Ar pieredzes stāstu par #VIEDI piedāvājumu tūrisma sezonai "Vakars uz ezera" jaunais uzņēmējs, madonietis Arturs Gailītis pabijis vairākos semināros un arī citās pilsētās, kur darbojas LIAA biznesa inkubatori. Nesen arī Madonas novada uzņēmēju forumā viņš stāstīja par savas ieceres realizāciju.
Arturs Gailītis cita starpā pauda viedu gudrību: "Dzīve ir gudrākā skola, jo nezinām, kad būs nākamais eksāmens, un nošpikot arī nevaram, jo mums ir savs variants, un nevienam citam vairs tāda varianta nav." Par to, kā nonācis līdz savam biznesa variantam, viņa stāstījums uzņēmēju forumā bija viens no dedzīgākajiem.
– Desmit gadu nodzīvoju Rīgā, sāku mācīties, strādāt. Tirgoju uzvalkus, tirgoju dzīvokļus, četrus gadus piedzinu parādus. Tad atradu to, ko meklēju, jo zināju, ka vēlos savu karjeru un nodarbošanos saistīt ar pasākumiem. Strādājot nebūt ne interesantos darbus, kur īsti nav pozitīvisma, tikai negācijas, kā tas bija, piedzenot parādus, norūdīju nervus, kas tagad noder darbā ar līgavām, kāzas organizējot (smaida). Pieredze ir krājusies, un tā noder jebkurā momentā. Taču tas, ko meklēju un atradu, bija pasākumu organizēšana. Pasākumu sfērā ielauzties ir diezgan pagrūti, ja nav pieredzes, kontaktu. Tomēr man izdevās – tiku vienā aģentūrā. Tur vairākus gadus organizēju dažādus pasākumus. Tie bija korporatīvie pasākumi, klientu pasākumi, prezentācijas, apbalvošanas, kāzas, jubilejas. Taču tad tas viss vienā dienā beidzās, iespējams, ka bija sācies izdegšanas sindroms. Sapratu, ka jāpaiet malā no pasākumiem. Atradu pārdevēja darbu vienā tipogrāfijā. Taču pasākumi nebeidzās, jo klienti mani tāpat sameklēja, nekur jau nevarēju no pasākumu organizēšanas izvairīties, un paralēli viss notika. Neilgu brīdi paspēju pastrādāt arī televīzijā rīta raidījumā, kas sākās septiņos. Taču emocijas un enerģija, ko ieguvu rīta raidījumā, bija neaprakstāmas. Pēc tam diena tipogrāfijā paskrēja nemanot. Pasākumi bija kā saldais ēdiens. Nonācu arī "Viesistabā", kur ir "atvērtā virtuve", kas būtībā ir atklāts restorāns, lai redzētu šefpavāru darbību. Guvu pieredzi arī šajā jomā, lai, visu sasummējot, nonāktu līdz tam, kur šobrīd esmu nonācis, – līdz pasākumu piedāvājumam "Vakars uz ezera", – savas gaitas raksturoja uzņēmīgais jaunietis.
Svarīgākās atziņas
Zīmola "#VIEDI" piedāvājums "Vakars uz ezera" tapa pirms gada, tāpēc Arturs Gailītis dalījās arī atziņās: – Esmu nelabojams optimists. Lai cik zemu būtu, neko sliktu tajā visā nevaru atrast. Ja pirms trim gadiem kāds būtu teicis, ka atgriezīšos Madonā, būtu oponējis: "Nu nē – tas nebūšu es, jo Rīgā gaismu izslēgšu beidzamais." Taču pirms gada atgriezos Madonā. Tas bija līdz šim mans zemākais punkts, bet sekoja atsitiens – te nu es stāvu. Pagājušajās Uzņēmēju dienās stāstīju, ko plānoju darīt. Otra atziņa – radošums. Kad esi nonācis ne visai cerīgā situācijā, esi spiests padomāt, un manā gadījumā tas bija diezgan veiksmīgi – domas raisījās. Sākt vai nesākt? Taču – kurš nemēģina, tas nezina, vai – kurš neriskē, tas nevinnē, un neko jau pazaudēt nevar, vienīgi – ja nesāc, nezini, kā būtu bijis, ja būtu sācis kaut ko darīt.
