas epizodes parādīsies arī „Turpinājuma" turpinājumā, iespējams, pie tā jau strādās cita komanda.
– Gribētos piedzīvot arī šīs solītās filmas nākotnē, – sveicot režisoru Ivaru Selecki filmas pirmizrādē, aizdomājās tās varones Zanes vecmāmiņa Daina Vanaga. – Tāpēc vēlēšu veselību un radošu garu gan režisoram, gan visai viņa komandai.
Sveicienus Madonas pirmizrādē režisors saņēma arī no Madonas novada pašvaldības. – Mums ir liels gods satikt Latvijas dokumentālā kino lielmeistaru Ivaru Selecki, – iesāka novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. – Vēl vairāk – šī filma ir par mums pašiem, jo viena no galvenajām lomām uzticēta Kārlim, mūsu novadniekam. Šodien ir Pūpolsvētdiena, kad visiem vēlam veselību, bez tam šodien ir atceres diena, kad pieminam traģiskos notikumus 1949. gadā. Arī tā ir mūsu tautas vēsture. Filmas sākumā dzirdējām režisora teikto, ka šī paaudze – mūsu bērni – dzīvos mierā un brīvā Latvijā. Paldies par šo ticību, un lai tā tiešām piepildās!
Rezumēšu, ka filma „Turpinājums" ir pirmā daļa no ieplānotā ilgtermiņa kino vērojuma par pieciem Latvijā dzimušiem bērniem. Tā aizsāk projektu, kas gadu garumā turpinās vērtēt sabiedriskos un politiskos procesus mūsu valstī šo varoņu redzējumā.
Bez tam filma „Turpinājums" ir viena no Latvijas simtgadei veltītajām filmām, ko 2017. gada vasarā atklāja režisora Vara Braslas filma „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru". Simtgades programmā kopumā iekļautas 16 pilnmetrāžas filmas – sešas spēlfilmas, divas animācijas un astoņas dokumentālās filmas. Līdz šim pirmizrādi piedzīvojušas filmas: „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", dokumentālā filma „Ievainotais jātnieks", „Astoņas zvaigznes", „Turpinājums", bet pārējo 12 simtgades filmu izrādīšana uz kinoekrāniem plānota visa 2018. gada garumā.
03.04.2018.