No idejas līdz biznesam
Vai sākt vai nesākt savu biznesu? Uz šo jautājumu Arturs atbildēja īsi: – Sākt! Ticēt sev! Man radās ideja par "Vakaru uz ezera" jeb "Diner on the lake", kas ir aizvadījis savas ugunskristības. Ideja par atpūtu uz ezera radās pērngad ziemā – bilžu no ezera nebija. Tās vajadzēja sameklēt, iesaistot draugus, kas, iespējams, ir fotografējuši Kāla ezeru. Sākumā bija iecere par pasākumu terasi Kāla ezera krastā, bet beigās tā pārvērtās par plostu, kas peld ezerā, kur notiek viss tas pats, kas būtu noticis krastā, – ieskicēja Arturs Gailītis. Uzņēmējs bija atklāts: – Nezinu, par ko viss pārvērtīsies, šobrīd par savu ideju degu, esmu priecīgs, ka nonācu līdz kaut kam oriģinālam un vēl nebijušam Latvijā, Baltijā – noteikti. Ir līdzīgi projekti, bet neviens vakariņu laikā nekustas pa ezeru. Ir plosti, kuri tikai pārvadā cilvēkus. Iespējams, ka mums ir unikāls produkts Eiropā, un tas ir šeit, Madonas novadā. Produkts "Vakars uz ezera" sniedz sajūtas, kas saistās ar dabas un gleznainās Kāla ezera apkārtnes baudīšanu – vai spīd saule, vai līst lietus, ēdiena un vīna baudīšanu.
Runājot par idejas iedzīvināšanu, viņš piebilda: – Ideja patika visiem, bet idejai nepieciešami līdzekļi attīstībai. Ja būtu to darījis, rēķinot un apzinoties, cik viss maksā, nekad tas nebūtu tapis. Taču viss pievilkās. Bija nepieciešams
plosts – pirmajā gadā to iznomājām. Interesējos par aizdevuma iespējām, bet viss nostājās savās vietās. Esam iesnieguši projektu pašiem savam aprīkojumam, plostam.
Arturs Gailītis novērtēja Madonas novada pašvaldības atbalstu konkursā "Madona var labāk!". SIA "Rezidence" iesniegto biznesa ideju atbalstīja. Sekoja programma mārketinga atbalstam, jo ir jāstrādā ar reklāmu, lai par pakalpojumu var uzzināt.
Ideja patīk visiem, vien…
– Esam nonākuši pie konkrēta maketa un izstrādes, bet sākumā no biznesa puses nemaz tik saulaini negāja, – pirmajā pieredzē dalījās uzņēmējs. – Bija arī tādi, kas uz visu skatījās skeptiski – kas pie jums te brauks un vēl maksās lielu naudu, jo pasākums nav lēts. Jā, nav lēts, jo ir iesaistīti ļoti daudz cilvēku –
šefpavāri, vīnzinis, apkalpojošais personāls. Taču ir ļaudis, kuriem tas interesē, kuri gatavi braukt uz Madonas novadu, uz unikālo Kāla ezeru, kas ir ar salām, skaistu dabu.
Pirmais pasākums "Vakars uz ezera" notika pagājušajā vasarā, kas galīgi nebija vasara. To atceroties, Arturs stāstīja: – Bija vējš un lietus. Pasākumā šefpavārs bija Raimonds Zommers, kas tomēr bija gatavs ēdienu pagatavot un pasniegt arī tādos laikapstākļos. Zvanīja klients un vairākas reizes prasīja, ko darīt. Pasākumu neatcēlām, kaut pats biju satraucies un pārstresojies. Tās bija pirmās ugunskristības, bet galvenais – klienti bija apmierināti un sacīja: "Kurš tad vēlāk atcerētos pasākumu, ja būtu spīdējusi saule." Arī es to atcerēšos. Galvenais – izvēlēties laikapstākļiem atbilstošu apģērbu. Atbrauca dāmas, kas nofotografējās kleitās un augstpapēžu kurpēs, bet pēc tam pārģērbās slēpošanas kostīmos, lai dotos ezerā. Protams, ir arī pledi, par ko paldies Mailīšu fabrikai. Bija forši, domāju, ka turpmāk būs vēl foršāk. Kā tikai varēs, atklāsim jauno sezonu. Latvijā ir daudz labu šefpavāru, un ir vērts izbaudīt "Vakaru uz ezera".
23.03.2018.